Portugāles digitalizācijas programma un Valsts stratēģija ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu savienojamībai 2023.–2030. gadam veido digitālās infrastruktūras attīstību Portugālē.
Kopsavilkums par platjoslas attīstību Portugālē
Portugāles Digitalizācijas programmas mērķis ir attīstīt digitālo infrastruktūru, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot tehnoloģiju piedāvātās jaunās iespējas. Valsts stratēģijas ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu savienojamībai 2023.–2030. gadam mērķis ir līdz 2030. gadam visiem nodrošināt gigabitus.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Par digitalizācijas jautājumiem atbild valsts sekretārs digitalizācijas un administratīvās modernizācijas jautājumos.
- Infrastruktūras un mājokļu ministrija (Ministério das Infraestruturas e Habitação) ir atbildīga par platjoslas politikas noteikšanu un valsts platjoslas stratēģijas politisko satvaru.
- Elektronisko sakaru valsts regulatīvajai iestādei Autoridade Nacional de Comunicações (ANACOM) ir vairāki pienākumi platjoslas pakalpojumu jomā. Tās galvenie mērķi ir veicināt konkurenci, pārredzamību un sakaru tīklu un tirgu turpmāku attīstību.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi
Portugāles Digitālās pārkārtošanās programma — Portugāles Digitālās pārkārtošanās rīcības plāns tika atjaunināts 2021. gadā. Tās mērķis ir attīstīt digitālo infrastruktūru, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot tehnoloģiju piedāvātās jaunās iespējas, tomēr tajā nav izvirzīti konkrētāki mērķi saistībā ar platjoslas infrastruktūru. Plānu veido trīs galvenie rīcības pīlāri un katalizatora dimensija:
- I pīlārs — spēju veidošana un digitālā iekļaušana,
- II pīlārs. Uzņēmumu digitālā pārveide,
- III pīlārs. Sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija.
Savienojamība un infrastruktūra ir minētas kā viens no katalizatoriem.
Valsts stratēģijas ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu savienojamībai 2023.–2030. gadam mērķis ir nodrošināt, ka līdz 2030. gadam gigabitu tīkls aptver visas mājsaimniecības. Finansējumu nodrošinās i) privāti finansējuma avoti, kuros ieguldījumus var veikt saskaņā ar tirgus nosacījumiem; un ii) publiskie līdzekļi, ja tirgus nepilnības var izraisīt izslēgšanu. “Baltajās zonās” šie publiskie ieguldījumi papildina privātos ieguldījumus. Publiskā intervence, lai atbalstītu ļoti augstas veiktspējas tīklu ierīkošanu “baltajās zonās”, ir proporcionāls pasākums, kas nepārsniedz minimumu, kurš nepieciešams, lai sasniegtu mērķi veicināt taisnīgumu un teritoriālo kohēziju attiecībā uz piekļuvi infrastruktūrai, kas ir būtiska iedzīvotājiem un uzņēmējdarbības vajadzībām. Stratēģija dos iespēju izsludināt publiskus konkursus augstas veiktspējas tīklu ierīkošanai, pārvaldībai un ekspluatācijai “baltajās zonās”. ANACOM uzraudzīs platjoslas kartēšanu un tīklu ierīkošanu, izmantojot galvenos rādītājus.
Portugāle 2030. gadā plāno līdz 2030. gadam ieviest VHCN mājsaimniecībās un rūpniecības, tirdzniecības un lauksaimniecības telpās. 2023. gadā tika izsludināts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par fiksēto ĻAVT ierīkošanu, ekspluatāciju un uzturēšanu “baltajās zonās”.
ANACOM strādā, lai radītu apstākļus konsekventai un konkurētspējīgai 5G attīstībai. 5G portāls sniedz informāciju sabiedrībai.
Galvenie pasākumi un finanšu instrumenti platjoslas attīstībai
Platjoslas kartēšana: Portugāle gūst labumu no platjoslas infrastruktūras kartēšanas iniciatīvas, ko izveidojusi ANACOM. Infrastruktūras kartēšanas rīks satur gan informāciju par esošo infrastruktūru, kas piemērota elektronisko sakaru tīklu vadīšanai, gan plānoto infrastruktūru. KIS galvenais mērķis ir novērst neefektīvu dublēšanos un neērtības, ko iedzīvotājiem un uzņēmumiem rada bieži un plaši pagrīdes darbi. GEO.ANACOM sniedz datus atvērto datu formātā par fiksēto platjoslas un mobilo platjoslas pārklājumu, parāda informāciju par mobilo pakalpojumu veiktspēju, kā arī nodrošina interaktīvu balto zonu karti.
Portugāles ceļvedī savienojamības rīkkopas īstenošanai ir paredzēta tiesību aktu pārskatīšana, lai nodrošinātu paraugregulas par elektronisko sakaru tīklu izvēršanu, digitālās rokasgrāmatas ieviešana un sadarbība starp valdību, ANACOM un pašvaldībām nolūkā saskaņot atļauju piešķiršanas procedūras. Portugāle arī plāno izveidot pastāvīgu grupu pārredzamības uzlabošanai, izmantojot vienoto informācijas punktu un tiesības piekļūt esošajai fiziskajai infrastruktūrai.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Portugālē
Lai iegūtu jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu, iepazīstieties ar valstu ziņojumiem par Digital Economy & Society Index (DESI).
Radiofrekvenču spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētu spektra piešķiršanu skatīt Eiropas 5G novērošanas centra ziņojumā.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
angļu
- Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmata
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā 2022. gadā
- Pētījums par valstu platjoslas plāniem ES-27
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
portugāļu
- Estratégia Nacional para a Conectividade em Redes de Comunicações Eletrónicas de Capacidade Muito Elevada 2023.–2030. gadā
- Portugāle 2030
- Portugāles digitalizācijas programma
Kontaktinformācija
BCO Portugal (Valsts platjoslas kompetences birojs): Valsts sakaru iestāde – ANACOM (Autoridade Nacional de Comunicações)
Adrese: Av. José Malhoa 12, 1099-017 Lisabona, Portugāle
Kontaktinformācija pa e-pastu
Tālrunis: +351 21 721 2470
Tīmekļa vietne
Infrastruktūras un mājokļu ministrija (Ministério das Infraestruturas e Habitação)
Adrese: Av. Barbosa du Bocage, no 5 – 2o, 1049-039 Lisabona, Portugāle
Kontaktinformācija pa e-pastu
Tālrunis: +351 210 426 200
Tīmekļa vietne
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas valsts platjoslas plānā, kas pieņemts 2016. gadā, ir redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit Spānijas digitālās programmas stratēģiskajām prioritātēm.
Attīstot platjoslas tīklus, Slovēnija izvēlas tehnoloģisko neitralitāti un tirgus dinamiku, jo īpaši uz infrastruktūru un pakalpojumiem balstītu konkurenci.
Slovākija ir noteikusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt visām mājsaimniecībām piekļuvi īpaši ātram internetam.
Rumānija koncentrējas uz valsts platjoslas tīkla izveidi kā soli ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Uzticamas un spēcīgas digitālās infrastruktūras paplašināšana un digitālās plaisas novēršana ir Nīderlandes digitālās infrastruktūras politikas uzmanības centrā.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Sakaru infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam nodrošināt 100 Mb/s lauku apvidiem, kā arī atbalstīt Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķrādītājus.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus, un tās mērķis ir 100 Mb/s, ko var uzlabot līdz gigabitiem pilsētu un lauku teritorijās, un 5G pārklājums visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas mērķis ir līdz 2026. gadam visiem nodrošināt gigabitu savienojamību.
Īrijas valsts platjoslas plānā ir paredzēts, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgai platjoslai.
Ungārijas valsts digitalizācijas stratēģijas 2022.–2030. gadam mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka 95 % mājsaimniecību ir gigabitu tīkli.
Valsts platjoslas plāns 2021.–2027. gadam veicina fiksētu ļoti augstas veiktspējas un 5G tīklu izmantošanu. Grieķijas Digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no pieciem stratēģiskajiem virzieniem un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un 2022. gada Gigabitu stratēģijā prioritāte ir FTTH un 5G tīklu piegāde visā valstī.
Valsts platjoslas programmā France Très Haut Débit ir noteikts mērķis līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam — optisko šķiedru visiem.
Somijas iestādes dod priekšroku uz konkurenci balstītai optiskās šķiedras tīklu izvēršanai, ko atbalsta ar valsts līdzekļiem nepietiekami apkalpotām teritorijām, un vietējām pašvaldībām paredzētiem padomiem par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi pamata platjoslas pārklājumu visā valstī. Igaunijas Digitālajā programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu visā valstī, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai padarītu Dāniju par digitālo līderi, izveidojot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju...
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas stratēģiskā pieeja ĻAVT būvniecībai.
Kipras platjoslas plānā ir noteikti stratēģiskie mērķi 2021.–2025. gadam un ietverti likumdošanas un regulatīvie pasākumi, kā arī praktisks atbalsts platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības mērķiem 2025. gadam un daļēji 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Connected Bulgaria” un elektronisko sakaru politika tika atjaunināti un pieņemti 2020. gada augustā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā ar nosaukumu Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās baltās zonas, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta gigabitu savienojumu (fiksēto un mobilo) piegādei visā valstī līdz 2030. gadam.