“NöGIG 2” nodrošina ātrdarbīgu savienojamību Lejasaustrijas laukos
Atkarībā no tā, kādus uzdevumus uzņemas tirgus dalībnieki (fiziskās infrastruktūras nodrošinātājs (PIP), tīkla nodrošinātājs (NP), pakalpojumu sniedzējs (SP)), rodas dažādi uzņēmējdarbības modeļi.
Vertikāli integrēts modelis
Ja viens tirgus dalībnieks uzņemas visas trīs lomas, tiek uzskatīts, ka tas ir vertikāli integrēts un rezultātā iegūtais uzņēmējdarbības modelis tiek dēvēts par vertikāli integrētu modeli (piemēram, lieli telekomunikāciju operatori).
Vēsturiskajiem telesakaru operatoriem parasti pieder pasīvā un aktīvā infrastruktūra, un tie piedāvā pakalpojumus galalietotājiem. Ir varianti, kuros operators piedāvā piekļuvi konkurējošiem pakalpojumu sniedzējiem vairumtirdzniecības līmenī. Ir bijuši daudzi gadījumi, kad publiskās iestādes ir izveidojušas platjoslas tīklus, izmantojot vertikāli integrētus modeļus. Tas patiešām nebija nekas neparasts pašvaldību tīklu novatoriskajos gados.
Dažos gadījumos, jo īpaši, ja tiek uzskatīts, ka vertikāli integrētajam dalībniekam ir būtiska ietekme tirgū (BIT), regulējums nosaka, ka piekļuve tīklam ir jāatver konkurentiem vai nu pasīvajā, vai aktīvajā slānī. Šādā gadījumā tīkla īpašnieks projektē tīklu, lai sniegtu savus pakalpojumus, un sniedz piekļuvi saviem konkurentiem formās, kas ir saderīgas ar tīkla projektu. Lai gan vēsturiskie operatori šo modeli dēvē par “atklātu piekļuvi”, patiesībā tas ir vertikāli integrēts modelis ar nošķiršanu (vai nu fiziskā slānī, ko sauc par vietējās sakaru līnijas atsaistīšanu (LLU), vai arī aktīvā slānī, ko sauc par bitu plūsmas piekļuvi).
Tikai vairumtirdzniecības tīkla modelis
Ja lomas ir atdalītas, mēs runājam par vairumtirdzniecības tīkla modeli. Tikai vairumtirdzniecības tīklā infrastruktūra ir pieejama visiem tirgus dalībniekiem ar vienādiem nosacījumiem. Tas var izpausties dažādos veidos atkarībā no tā, vai tīkla īpašnieks darbojas tikai PIP līmenī vai arī NP līmenī. Ja tīkla īpašnieks ir iesaistīts tikai PIP līmenī, tīkla īpašnieks nolemj vai nu atstāt augstākos slāņus tirgus dalībniekiem (konkurence tirgū), vai arī uz noteiktu laikposmu (tirgus konkurence) slēgt līgumu par NP lomu vienam tirgus dalībniekam ar uzdevumu nodrošināt galalietotāju savienojamību konkurējošiem pakalpojumu sniedzējiem.
Līdz ar to var identificēt trīs vairumtirdzniecības uzņēmējdarbības modeļu variācijas:
- Tikai pasīvā slāņa vairumtirdzniecība (pazīstams arī kā Passive-Layer Open Model (PLOM))
- Tikai aktīvā slāņa vairumtirdzniecībā (pazīstams arī kā Active-Layer Open Model (ALOM))
- Mediēts tikai vairumtirdzniecībā (pazīstams arī kā trīs slāņu atvērtais modelis (3LOM))
Tikai pasīvā slāņa vairumtirdzniecības modelis
Šajā modelī uzņēmums (piemēram, valsts iestāde, vietējais kooperatīvs vai privāts ieguldītājs atkarībā no izvēlētā ieguldījumu modeļa) būvē un ekspluatē pasīvo infrastruktūru, lai tā būtu pieejama visiem tirgus dalībniekiem saskaņā ar taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem. Šis subjekts ievieš pasīvo infrastruktūru vai nu tieši, vai izmantojot standarta iepirkumu tirgū, ko veido inženiertehniskie un tīklu izvēršanas uzņēmumi, bet ne telesakaru operatori. PIP saglabā īpašumtiesības uz pasīvo infrastruktūru un vada ekspluatāciju un apkopi.
Šādā modelī platjoslas tīkls ir atvērts pasīvajā slānī, un konkurējošie operatori, piemēram, integrētie tīkla un pakalpojumu sniedzēji vai atvērtās piekļuves tīkla nodrošinātāji, kas pārdod savienojamību pakalpojumu sniedzējiem, iegūst piekļuvi galalietotājiem tieši, izmantojot fiziskus savienojumus.
Tikai aktīvā slāņa vairumtirdzniecības modelis
Šajā modelī viena struktūra izvieto un ekspluatē pasīvo un aktīvo slāni (tādējādi darbojas kā integrēta fiziskā infrastruktūra un tīkla nodrošinātājs). Šī struktūra izvieto aktīvu aprīkojumu visos piekļuves mezglos un izveido atvērtu, operatoru neitrālu tīklu, kurā visi pakalpojumu sniedzēji var sniegt savus pakalpojumus visiem galalietotājiem.
Šī modeļa galvenā atšķirība salīdzinājumā ar pasīvā slāņa vairumtirdzniecību ir tā, ka viens uzņēmums pārrauga aktīvo iekārtu uzstādīšanu visos piekļuves mezglos. Tas, no vienas puses, samazina operatoru brīvību izstrādāt savu piekļuves tīklu, bet, no otras puses, ļauj vieglāk un lētāk sniegt pakalpojumus visiem tīkla galalietotājiem.
Mediēts tikai vairumtirdzniecības modelis
Tā sauktajā tikai vairumtirdzniecības modelī (vai trīsslāņu atvērtā modelī 3PLOM) PIP, NP un SP lomas ir skaidri nodalītas. Šajā gadījumā publiskajai iestādei ir tāda pati loma kā pasīvā slāņa modelī, bet aktīvajā slānī VP loma ar iepirkumu tiek piešķirta ārējai struktūrai. Tāpēc šī trešā persona NP darbojas kā starpnieks (tādējādi modeļa nosaukums), ievietojot aktīvās iekārtas visos piekļuves mezglos, un tā veido tikai vairumtirdzniecībā neitrālu tīklu. Neatkarīgi pakalpojumu sniedzēji saņem aktīvu piekļuvi, parasti novietojot savu aprīkojumu centrālā vietā, lai sniegtu savus pakalpojumus visiem galalietotājiem. Savukārt pakalpojumu sniedzēji mediēto modeli uztver kā ļoti līdzīgu aktīvā slāņa modelim. No tīkla īpašnieku (PIP) viedokļa mediētajam modelim ir vajadzīgs līdzīgs iesaistes un tehniskās kompetences līmenis kā pasīvā slāņa modelim. Tāpēc mediētais vairumtirdzniecības modelis var būt labs risinājums mazākiem tīkliem mazapdzīvotos apgabalos.
Biznesa modeļa izvēle
Atkarībā no līdzdalības līmeņa publiskai iestādei būs vairāk vai mazāk ietekmes uzņēmējdarbības modeļa definēšanā. Modeļa izvēlē nozīme ir arī demogrāfiskajiem, komerciālajiem un kultūras apstākļiem. Kopumā uzņēmējdarbības modelis, kas visām ieinteresētajām personām nodrošina abpusēji izdevīgu situāciju, palielinās projekta izredzes gūt panākumus. Daži no jautājumiem, uz kuriem būtu jāatbild šajā procesā, ir šādi:
- Kā iedzīvotāju skaits tiek sadalīts? Ārpus pilsētu teritorijām pasīvā slāņa vairumtirdzniecība parasti nav ieteicama.
- Vai plāns subsidēt operatoru, kuram ir ievērojams infrastruktūras apjoms un kas jau darbojas kā pakalpojumu sniedzējs? Vertikālā integrācija var būt vienīgais reālistisks risinājums. Būs jāīsteno piekļuves pienākumi, kas saistīti ar valsts atbalsta noteikumiem.
- Vai valsts iestādē ir pietiekama tehniskā kompetence, lai pildītu VP lomu? Vai ir pietiekami apjomradīti ietaupījumi? Aktīva slāņa vairumtirdzniecības modelis var būt optimāls.
- Vai ir tirgus dalībnieki, kas ir ieinteresēti uzņemties NP lomu? Apsveriet tikai vairumtirdzniecības modeļa mediētu versiju.
Sīkāku informāciju skatīt Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmatā.
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Platjoslas plānošanas sadaļa palīdz pašvaldībām un citām struktūrām plānot sekmīgus platjoslas attīstības projektus.
Skatīt arī
Ieguldījumu centieni, lai finansētu publiskā un privātā sektora un privātā sektora tīklus, tiek īstenoti sadarbībā starp privātā sektora dalībniekiem, kuriem pieder esošā infrastruktūra, un valsts iestādēm.
Pašvaldības, pašvaldību uzņēmumi, kopuzņēmumi un privāti uzņēmumi var būt iesaistīti vienā, divos vai visos trijos platjoslas attīstības posmos.
Fiziskās infrastruktūras nodrošinātāja (PIP), tīkla nodrošinātāja (NP) un pakalpojumu sniedzēja (SP) galvenos uzdevumus var uzņemties dažādi dalībnieki.
Piekļuve platjoslas infrastruktūrai ir iespējama, izmantojot dažādus tīkla mezglus infrastruktūras un lietojumprogrammu līmenī.
Veiksmīgas reģionālās platjoslas attīstības pamatā ir politiski atbalstīts plāns vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, kas apvieno mērķus ar īpašām vajadzībām un ieinteresētajām personām.
Rīcības plānā sīki izklāstītas platjoslas stratēģijas īstenošanas izmaksas, ieinteresētās personas, darbības, koordinācija un uzraudzība.
Ieguldījumu modeļi piedāvā interesantas līdzdalības iespējas valsts iestādei, kas iesaistās reģionālās platjoslas attīstībā.
Galvenie finansēšanas instrumenti ātrgaitas platjoslas attīstības projektiem ir pašu resursi, uz ieņēmumiem balstīts finansējums, aizdevumi, pašu kapitāls un dotācijas.
Valsts atbalsts platjoslas pakalpojumiem var būt nepieciešams dažās vietās, kur tirgus nenodrošina vajadzīgos ieguldījumus infrastruktūrā.
Platjoslas tīkls sastāv no ģeogrāfiskām daļām. Tīkla topoloģija apraksta, kā ir savienotas dažādas tīkla daļas. Visatbilstošākās topoloģijas pamattīkliem un teritoriju tīkliem ir koku topoloģijas, gredzena topoloģijas un acu topoloģijas. Par pirmo jūdzi, divas galvenās pamata...
Lai saprastu, kādas funkcijas var uzņemties publiskās pārvaldes iestādes, ir lietderīgi aplūkot dažādos slāņus, kas veido platjoslas tīklu, kā arī galvenos uzņēmējdarbības uzdevumus.
Platjoslas tīkliem ir vajadzīgi dažādi infrastruktūras veidi, kuru pamatā ir atšķirīgi loģistikas, ekonomiskie vai demogrāfiskie apstākļi. Izmantojiet jautājumus, lai palīdzētu izvēlēties.
Platjoslas tehnoloģiju salīdzinājums atspoguļo katra risinājuma iezīmes un palīdz pieņemt lēmumus par labāko risinājumu dažādiem reģioniem.