Programma Portugal Digital un Valsts savienojamības stratēģija ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklos 2023.–2030. gadam veido digitālās infrastruktūras attīstību Portugālē.
Kopsavilkums par platjoslas attīstību Portugālē
Programmas Portugal Digital mērķis ir attīstīt digitālo infrastruktūru, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot jaunās iespējas, ko sniedz tehnoloģijas. Ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu savienojamības valsts stratēģijai 2023.–2030. gadam ir jānodrošina gigabits visiem līdz 2030. gadam.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Digitalizācijas un administratīvās modernizācijas valsts sekretārs ir atbildīgs par digitalizācijas jautājumiem.
- Infrastruktūras un mājokļu ministrija (Ministério das Infraestruturas eHabitação) ir atbildīga par platjoslas politikas noteikšanu un valsts platjoslas stratēģijas politisko satvaru.
- Valsts elektronisko sakaru regulatīvajai iestādei — Autoridade Nacional de Comunicações (ANACOM) ir vairāki pienākumi platjoslas jomā. Tās galvenie mērķi ir veicināt konkurenci, pārredzamību un sakaru tīklu un tirgu turpmāku attīstību.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi
2021. gadā tika atjaunināts “Programma Portugal Digital -Portugāles digitālās pārkārtošanās rīcības plāns”. Tās mērķis ir attīstīt digitālo infrastruktūru, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot jaunās iespējas, ko piedāvā tehnoloģijas, taču nenosaka nekādus konkrētākus mērķus saistībā ar platjoslas infrastruktūru. Plānā ir trīs galvenie rīcības pīlāri un katalizatora dimensija:
- I pīlārs — spēju veidošana un digitālā iekļaušana,
- II pīlārs — uzņēmumu digitālā pārveide,
- III pīlārs. Sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija.
Savienojamība un infrastruktūra ir minēti kā viens no katalizatoriem.
Ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu savienojamības valsts stratēģijas 2023.–2030. gadam mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt, ka gigabitu tīkls aptver visas mājsaimniecības. Finansējumu nodrošinās i) privāti finansējuma avoti, kuros ieguldījumus var veikt saskaņā ar tirgus nosacījumiem; un ii) publiskie līdzekļi, ja tirgus nepilnības var izraisīt izslēgšanu. “Baltajās zonās” šie publiskie ieguldījumi papildina privātos ieguldījumus. Valsts intervence, lai atbalstītu ļoti augstas veiktspējas tīklu uzstādīšanu “baltajās zonās”, ir proporcionāls pasākums, kas ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu mērķi veicināt taisnīgumu un teritoriālo kohēziju attiecībā uz piekļuvi infrastruktūrai, kas ir būtiska iedzīvotājiem un uzņēmumu vajadzībām. Stratēģija dos iespēju izsludināt publiskus konkursus, lai ierīkotu, pārvaldītu un ekspluatētu augstas veiktspējas tīklus “baltajās zonās”. ANACOM uzraudzīs platjoslas kartēšanu un tīklu uzstādīšanu, izmantojot galvenos rādītājus.
Portugāle 2030 ietver plānus līdz 2030. gadam ieviest VHCN mājsaimniecībām, kā arī rūpnieciskām, komerciālām un lauksaimniecības telpām. 2023. gadā tika izsludināts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par fiksētu VHCN izvietošanu, ekspluatāciju un uzturēšanu “baltajās zonās”.
ANACOM strādā, lai radītu apstākļus konsekventai un konkurētspējīgai 5G attīstībai. 5G Portāls sniedz informāciju sabiedrībai.
Galvenie pasākumi un finanšu instrumenti platjoslas attīstībai
Platjoslas kartēšana: Portugāle gūst labumu no platjoslas infrastruktūras kartēšanas iniciatīvas, ko izveidojusi ANACOM. Infrastruktūras kartēšanas rīks ietver gan informāciju par esošo infrastruktūru, kas piemērota elektronisko sakaru tīklu uzturēšanai, gan plānoto infrastruktūru. KIS galvenais mērķis ir izvairīties no neefektīvas dublēšanās un neērtībām, ko bieži un plaši pazemes darbi rada iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Portugāles ceļvedis savienojamības rīkkopas īstenošanai paredz pārskatīt tiesību aktus, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas paraugnoteikumus, ieviestu digitālo rokasgrāmatu un sadarbotos starp valdību, ANACOM un pašvaldībām, lai saskaņotu atļauju piešķiršanas procedūras. Portugāle arī plāno izveidot pastāvīgu grupu pārredzamības uzlabošanai, izmantojot vienoto informācijas punktu un tiesības piekļūt esošajai fiziskajai infrastruktūrai.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Portugālē
Jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām skatiet rezultātu pārskata ziņojumos un valstu ziņojumos par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).
Radiofrekvenču spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētiem spektra piešķīrumiem skatīt Eiropas 5G novērošanas centrā.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
Angļu
- Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmata
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā 2022. gadā
- Pētījums par valstu platjoslas plāniem 27 ES dalībvalstīs
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
Portugāļu
- Estratégia Nacional para a conectividade em Redes de Comunicações Eletrónicas de Capacidade Muito Elevada 2023–2030
- Portugāle 2030
- Darba kārtība Portugal Digital
Kontaktinformācija
BCO Portugal (valsts platjoslas kompetences birojs): Valsts sakaru iestāde — ANACOM (Autoridade Nacional de Comunicações)
Adrese: AV. José Malhoa 12, 1099–017 Lisabona, Portugāle
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 351 21 721 2470 Mājas lapa
Infrastruktūras un mājokļu ministrija (Ministério das Infraestruturas e Habitação)
Adrese: AV. Barbosa du Bocage, n° 5–2°, 1049–039 Lisabona, Portugāle
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 351210426200 Tīmekļa vietne
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas valsts platjoslas plānā, ko pieņēma 2016. gadā, ir pausts redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan attiecībā uz ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovēnija izvēlas tehnoloģisko neitralitāti un tirgus dinamiku platjoslas tīklu attīstībā, jo īpaši uz infrastruktūru un pakalpojumiem balstītu konkurenci.
Slovākija ir izvirzījusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt visām mājsaimniecībām piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānija koncentrējas uz valsts platjoslas tīkla izveidi kā soli ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem vismaz 100 Mb/s apmērā, un lielākā daļa mājsaimniecību līdz 2023. gadam būtu jāizmanto 1 Gb/s.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam lauku apvidiem nodrošināt 100 Mb/s, kā arī atbalstīt gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadam.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, kas ir uzlabojams līdz gigabitam, pilsētu un lauku teritorijās, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas ceļā uz gigabitu sabiedrību mērķis ir līdz 2026. gadam visiem nodrošināt gigabitu savienojamību.
Īrijas valsts platjoslas plānā paredzēts, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem.
Ungārijas Valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.
Valsts platjoslas plāns 2021.–2027. gadam veicina fiksētu ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G tīklu izmantošanu. Grieķijas Digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gadam mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un 2022. gada Gigabitu stratēģijā prioritāte ir FTTH un 5G tīklu piegāde visā valstī.
Valsts platjoslas programmā France Très Haut Débit ir noteikts mērķis līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam — optiskās šķiedras pieslēgumu visiem.
Somijas iestādes dod priekšroku uz konkurenci balstīta optiskās šķiedras tīkla izvēršanai, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir valsts mērogā nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par līderi digitālajā jomā, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju...
2021. gada martā apstiprinātajā valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plānā ir noteikti stratēģiskie mērķi 2021.–2025. gadam un ietverti leģislatīvi un regulatīvi pasākumi, kā arī praktisks atbalsts platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības mērķiem 2025. gadam un daļēji 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un elektronisko sakaru politika tika atjaunināti un pieņemti 2020. gada augustā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksētu un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.