Kalvas apgabala platjoslas iniciatīva, Vācija
Pašu resursi
Valsts iestādēm vai komunālajiem dienestiem, kas pieder vietējai, reģionālajai vai valsts valdībai, jau var piederēt galvenie infrastruktūras aktīvi, piemēram, kabeļu kanalizācija, optiskās šķiedras kabeļi, stabi, telpas, kas izmantojamas iekārtu atrašanās vietai un datu centriem, un vietas, ko izmantos radio bāzes stacijām.
Turklāt var būt pieejami iekšējie līdzekļi infrastruktūras attīstībai, kā arī finanšu resursi, kas iepriekš bija paredzēti lielām IT vai citām izmaksām (piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku aprūpei vai administratīvajiem pakalpojumiem), kuras, paredzams, ievērojami samazināsies, tiklīdz būs pieejams vietējais/reģionālais platjoslas tīkls. Šos fiziskos un finanšu aktīvus var ieguldīt projektā vai uzņēmumā, kas izveidots projekta vadīšanai, un tie var būt nozīmīga daļa no pašu kapitāla, kas nepieciešams, lai sāktu projektu un piesaistītu cita veida finansējumu.
Kopienas var palielināt pašu finanšu resursus, lai atbalstītu augstas veiktspējas platjoslas infrastruktūras izvēršanu savā reģionā. Parasti tas notiek, izmantojot kopienas atbalsta modeli, jo īpaši lauku kopienās vai šādu kopienu kopās un mazākās pilsētu kopienās, parasti ar spēcīgu vēlmi nodrošināt ātrdarbīgu savienojamību.
Uz ieņēmumiem balstīts finansējums
Ja valsts iestāde izvēlas tiešo investīciju modeli, tā parasti saņem ieņēmumus no vairumtirdzniecības tumšās šķiedras nomas un/vai pārraides pakalpojumiem. Tas var arī saņemt ieņēmumus no mazumtirdzniecības infrastruktūras nomas vai savienojamības (vai tīkla) maksas atkarībā no ieviestā uzņēmējdarbības modeļa. Tas var kļūt par nozīmīgu finansējuma avotu, tiklīdz tīkls būs pabeigts un uzņēmumi, publiskās iestādes un galalietotāji sāks to izmantot.
Šis finansējuma avots materializējas tikai tad, kad ir izveidots infrastruktūras kodols un tīklā tiek piedāvāti pakalpojumi. Tāpēc ir lietderīgi atgūt publiskā sektora līdzekļus, paātrināt infrastruktūras izvēršanu vai samazināt izmaksas. Lai sāktu projektu, ir vajadzīgi citi finanšu avoti.
Kredīti un kredīti
Daudzi projekti ir nodrošinājuši lielu daļu sākotnējā finansējuma, izmantojot aizdevumus ar atvieglotiem vai komerciāliem nosacījumiem. Aizdevumus var piešķirt ES vai valstu valdības fondi, banka vai citi ieguldītāji, peļņas vai bezpeļņas organizācijas un privātpersonas. Lai tas būtu ilgtspējīgs, jāiesniedz derīgs uzņēmējdarbības plāns, kurā vidējā termiņa un ilgtermiņa ieņēmumi pārsniedz nolīgtos aizdevumus (pamatsumma + procenti). Tā kā aizdevums ir parāds, aizdevumi bieži tiek saukti par aizņēmuma finansējumu.
Pašu kapitāla finansējums
Pašu kapitāla finansējums nozīmē, ka uzņēmums saņem ieguldījumu bez pienākuma maksāt procentus. Tomēr ieguldītājs (privāts vai publisks) iegūst daļu no uzņēmuma un piedalās lēmumu pieņemšanas procesā. Tas ir pret parādu finansēšanu, kas nozīmē procentu maksājumu, bet ieguldītājs nekontrolē uzņēmējdarbību, un, kad parāds ir samaksāts, attiecības ar ieguldītāju ir beigušās.
Dotācijas finansējums
Eiropas, valstu un reģionālos publiskos līdzekļus parasti var izmantot projekta finansēšanai, ievērojot īpašus nosacījumus, kas var būt saistīti ar to izmantošanu. Dotācijas ir vērstas uz ekonomisko un sociālo uzlabojumu veicināšanu. Publiskā finansējuma pieejamība platjoslas izvēršanas finansēšanai dažādās dalībvalstīs un reģionos var atšķirties. Tomēr pastāv vairākas Eiropas shēmas, kas ir pieejamas visā ES, pat ja vairumā gadījumu līdzekļus pārvalda valsts vai reģionālās vadošās iestādes.
Sīkāku informāciju un piemērus skatīt Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmatā.
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Platjoslas plānošanas nodaļa palīdz pašvaldībām un citām struktūrām plānot veiksmīgus platjoslas attīstības projektus.
Skatīt arī
Ieguldījumu centieni, lai finansētu publiskā un privātā sektora un privātā sektora tīklus, tiek īstenoti sadarbībā starp privātā sektora dalībniekiem, kuriem pieder esošā infrastruktūra, un valsts iestādēm.
Pašvaldības, pašvaldību uzņēmumi, kopuzņēmumi un privāti uzņēmumi var būt iesaistīti vienā, divos vai visos trijos platjoslas attīstības posmos.
Fiziskās infrastruktūras nodrošinātāja (PIP), tīkla nodrošinātāja (NP) un pakalpojumu sniedzēja (SP) galvenos uzdevumus var uzņemties dažādi dalībnieki.
Piekļuve platjoslas infrastruktūrai ir iespējama, izmantojot dažādus tīkla mezglus infrastruktūras un lietojumprogrammu līmenī.
Veiksmīgas reģionālās platjoslas attīstības pamatā ir politiski atbalstīts plāns vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, kas apvieno mērķus ar īpašām vajadzībām un ieinteresētajām personām.
Rīcības plānā sīki izklāstītas platjoslas stratēģijas īstenošanas izmaksas, ieinteresētās personas, darbības, koordinācija un uzraudzība.
Pareizā uzņēmējdarbības modeļa izvēle ir atkarīga no tirgus dalībnieku lomas platjoslas vērtību ķēdē.
Ieguldījumu modeļi piedāvā interesantas līdzdalības iespējas valsts iestādei, kas iesaistās reģionālās platjoslas attīstībā.
Valsts atbalsts platjoslas pakalpojumiem var būt nepieciešams dažās vietās, kur tirgus nenodrošina vajadzīgos ieguldījumus infrastruktūrā.
Platjoslas tīkls sastāv no ģeogrāfiskām daļām. Tīkla topoloģija apraksta, kā ir savienotas dažādas tīkla daļas. Visatbilstošākās topoloģijas pamattīkliem un teritoriju tīkliem ir koku topoloģijas, gredzena topoloģijas un acu topoloģijas. Par pirmo jūdzi, divas galvenās pamata...
Lai saprastu, kādas lomas var uzņemties valsts pārvaldes iestādes, ir lietderīgi aplūkot dažādos slāņus, kas veido platjoslas tīklu, kā arī galvenās uzņēmējdarbības lomas.
Platjoslas tīkliem ir vajadzīgi dažādi infrastruktūras veidi, kuru pamatā ir atšķirīgi loģistikas, ekonomiskie vai demogrāfiskie apstākļi. Izmantojiet jautājumus, lai palīdzētu izvēlēties.
Platjoslas tehnoloģiju salīdzinājums atspoguļo katra risinājuma iezīmes un palīdz pieņemt lēmumus par labāko risinājumu dažādiem reģioniem.