ES politika, kas atbalsta energosistēmas digitālo un zaļo pārveidi

Standartizācija

Standarti ir vajadzīgi, lai aptvertu komunikācijas prasības attiecībā uz tīkla pārvaldību, balansēšanu un mijiedarbību ar miljoniem jaunu atjaunojamo energoresursu, kā arī attiecībā uz jaunā izkliedētā enerģijas tirgus sarežģīto mijiedarbību, kas ir bagātināta arī ar pieprasījumreakcijas pakalpojumiem.

EK jau vairākus gadusstrādā pie risinājumu sadarbspējas un standartizācijas. Galvenā viedtīklu koordinācijas atsauce Eiropas līmenī ir Viedo tīklu darba grupa (ko kopīgi vada CNECT ĢD un ENER ĢD), kurai tika uzticēts uzdevums konsultēt Eiropas Komisiju par politikas un regulatīvajiem virzieniem Eiropas līmenī un koordinēt pirmos soļus viedo tīklu ieviešanai saskaņā ar enerģētikas un digitālajiem tiesību aktiem. Tā ir izdevusi galvenos ziņojumus par standartiem, kiberdrošību un elastības tirgiem.

Lai atbalstītu un paātrinātu viedo energotīklu risinājumu ieviešanu, Komisija attiecīgi 2009. un 2011. gadā Eiropas standartizācijas organizācijām izdeva pilnvarojumu M/441 attiecībā uz viedajiem skaitītājiem un M/490 attiecībā uz viedajiem tīkliem. Pilnvaras sekmīgi izpildīja attiecīgo koordinācijas grupu (SM-CG un SG-CG) eksperti, kuri sniedza vairākus attiecīgus nodevumus un standartus. Šīs grupas turpina arī pēc to apvienošanas 2021. gada janvārī CEN, CENELEC un ETSI Viedo tīklu koordinācijas grupā (CG-SG), lai sniegtu ieguldījumu jaunu un spēkā esošu attiecīgu standartu izstrādē un uzturēšanā. Viņi arī saņem informāciju no Eiropas Komisijas darbībām, kas saistītas ar standartizāciju, un sniedz ieguldījumu tajās, un turpina aktīvi iesaistīties Viedo tīklu darba grupas darbā. Šā darba rezultāti cita starpā iedvesmo Komisiju izstrādāt īstenošanas aktus par datiem, kā paredzēts Elektroenerģijas direktīvas 339 (ES) 2019/944 24. pantā. Pirmā īstenošanas regula (ES) 2023/1162 par sadarbspējas noteikumiem attiecībā uz piekļuvi uzskaites un patēriņa datiem tika pieņemta 2023. gada jūnijā, un pašlaik turpinās darbs pie īstenošanas akta attiecībā uz pieprasījuma reakciju.

Ievērojams veiksmes stāsts ir tas, ka Komisija sadarbībā ar ieinteresētajām personām ir izveidojusi kopīgu sadarbspējas valodu, kas pazīstama kā Smart Appliances Reference (SAREF). Saref kļuva par Eiropas Telekomunikāciju standartu institūta (ETSI) standartu un OneM2M — globālo lietu interneta standartizācijas iniciatīvu — 2015. gadā un kopš 2017. gada tiek īstenots vadošo Eiropas piegādātāju balto preču komercprecēs. Vēlāk Saref kļuva par modulāru ontoloģiju ar paplašinājumiem dažādām vertikālēm, tostarp enerģijai, kas bruģē ceļu sadarbspējīgas lietu interneta ekosistēmas izveidei.

Attēls: Ceļā uz kopīgu valodu pieprasījuma puses elastīgumam (avots: EEBUS)

SAREF ontoloģija un tās SAREF4ENER un SAREF4Building paplašinājumi pašlaik tiek plaši izmēģināti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansētā projekta InterConnect ietvaros .

Lietiskā interneta un 5G vispārējā sistēmā EK izskata visus pārējos komunikācijas aspektus un viedās enerģijas vajadzības un iekļauj nepieciešamos apstākļus minēto komunikācijas jomu attīstībai, kā arī saskaņošanu ar citām jomām, piemēram, autobūves, veselības, viedo pilsētu u. c. jomām.

Eiropas Datu stratēģija

EiropasDatu stratēģijāir atzīta datu nozīme mūsdienu ekonomikā, tostarp enerģētikas nozarē, kur jauni dalībnieki rada vērtīgus datu aktīvus. Dati atrodas elektrotīkla centrā. Tā tiek apmainīta starp lielu daudzumu dažādu programmatūras sistēmu, kas ļauj komunālajiem uzņēmumiem pareizi plānot, ekspluatēt un uzturēt savu tīklu, izmantojot digitalizētu fiziskās pasaules modeli.

Stratēģijā cita starpā tika paziņots par kopīgu Eiropas datu telpu izveidi vairākās stratēģiskās nozarēs, tostarp enerģētikas nozarē. Komisija atbalstīs enerģētikas datu telpas izvēršanu, izmantojot DIGITAL darba programmu 2023.–2024. gadam, ņemot vērā rezultātus, kas gūti sešos jau notiekošajos enerģētikas datu telpas projektos, kurus atbalsta no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”. Pareiza līdzsvara panākšana starp vispārējiem noteikumiem un nozaru noteikumiem ir ļoti svarīga sekmīgai īstenošanai. Tīras enerģijas paketesefektīva īstenošanaapvienojumā ar attiecīgajām darbībām, kas ierosinātas saskaņā ar ES rīcības plānu energosistēmas digitalizācijai, paver ceļu netraucētai datu plūsmai gan enerģētikas nozarē, gan visā enerģētikas nozarē un ārpus tās, tādējādi izveidojot kopīgu Eiropas datu telpu.

Turklāt, lai atbalstītu datu izstrādi un kopīgošanu saskaņā ar ES vērtībām, Komisija ierosināja Eiropas Datu aktu, kas stājās spēkā 2024. gada janvārī. Paredzams, ka jaunie noteikumi līdz 2028. gadam radīs ES dalībvalstīm papildu IKP 270 miljardu euro apmērā, risinot juridiskos, ekonomiskos un tehniskos jautājumus, kuru dēļ dati netiek pietiekami izmantoti.

Eiropas mākoņdatošanas un malas stratēģija

ESDatu stratēģijā tika uzsvērts, cik stratēģiski svarīgi ir stiprināt Eiropas mākoņdatošanas un piegādes nozares konkurētspēju, lai nodrošinātu ES noturību šajā svarīgajā jomā un padarītu ES par vienu no pasaules svarīgākajiem datu centriem. EK pieņem līdzsvarotu pieeju ar lejupējām darbībām, izmantojot IPCEI par nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūru un pakalpojumiem, stimulējot tādas industriālās alianses kā Rūpniecisko datu, Edge un mākoņdatošanas alianse korporatīvā līmenī, kuras pamatā ir augšupēja mērķtiecīga pētniecība un inovācija saskaņā ar HORIZON EUROPE, lai izveidotu stabilu pamatu mākoņdatošanas, malas, lietu interneta skaitļošanas ekosistēmai.

IPCEI-Nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūras un pakalpojumu mērķis ir stiprināt Eiropas digitālo un tehnoloģisko suverenitāti, un tā radīs “Multi-Provider Cloud-Edge Continuum” bez saiknes ar vienu pakalpojumu sniedzēju.

Pētniecība un inovācija mākslīgā intelekta, mākoņdatošanas, lietu interneta un perifērdatošanas jomā tiek atbalstīta pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 4. kopas ietvaros. Mākoņdatošana un perifērdatošana var paātrināt enerģētikas pārkārtošanu, uzlabojot energosistēmu efektivitāti un automatizāciju. Tie ļauj datus apstrādāt tuvāk avotam, samazinot enerģijas daudzumu, ko izmanto datu pārraidei lielos attālumos. Kopā šīs tehnoloģijas var palīdzēt uzlabot energosistēmas efektivitāti un padarīt to elastīgāku, kas ir būtiski pārejai uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Kiberdrošības stiprināšana

Pieaugošā Eiropas elektrotīkla savienojamība rada jaunas tehniskas problēmas, jo īpaši kiberdrošības jomā. Tā kā elektrosistēmai tiek pieslēgts vairāk ierīču, tās rada vairāk potenciālu piekļuves punktu kiberuzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai. Mūsu ekonomikas energoinfrastruktūras centrā ir būtiski līdz minimumam samazināt rūpniecisko kontroles sistēmu neaizsargātību elektroenerģijas, ūdens, naftas, gāzes un datu nozarēs un izvairīties no darbības traucējumiem. Lai novērstu šos kiberdraudus, kuriem nav robežu, ir obligāti jāizveido pastāvīgs operatīvās sadarbības satvars un informācijas apmaiņa.

Lai pienācīgi reaģētu uz šīm problēmām, Viedo tīklu darba grupas eksperti izstrādāja visaptverošu nozaru stratēģiju par to, kā pastiprināt TID direktīvas īstenošanu enerģētikas nozares līmenī (sk. viņu attiecīgo ziņojumu, kas publicēts 2019. gada septembrī.pdf).

Pēdējā laikā darbs bija vērsts uz izmeklēšanu un attiecīgi konsultēšanu Komisijai par prasībām un procedūrām, kas jāievieš, lai nodrošinātu energoinfrastruktūras kiberdrošību. To konstatējumi un ieteikumi tika izmantoti, Komisijai izstrādājot īstenošanas vai deleģētos aktus par šiem tematiem saskaņā ar Elektroenerģijas direktīvu un Elektroenerģijas regulu (piemēram, Tīkla kodeksu par nozarēm specifiskiem noteikumiem attiecībā uz pārrobežu elektroenerģijas plūsmu kiberdrošības aspektiem) vai Direktīvu par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā (“TID 2 direktīva”), kas stājās spēkā 2023. gada 16. janvārī. Papildus jau aptvertajiem subjektiem enerģētikas nozarē saskaņā ar TID1, TIS2 tagad attiecas arī uz elektroenerģijas ražotājiem, nominētiem elektroenerģijas tirgus operatoriem (NEMO), elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu operatoriem, centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, centrālajām naftas krājumu glabāšanas struktūrām un ūdeņradi. Tagad dalībvalstīm līdz 2024. gada 17. oktobrim direktīva ir jātransponē savos tiesību aktos.