Digitālās prasmes

Digitālo tehnoloģiju izplatība būtiski ietekmē ekonomiku un sabiedrību. Digitālās pamatprasmes ir priekšnoteikums iekļaušanai un līdzdalībai darba tirgū un sabiedrībā. Inovācijas un sasniegumi dažādās jomās, piemēram, mākslīgajā intelektā, virtuālajās pasaulēs, robotikā, kvantu tehnoloģijās un 6G, rada pieprasījumu pēc jaunas paaudzes padziļinātām digitālajām prasmēm.

Digitālās desmitgades politikas programmā ir noteikts ES mērķis attīstīt pamata un padziļinātas digitālās prasmes un kompetences, lai virzītu digitālo pārveidi. Tajā ir izklāstīti ES vērienīgie mērķi nodrošināt, ka 80 % pieaugušo ir vismaz digitālās pamatprasmes, un sasniegt 20 miljonus nodarbināto IKT speciālistu. Tā arī veicina sieviešu piekļuvi šai jomai un līdz 2030. gadam palielina IKT absolventu skaitu.

Pamatiniciatīvas digitālo prasmju atbalstam

Saskaņā ar Komisijas priekšsēdētājas politiskajām pamatnostādnēm par prasmju savienību Eiropas pieeja digitālajām prasmēm ietver prasmju pārnesamības mehānismu, piemēram, mikroapliecinājumu, izpēti un izmēģināšanu, kā arī atbalstu darbam pie kopīgām mācību programmām.

Programma “Digitālā Eiropa” (DEP) jau ir ieguldījusi vairāk nekā 338 miljonus EUR, lai atbalstītu prasmju pilnveides, kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas iniciatīvas ar mērķi uzlabot ES darbaspēka digitālās prasmes. Šīs apmācības iniciatīvas aptver tādas jomas kā mākslīgais intelekts, datu zinātne, mākoņdatošana un kiberdrošība. Programma “Digitālā Eiropa” arī finansē iniciatīvas, kuru mērķis ir piesaistīt jaunus talantus IKT jomai, veidot spēcīgu EdTech ekosistēmu un veicināt drošu datu kopīgošanu, izmantojot kopīgo Eiropas prasmju datu telpu. Vairāk informācijas varat atrast brošūrā par mūsu pašreizējiem projektiem [pdf].

Svarīgs solis šo mērķu sasniegšanā ir visiem ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem darīt pieejamu kvalitatīvu informāciju un resursus. Digitālo prasmju un darbvietu platforma piedāvā atvērtu piekļuvi mācību iespēju, mācīšanās ceļu, karjeras virzības, prasmju kartēšanas un darba tendenču repozitorijam, kā arī finansējuma iespējām un paraugpraksei. Tā arī atbalsta valstu digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas, kas apvieno virkni partneru ar mērķi izstrādāt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu digitālās prasmes visos sabiedrības līmeņos savās valstīs.

Citas politikas jomas, kas arī tiek ņemtas vērā Komisijas darbā digitālo prasmju jomā, ir šādas:

• Digitālās izglītības rīcības plāns
• Eiropas Prasmju programma
• Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns
• Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes uzlabošanas darbs
• Eiropas Datu stratēģija
• Eiropas industriālā stratēģija
• Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu stratēģija
• Eiropas digitālās inovācijas centri (EDIH)
• Koordinētais mākslīgā intelekta plāns

Vispārīga informācija

Vēl ir daudz darāmā, lai sasniegtu 2030. gada mērķrādītājus digitālo prasmju jomā: tikai 55,6 % ES iedzīvotāju ir vismaz digitālās pamatprasmes, un pašreizējā tempā IKT speciālistu skaits līdz 2030. gadam sasniegs tikai 12 miljonus. Plašāka informācija un jaunākie dati ir pieejami DESI infopanelī digitālajai desmitgadei, 2024. gada ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē un tam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā “Digitālā desmitgade 2024. gadā: Īstenošana un perspektīva.