Veselības datu un digitālo veselības tehnoloģiju izmantošanai ir liels potenciāls uzlabot iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un efektivitāti, izstrādāt personalizētas pieejas un atbalstīt pētniecību un inovāciju. Digitālās desmitgades politikas programma 2030. gadam virza progresu ceļā uz vispārēju piekļuvi elektroniskajām veselības kartēm ES iedzīvotājiem un dod iespēju pacientiem ar digitālās veselības palīdzību.
Šajā pētījumā ir izvērtēts ES dalībvalstu (kā arī Norvēģijas un Islandes) progress attiecībā uz iedzīvotāju piekļuvi savām elektroniskajām veselības kartēm. Rezultāti apraksta pašreizējo stāvokli 2023. gada 31. decembrī. Šajā uzraudzībā ir izmantots salikts rādītājs, kas ietver četrus līmeņus, kuros visaptveroši analizēti vairāki aspekti saistībā ar piekļuvi e-veselības ierakstiem: elektroniskās piekļuves pakalpojumu ieviešana iedzīvotājiem, pieejamu veselības datu kategorijas, izmantotās piekļuves tehnoloģijas (eID, piekļuve portālos vai lietotnēs), pārklājums (iedzīvotāji un veselības aprūpes sniedzēji) un vienlīdzīgas piekļuves iespējas.
Kā ES darbojas, nodrošinot iedzīvotājiem piekļuvi e-veselības datiem?
Eiropa uzlabo savu briedumu attiecībā uz e-veselības rādītāju. ES27 vidējais kopējais kopējais punktu skaits palielinājās līdz 79 % salīdzinājumā ar 72 % pagājušajā gadā. Rezultāti liecina, ka valstis sekmīgi progresē, atvieglojot iedzīvotāju piekļuvi elektroniskajām veselības kartēm. Divdesmit divu dalībvalstu (81 %) rādītājs pagājušajā gadā ir uzlabojies. Ir uzlabojusies dažādu datu veidu pieejamība, jo īpaši elektronisko rezultātu un ziņojumu kategorijā, vairāk veselības aprūpes sniedzēju kategoriju ir savienotas un sniedz datus, un vairāk tiešsaistes piekļuves pakalpojumu atbilst tīmekļa satura pieejamības pamatnostādnēm.
Ir vairākas jomas, kurās jāpanāk turpmāks progress. 2023. gada beigās visas dalībvalstis (100 %) nodrošināja kādu valsts vai reģionālu tiešsaistes piekļuves pakalpojumu(-us), lai iedzīvotāji varētu piekļūt saviem veselības datiem. Tomēr joprojām ir nepilnības iedzīvotāju aptvērumā, kas nozīmē, ka ne visi cilvēki var piekļūt šādiem pakalpojumiem. Lai 2030. gadā sasniegtu 100 % mērķi, piekļuvei ir jākļūst universālai. Lielākam skaitam veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, jo īpaši privātiem, ir jābūt savienotiem ar piekļuves pakalpojumiem, jo pašlaik datus galvenokārt sniedz veselības aprūpes sniedzēji no publiskā sektora. Veselības datu dažādības ziņā dažiem datu veidiem ir ierobežota pieejamība, jo īpaši datiem par medicīniskajiem attēliem (26 %) un medicīniskajām ierīcēm/implantiem (52 %). Ir jānodrošina attiecīgo juridisko instrumentu, piemēram, eIDAS regulas un Tīmekļa piekļūstamības direktīvas, pilnīga īstenošana.
Kuras valstis nodrošina piekļuvi e-veselības datiem vispilnīgākajā veidā?
Piecas visgatavākās valstis ES-27 ir Beļģija (100 %), Dānija (98 %), Igaunija (98 %), Lietuva (95 %) un Polija (90 %). Lielākais uzlabojums pagājušajā gadā bija vērojams Francijā (+ 25 punkti), Portugālē (+ 23 punkti), Slovākijā (+ 20 punkti) un Vācijā (+ 17 punkti).
Attēls pāri četriem ietvaru slāņiem
2024. gadā visas dalībvalstis nodrošina valsts vai reģionālu(-us) tiešsaistes piekļuves pakalpojumu(-us), lai iedzīvotāji varētu piekļūt saviem veselības datiem. Divdesmit trīs dalībvalstis (89 %) ziņo, ka nodrošina piekļuvi elektroniskajām veselības kartēm, izmantojot centralizētu piekļuves pakalpojumu. Pārējās četras dalībvalstis (Īrija, Itālija, Spānija un Zviedrija) ziņo, ka tām ir reģionāli pakalpojumi.
ES 27 dalībvalstis sasniedza vidēji 74 % no tematiskā līmeņa attiecībā uz pieejamo veselības datu kategorijām, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pagājušajā gadā. Tas ir zemākais tematiskais slānis starp četriem e-veselības metodoloģijā konceptuālajiem līmeņiem, kas tomēr ir uzlabojies visvairāk.
Visgatavākās veselības datu kategorijas ietver datus par identifikāciju (garantijas vērtējums 94 %), personas informācija (90 %), e-recepte (85 %), e-izsniegšana (81 %), pašreizējās un atbilstošās iepriekšējās zāles (79 %) un laboratorisko testu rezultāti (78 %). Vismazāk nobriedušu datu kategorijas ietver datus par medicīniskajiem attēliem (26 %), medicīniskajām ierīcēm un implantiem (52 %), slimnīcu izdalīšanas ziņojumiem (69 %) un procedūrām/operācijām (70 %). Tomēr kopš pagājušā gada medicīniskās attēlveidošanas ziņojumi ir pieejami vēl 6 valstīs. 17 dalībvalstis (63 %) veica uzlabojumus, vai nu sniedzot vairāk veselības datu kategoriju, vai savlaicīgi sniedzot pieejamos datus.
2024. gadā ES-27 vidējais tematiskais slānis par piekļuves tehnoloģiju un pārklājumu sasniedza 80 %, kas ir uzlabojums par septiņiem procentpunktiem kopš iepriekšējā gada.
Septiņpadsmit dalībvalstis (63 %) ļauj iedzīvotājiem izmantot drošu eID, kas (iepriekš) paziņota saskaņā ar eIDAS regulu, lai autentificētu sevi, izmantojot tiešsaistes piekļuves pakalpojumu. Tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad tikai pusei ES valstu tika (iepriekš) paziņota eID saskaņā ar eIDAS regulu.
Visas dalībvalstis, izņemot Īriju, piedāvā piekļuvi elektroniskajiem veselības datiem, izmantojot tiešsaistes portālu. Tikai viens veselības reģions Īrijā piedāvā piekļuvi veselības datiem un to dara, izmantojot vietējo mobilo lietotni. 14 dalībvalstis (48 %) ziņo, ka iedzīvotājiem piedāvā gan tiešsaistes portālu(-us), gan vietējo mobilo lietotni(-es) kā veidus, kā piekļūt savām elektroniskajām veselības kartēm. Attiecībā uz iedzīvotāju aptvērumu 20 dalībvalstis (74 %) ziņo, ka 80–100 % valsts iedzīvotāju var tehniski izmantot elektronisko veselības karšu tiešsaistes piekļuvi, lai aplūkotu savus veselības datus. Kopumā 16 dalībvalstis ir uzlabojušas savus rezultātus piekļuves tehnoloģiju un pārklājuma jomā.
Publiskie veselības aprūpes sniedzēji (72 %) ir labāk savienoti nekā privātie veselības aprūpes sniedzēji (55 %). Tajā pašā laikā to veselības aprūpes sniedzēju aptvērums, kuri ir savienoti un sniedz attiecīgus veselības datus, ir šā tematiskā līmeņa zemākais rādītājs. Tikai septiņas dalībvalstis (26 %) ziņo, ka vismaz 60 % veselības aprūpes sniedzēju visās piemērojamajās iestādēs (piemēram, primārās aprūpes iestādēs, sekundārās aprūpes iestādēs, geriatriskajās aprūpes iestādēs utt.) sniedz (vismaz dažus) būtiskus datus piekļuves pakalpojumam. Tomēr 11 dalībvalstis (41 %) kopš pagājušā gada ir paplašinājušas savienoto veselības aprūpes sniedzēju kategoriju skaitu.
2024. gadā ES-27 vidējais tematiskais līmenis par piekļuves iespējām palielinājās par septiņiem procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 77 %.
Septiņas dalībvalstis (Austrija, Beļģija, Dānija, Igaunija, Vācija, Lietuva un Polija) iegūst pilnu punktu skaitu: visas četras prasības ir pilnībā īstenotas attiecībā uz piekļuvi likumīgajiem aizbildņiem, pilnvarotām personām, nodrošinot palīdzības mehānismus nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un ievērojot WCAG v2.1 un Tīmekļa pieejamības direktīvu.
Pamatinformācija
Dati tika vākti apsekojuma veidā, kas notika laikposmā no 2024. gada aprīļa līdz maijam, un tie atspoguļo datus 2023. gada 31. decembrī. Respondenti bija valstu kompetentās iestādes.
Pēc tam, kad tika pieņemta Deklarācija par Eiropas digitālajām tiesībām un principiem un Digitālās desmitgades politikas programma 2030. gadam, par ko kopīgi vienojās Eiropas Parlaments, dalībvalstis un Komisija, ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm tika izstrādāts visaptverošs uzraudzības satvars, lai nodrošinātu rīkus, ar kuriem uzraudzīt un katru gadu ziņot par progresu digitālo mērķrādītāju un mērķu sasniegšanā, kas visām ES dalībvalstīm jāsasniedz līdz 2030. gadam četrās jomās: digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, uzņēmējdarbības un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija. E-veselības mērķis attiecībā uz piekļuvi elektroniskajām veselības kartēm papildina divus citus mērķus: mērķi nodrošināt galveno publisko pakalpojumu 100 % tiešsaistes pieejamību un mērķi nodrošināt 100 % Savienības iedzīvotāju piekļuvi drošai elektroniskai identifikācijai (eID).