Skip to main content
Shaping Europe’s digital future
Report / Study | Publikācija

Digitālo pakalpojumu akta pētījums: Riska pārvaldības satvars dezinformācijas kampaņām tiešsaistē

Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts ir publicējis neatkarīgu pētījumu, kurā ieviesta pieeja, kā novērtēt tiešsaistes platformu pret Krievijas dezinformāciju vērsto pasākumu efektivitāti, pamatojoties uz Digitālo pakalpojumu akta (DPA) riska pārvaldības principiem un riska mazināšanas prasībām.

Saskaņā ar DPA ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām no 2023. gada augusta beigām būs jānovērtē un jāmazina sistēmiskie riski, kas apdraud pilsonisko diskursu, piemēram, ārvalstu dezinformācijas centienus, attiecībā uz pirmo pakalpojumu kopumu, ko izraudzījusies Eiropas Komisija. Tām būs pienākums ne vēlāk kā 15 mēnešus pēc DPA piemērošanas dienas publiskot ziņojuma versiju, kurā izklāstīti šāda riska novērtējuma rezultāti, taču tās tiek mudinātas to darīt agrāk.

Šajā kontekstā neatkarīgie eksperti, kas sagatavoja šo ziņojumu, analizēja sistēmiskos riskus, ko rada Kremli atbalstoša dezinformācija sešās tiešsaistes platformās: Facebook, Instagram, Twitter, YouTube, TikTok un Telegram 2022. gadā. Visas šīs platformas, izņemot Telegram, kopš tā laika ir noteiktas par ļoti lielām tiešsaistes platformām, kurām ir jāatbilst DPA.

Autori ierosina metodiskas pieejas pilsoniskajai sabiedrībai un plašākai ekspertu kopienai, lai palīdzētu novērtēt dažādos tiešsaistes platformu radītos riskus. Pētījuma mērķis ir arī veicināt ieinteresēto personu kopienas izveidi, kas var palīdzēt uzlabot sabiedrības kontroli pār digitālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar pētījumu pierādījumi liecina, ka pārbaudīto tehnoloģiju uzņēmumu centieni ierobežot Kremļa ļaunprātīgās darbības savās platformās analizētajā periodā nebija pietiekami, lai gan ierobežota piekļuve datiem liek veikt dažus brīdinājumus par šo novērtējumu. Lai gan lielākā daļa platformu ieviesa ierobežojumus Krievijas valsts kontrolētiem plašsaziņas līdzekļiem, neviens uzņēmums neieviesa politiku pret visiem Krievijas Federācijas pārvaldītajiem kontiem. Turklāt eksperimentāli pētījumi Centrāleiropas un Austrumeiropas valodās liecina, ka platformas ir mērījušas tikai nelielu daļu vardarbīga satura, kas saistīts ar karu, pat ja par to tām tika ziņots, izmantojot savus paziņošanas un rīcības kanālus. Visbeidzot, tādu uzņēmumu kā Meta un Twitter centieni ierobežot Kremļa sponsorētās dezinformācijas algoritmisko amplifikāciju bija tikai daļēji efektīvi, ņemot vērā, ka tie attiecās tikai uz manuāli veiktiem kontu kopumiem; tie būtiski neierobežoja uz mākslīgo intelektu balstītu pastiprināšanu sistēmiskā līmenī.

Šis ziņojums ir viens no daudzajiem avotiem, ko Komisijas dienesti var ņemt vērā, analizējot riska novērtējumus, ko saskaņā ar DPA iesniegušas ļoti lielas tiešsaistes platformas. Ziņojumā iekļautais satvars var arī palīdzēt notiekošajās diskusijās par atbilstošiem riska novērtējumiem, kurus laika gaitā varētu izveidot Eiropas Komisija, dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatoru tīkls, tiešsaistes platformas un pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu pētniecības aprindas. Šajā nolūkā Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts iegādāsies un publicēs citus pētījumus.

Pilns ziņojums: Riska pārvaldības satvara piemērošana Krievijas dezinformācijas kampaņām