Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmatas, kas pieejama 22 valodās, mērķis ir palīdzēt valsts iestādēm formulēt svarīgos jautājumus un nodrošināt konceptuālu sistēmu un informāciju, kas vajadzīga, lai pieņemtu pareizos lēmumus, kas atbilst to vajadzībām. Mērķis nav nodrošināt lietošanai gatavas receptes, bet gan piedāvāt instrumentu kopumu visās tematiskajās jomās, kas jāņem vērā, veicot ieguldījumus platjoslā.
Platjoslas plāns
Stabils platjoslas plāns ir politiski pamatots dokuments, kas ietver pašreizējās situācijas analīzi, sasniedzamos mērķus, iegūstamo finansiālo atbalstu un mehānismu tā īstenošanai.
Četras galvenās stratēģiskās izvēles
Rokasgrāmatā ir izklāstītas četras galvenās stratēģijas izvēles, kas jāizdara, lai sasniegtu platjoslas plānā noteiktos mērķus:
Pareizā infrastruktūras tipa izvēle
Vai ir nepieciešams izvērst jaunu nākotnes prasībām atbilstošu platjoslas infrastruktūru, vai arī tas būtu pietiekami, lai modernizētu esošo infrastruktūru?
Plānojot platjoslas projektu, ir svarīgi izprast dažādos infrastruktūras, tehnoloģiju un tīklu projektēšanas tehniskos līmeņus, lai izvēlētos pareizo infrastruktūras veidu jūsu reģionālajam platjoslas tīklam. Lēmums par infrastruktūru ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp:
- ietekme uz infrastruktūras (t. i., vides) fiziskajām pamatīpašībām;
- mērķu vērienīgums reģionā, ņemot vērā plānoto pakalpojumu veidus un skaitu;
- apsvērumi par ietekmi uz teritorijas pievilcību un konkurētspēju;
- topogrāfija, iedzīvotāju blīvums un nākotnes attīstības plāni.
Pareizā ieguldījumu modeļa izvēle
Kāda ir publiskās iestādes loma attiecībā uz infrastruktūras īstenošanu, darbību, īpašumtiesībām un pārvaldību, lai izvēlētos pareizo ieguldījumu modeli?
Šeit izdarītā izvēle būtiski ietekmēs pašvaldības vai reģiona lomu un tādējādi noteiks valsts iestādes ietekmi uz platjoslas infrastruktūras projektu. Platjoslas ieguldījumiem ir piemēroti četri galvenie investīciju modeļi:
- tiešie ieguldījumi, izmantojot publisko pašvaldību tīkla modeli
- netieši ieguldījumi, izmantojot privāti pārvaldītu pašvaldību tīkla modeli
- Kopienas platjoslas modelis
- operatoru subsīdiju modelis (atšķirības finansējums)
Pareizā biznesa modeļa izvēle
Vai publiskajai iestādei būtu jāizvēlas vertikāli integrēts vai atvērtas piekļuves tīkla modelis? Kurš uzņēmējdarbības modelis visdrīzāk maksimizēs platjoslas pārklājumu un izplatību, projekta finansiālo ilgtspēju, konkurenci un kopienas sociālekonomisko attīstību?
Uzņēmējdarbības modelī ir aprakstītas dažādu dalībnieku lomas platjoslas infrastruktūras projektā, kas darbojas dažādos tīkla līmeņos: pasīvā infrastruktūra, aktīvā infrastruktūra un pakalpojumi. Attiecīgie dalībnieki vai pārvadātāji tiks saskaņoti atbilstoši pašvaldības vai reģiona vajadzībām. Tā rezultātā var rasties dažādi uzņēmējdarbības modeļi: atvērt tīklus ar publiskā un privātā sektora dalībniekiem dažādās lomās vai vertikāli integrētos modeļos ar tikai vienu (galvenokārt vēsturisko) dalībnieku visos trijos tīkla slāņos. Dažreiz modeļa izvēle ir ierobežota noteikumu dēļ.
Pareizo finansēšanas instrumentu izvēle
Kā valsts iestāde var nodrošināt pienācīgu finansiālo segumu infrastruktūras būvniecībai un ekspluatācijai, izmantojot pareizos finanšu instrumentus? Ko tā var dot kapitāla, izdevumu un aktīvu ziņā?
Attiecībā uz ceturto galveno stratēģisko izvēli jāņem vērā dažādie finansēšanas instrumenti un modeļi, kas pieejami publiskā un privātā sektora ieguldījumiem platjoslas projektā. Ilgtspējīgas finansēšanas koncepcijai būtu jānodrošina pienācīgs finansiālais segums infrastruktūras būvniecībai un ekspluatācijai.
Uz ieņēmumiem balstīts finansējums projektu īstenošanai, privātais kapitāls, banku aizdevumi un obligācijas, publiskie līdzekļi un Kopienas finansējums ir vieni no galvenajiem finansēšanas instrumentiem. Turklāt privātie ieguldījumi var veicināt finanšu stabilitāti un uzlabot projekta kredītreitingu. Jomās, kurās tirgus nerentabilitātes dēļ neveic ieguldījumus, valsts atbalstu var izmantot, ievērojot īpašos nosacījumus, kas noteikti ES valsts atbalsta pamatnostādnēs.
Rīcības plāns
Tiklīdz šīs izvēles ir izdarītas, ir jādefinē un jāizpilda rīcības plāns, kurā norādītas un pārbaudītas visas dažādās darbības. Process ir cieši jāuzrauga, lai nodrošinātu iepriekš noteikto mērķu sasniegšanu.
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Eiropas Komisija atbalsta ES uzņēmumus, projektu vadītājus un iestādes tīkla pārklājuma palielināšanā, lai sasniegtu ES Gigabitu sabiedrības mērķus.
Rociet dziļāk!
Ieguldījumu centieni, lai finansētu publiskā un privātā sektora un privātā sektora tīklus, tiek īstenoti sadarbībā starp privātā sektora dalībniekiem, kuriem pieder esošā infrastruktūra, un valsts iestādēm.
Pašvaldības, pašvaldību uzņēmumi, kopuzņēmumi un privāti uzņēmumi var būt iesaistīti vienā, divos vai visos trijos platjoslas attīstības posmos.
Fiziskās infrastruktūras nodrošinātāja (PIP), tīkla nodrošinātāja (NP) un pakalpojumu sniedzēja (SP) galvenos uzdevumus var uzņemties dažādi dalībnieki.
Piekļuve platjoslas infrastruktūrai ir iespējama, izmantojot dažādus tīkla mezglus infrastruktūras un lietojumprogrammu līmenī.
Veiksmīgas reģionālās platjoslas attīstības pamatā ir politiski atbalstīts plāns vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, kas apvieno mērķus ar īpašām vajadzībām un ieinteresētajām personām.
Rīcības plānā sīki izklāstītas platjoslas stratēģijas īstenošanas izmaksas, ieinteresētās personas, darbības, koordinācija un uzraudzība.
Pareizā uzņēmējdarbības modeļa izvēle ir atkarīga no tirgus dalībnieku lomas platjoslas vērtību ķēdē.
Ieguldījumu modeļi piedāvā interesantas līdzdalības iespējas valsts iestādei, kas iesaistās reģionālās platjoslas attīstībā.
Galvenie finansēšanas instrumenti ātrgaitas platjoslas attīstības projektiem ir pašu resursi, uz ieņēmumiem balstīts finansējums, aizdevumi, pašu kapitāls un dotācijas.
Valsts atbalsts platjoslas pakalpojumiem var būt nepieciešams dažās vietās, kur tirgus nenodrošina vajadzīgos ieguldījumus infrastruktūrā.
Platjoslas tīkls sastāv no ģeogrāfiskām daļām. Tīkla topoloģija apraksta, kā ir savienotas dažādas tīkla daļas. Visatbilstošākās topoloģijas pamattīkliem un teritoriju tīkliem ir koku topoloģijas, gredzena topoloģijas un acu topoloģijas. Par pirmo jūdzi, divas galvenās pamata...
Lai saprastu, kādas funkcijas var uzņemties publiskās pārvaldes iestādes, ir lietderīgi aplūkot dažādos slāņus, kas veido platjoslas tīklu, kā arī galvenos uzņēmējdarbības uzdevumus.
Platjoslas tīkliem ir vajadzīgi dažādi infrastruktūras veidi, kuru pamatā ir atšķirīgi loģistikas, ekonomiskie vai demogrāfiskie apstākļi. Izmantojiet jautājumus, lai palīdzētu izvēlēties.
Platjoslas tehnoloģiju salīdzinājums atspoguļo katra risinājuma iezīmes un palīdz pieņemt lēmumus par labāko risinājumu dažādiem reģioniem.
Skatīt arī
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Eiropas Platjoslas balvas ir pasākums, kurā tiek atzīti izcili platjoslas izvēršanas projekti Eiropā un izceltas veiksmīgas infrastruktūras.
Komisija pārskatīja Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvu un ierosināja Gigabitu infrastruktūras aktu ātrai gigabitu savienojamības izvēršanai.
Eiropas Platjoslas kompetenču biroju tīkls palīdz ES valstīm sasniegt Gigabitu sabiedrības mērķus un izvērst platjoslas pakalpojumus.