Digitālās prasmes

Digitālo tehnoloģiju izplatībai ir milzīga ietekme uz ekonomiku un sabiedrību. Digitālās pamatprasmes ir priekšnoteikums iekļaušanai un līdzdalībai darba tirgū un sabiedrībā. Inovācijas un atklājumi dažādās jomās, piemēram, mākslīgais intelekts, virtuālās pasaules, robotika, kvantu tehnoloģija un 6G, rada pieprasījumu pēc jaunas paaudzes padziļinātām digitālajām prasmēm.

Politikas programmā “Digitālās desmitgades ceļš” ir noteikts ES mērķis attīstīt digitālās pamatprasmes un padziļinātas digitālās prasmes un kompetences, lai virzītu digitālo pārveidi. Tajā ir izklāstīti ES vērienīgie mērķi nodrošināt, ka 80 % pieaugušo ir vismaz digitālās pamatprasmes, un sasniegt 20 miljonus nodarbināto IKT speciālistu. Tā arī veicina sieviešu piekļuvi šai jomai un līdz 2030. gadam palielina IKT absolventu skaitu.

Pamatiniciatīvas digitālo prasmju atbalstam

Saskaņā ar Komisijas priekšsēdētājas politiskajām pamatnostādnēm par Prasmju savienību Eiropas pieeja digitālajām prasmēm ietver prasmju pārnesamības mehānismu, piemēram, mikroapliecinājumu, izpēti un izmēģināšanu, kā arī atbalstu darbam pie kopīgām mācību programmām.

Programma “Digitālā Eiropa” (DEP) ir ieguldījusi vairāk nekā 294 miljonus EUR, lai atbalstītu prasmju pilnveides, prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iniciatīvas ar mērķi uzlabot ES darbaspēka digitālās prasmes. Šīs apmācības iniciatīvas aptver tādas jomas kā mākslīgais intelekts, datu zinātne, mākoņdatošana un kiberdrošība. Programma “Digitālā Eiropa” finansē arī iniciatīvas, kuru mērķis ir piesaistīt jaunus talantus IKT jomā, veidot spēcīgu EdTech ekosistēmu un veicināt drošu datu kopīgošanu, izmantojot vienoto Eiropas prasmju datu telpu. Plašāku informāciju par mūsu pašreizējiem projektiem varat atrast brošūrā [pdf].

Svarīgs solis ceļā uz mērķu sasniegšanu ir darīt pieejamu augstas kvalitātes informāciju un resursus visiem ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Digitālo prasmju un darbvietu platforma piedāvā atvērtu piekļuvi mācību iespēju, mācīšanās ceļu, karjeras virzības, prasmju kartēšanas un nodarbinātības tendenču repozitorijam, kā arī finansējuma iespējām un paraugpraksei. Tā arī atbalsta valstu digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas , kas apvieno vairākus partnerus, lai izstrādātu konkrētus pasākumus digitālo prasmju nodrošināšanai visiem sabiedrības līmeņiem savās valstīs.

Citas politikas jomas, kas arī tiek ņemtas vērā Komisijas darbā digitālo prasmju jomā, ir šādas:

• Digitālās izglītības rīcības plāns
• Prasmju programma Eiropai
• Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns
• Darbs, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi
• Eiropas Datu stratēģija
• Eiropas rūpniecības stratēģija
• Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu stratēģija
• Eiropas digitālās inovācijas centri (EDIC)
• Koordinētais mākslīgā intelekta plāns

Vispārīga informācija

Lai sasniegtu 2030. gada mērķrādītājus digitālo prasmju jomā, vēl ir daudz darāmā: tikai 55,6 % ES iedzīvotāju ir vismaz digitālās pamatprasmes, un pašreizējā tempā IKT speciālistu skaits līdz 2030. gadam sasniegs tikai 12 miljonus. Plašāka informācija un jaunākie dati ir pieejami DESI digitālās desmitgades infopanelī, ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē 2024. gadā un tam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā “Digitālā desmitgade 2024. gadā: Īstenošana un perspektīva.