iStock photo Getty Images plus
Eirobarometra atbildes liecina par tendencēm e-sakaru pakalpojumu izmantošanā visā ES. Aptaujā eiropiešiem tika uzdots jautājums par piekļuvi internetam, fiksētajiem un mobilajiem tālruņiem, pakalpojumu komplektiem, dārgu krāpniecisku zvanu un īsziņu saņemšanu, viesabonēšanu, starptautiskajiem zvaniem starp ES valstīm, ārkārtas sakariem, informāciju par elektronisko sakaru ietekmi uz vidi un pakalpojumu abonēšanu pandēmijas laikā.
Eirobarometrs e-komunikācijas rezultāti
Aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz visiem eiropiešiem (96 %) ir piekļuve mobilajam tālrunim un 53 % ir piekļuve fiksētajam tālrunim. Vairāk nekā astoņām no desmit mājsaimniecībām jeb 82 % mājsaimniecību ir piekļuve internetam. Ir svarīgi norādīt, ka Covid-19 pandēmija izraisīja dažas izmaiņas Eirobarometra intervijas metodoloģijā, kas var ietekmēt šos rezultātus.
Lielākā daļa eiropiešu, 81 %, ir apmierināti ar interneta pieslēguma lejupielādes ātrumu un 82 % ar augšupielādes ātrumu. Lauku ciematos dzīvojošie ir mazāk apmierināti, jo īpaši 77 % respondentu.
Tas šķiet pozitīvs pavērsiens 2017. gada datos, kuros ziņots, ka vairāk nekā puse eiropiešu ir saskārušies ar satura lejupielādes vai augšupielādes kavējumiem.
Aptaujā arī vaicāja eiropiešiem par viņu interneta abonementiem pandēmijas laikā un konstatēja, ka, lai gan pieprasījums pēc savienojamības bija augsts tāldarba, tiešsaistes izglītības un tiešsaistes izklaides pakalpojumu dēļ, ne daudzi eiropieši mainīja savu interneta abonementu. Tikai 7 % eiropiešu pandēmijas dēļ mainīja interneta abonementu, savukārt 3 % eiropiešu mainīja interneta pakalpojumu sniedzēju.
Attiecībā uz viesabonēšanu, ceļojot uz ārzemēm ES, 33 % cilvēku norādīja, ka mobilā interneta ātrums ir mazāks nekā parasti viņu mītnes valstī. Maksa par bezmaksas numura izmantošanu viesabonēšanā ir iekasēta 10 % ceļotāju. Vairāk nekā trešdaļa (34 %) no tiem, kas izmanto mobilos tālruņus, ceļojot pa ES, joprojām apgalvo, ka ir atslēguši datu viesabonēšanu, savukārt 15 % izslēdza savu mobilo tālruni. Savā nesenajā priekšlikumā paplašināt viesabonēšanas sniegtās priekšrocības Komisija pievērsās šiem jautājumiem, lai uzlabotu ceļotāja pieredzi sakaru pakalpojumu izmantošanā viesabonēšanas laikā.
Turklāt apsekojums atklāja, ka salīdzinoši liels skaits cilvēku saņem dārgus krāpnieciskus zvanus vai īsziņas. Konkrētāk, 13 % eiropiešu ir bijuši nevēlamu telefona zvanu mērķis un 12 % ir saņēmuši īsziņas, un par abiem šiem gadījumiem ir jāmaksā papildu maksa.
Attiecībā uz ārkārtas gadījuma saziņu 74 % eiropiešu apgalvo, ka savā valstī viņi zvanīs uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru 112. Kad cilvēki dodas uz ārzemēm uz citu ES valsti, 41 % apgalvo, ka zvanīs uz numuru 112, savukārt nedaudz mazāk, proti, 39 %, apgalvo, ka nezinātu, uz kādu numuru zvanīt, atrodoties ārzemēs.
Aptaujā tika jautāts par to, kā informācija par elektronisko sakaru ietekmi uz vidi ietekmēs cilvēku izvēli. Vairāk nekā 40 % (44 %) eiropiešu apgalvo, ka viņu izvēli par pakalpojumu sniedzēju vai izmantošanu ietekmēs informācija par sakaru pakalpojumu ietekmi uz vidi, turklāt starp valstīm pastāv lielas atšķirības.
Aptauja tika veikta no 2020. gada novembra un decembra un no 2021. gada februāra līdz martam 27 dalībvalstīs, piedaloties 27,213 ES pilsoņiem. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem Covid-19 pandēmijas dēļ vairākās dalībvalstīs šo Eirobarometra aptauju daļēji vai pilnībā veica tiešsaistē, un dažkārt ar mājsaimniecībām sazinājās pa tālruni, un tas var ietekmēt dažus rezultātus.
Tiešsaistē atradīsiet pilnu Eirobarometra ziņojumu un prezentāciju par e-sakariem Eiropas Savienībā.