Ņemot vērā steidzamo vajadzību aizsargāt un saglabāt Eiropas kultūras mantojumu, kas ir pakļauts riskam, lielus tehnoloģiskos sasniegumus un kultūras mantojuma nozares attīstību, Komisija sāka izvērtēt Ieteikumu par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā (2011/711/ES).
Novērtējumā ir uzsvērti ieteikuma panākumi, palielinot to kultūras materiālu digitalizāciju un piekļuvi tiem tiešsaistē, kas digitalizētu kultūras mantojumu dara pieejamu Eiropas mēroga auditorijai. Ieteikums ir arī palīdzējis veicināt sadarbību starp Eiropas kultūras iestādēm un apmainīties ar idejām visā nozarē. Tas liecina, ka dalībvalstu apņemšanās un centieni digitalizēt lielu skaitu objektu un ēku ir atmaksājušies.
Tomēr novērtējumā arī uzsvērtas pārmaiņas kultūras mantojuma nozarē pēdējo gadu laikā, ar jaunām vajadzībām un jaunām iespējām, kas varētu vēl vairāk palielināt kultūras mantojuma ieguldījumu Eiropas ekonomikā. Covid-19 krīze ir vēlreiz uzsvērusi, cik svarīgi ir uzlabot piekļuvi digitalizētiem kultūras materiāliem tiešsaistē un uzlabot to izmantošanu/atkalizmantošanu. Progresīvas tehnoloģijas var stiprināt un atraisīt kultūras mantojuma nozares potenciālu, piemēram, plašāk izmantojot 3D, AR/VR, MI. Tas paver jaunas iespējas digitalizēt kultūras mantojumu saglabāšanai, saglabāšanai, atjaunošanai, pētniecībai, kā arī plašākai iedzīvotāju un dažādu nozaru, piemēram, tūrisma, piekļuvei un atkalizmantošanai tiešsaistē.
Novērtējuma pamatā ir plašs apspriešanas pasākumu kopums, tostarp atklāta sabiedriskā apspriešana, kas notika pagājušajā gadā. Novērtējumā ir likti pamati turpmākai politikai kultūras materiālu digitalizācijas un pieejamības tiešsaistē, kā arī kultūras mantojuma digitālās saglabāšanas jomā. Novērtējuma galvenie secinājumi ir šādi:
- Ieteikumā ir labāk jāatspoguļo progresīvo digitālo tehnoloģiju (piemēram, 3D digitalizācijas) vai jauno tehnoloģiju (piemēram, virtuālās realitātes vai paplašinātās realitātes) milzīgais potenciāls.
- Ieteikumā lielāka uzmanība jāpievērš digitalizētu kultūras materiālu kvalitātei, lai veicinātu inovāciju un jaunradi, visās nozarēs izmantojot un atkārtoti izmantojot digitalizētus kultūras materiālus.
- Turpmāka kopīgu standartu un pieeju pieņemšana attiecībā uz digitalizētu saturu likvidētu vairākus atlikušos ar sadarbspēju saistītos šķēršļus.
- Europeana būtu jāturpina veicināt standartizācijas darbības, lai atvieglotu kultūras mantojuma iestāžu (CHI) darbu. Tai ir jāuzņemas nozīmīgāka loma, lai ļautu CHI izmantot digitālās pārveides sniegtās iespējas.
- Ir svarīgi paplašināt ieteikuma darbības jomu, lai aptvertu galveno kultūras mantojumu, kas pagaidām ir maznozīmīgs vai vēl nav risināts vispār, piemēram, nekustamu, dzimušu digitālo un nemateriālo mantojumu.
- Augsta digitālā pratība un prasmes ir kļuvušas ārkārtīgi svarīgas CHI, jo īpaši pandēmijas kontekstā.
- Kultūras mantojuma datu pilnīga izmantošana nozares labā nāktu par labu ne tikai kultūras nozarei, bet arī citām nozarēm (piemēram, pētniecībai, ilgtspējīgam tūrismam, izglītībai) un palīdzētu veidot datu telpu kultūras mantojumam.
- Pastiprināta sadarbība ar citiem CHI starptautiskā līmenī palīdzētu rast kopīgus risinājumus kopīgām problēmām un apmainīties ar paraugpraksi, kā arī popularizēt un popularizēt Eiropas kultūru.
Vairāk informācijas
Komisijas dienestu darba dokuments: Novērtējums par Komisijas 2011. gada 27. oktobra Ieteikumu par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā (SWD(2021) 15 final)