Sadarbspējīgiem un atvērtiem digitālajiem risinājumiem, kā arī datu suverenitātei ir būtiska nozīme energosistēmas digitālajā pārveidē.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana par 55 % un 45 % atjaunojamo energoresursu īpatsvara sasniegšana 2030. gadā var notikt tikai tad, ja energosistēma ir gatava tai. Lai sasniegtu šos mērķus, Eiropai ir jāizveido energosistēma, kas ir daudz viedāka un interaktīvāka nekā pašlaik.
Tā kā paredzams, ka elektroenerģijas patēriņš līdz 2030. gadam palielināsies par aptuveni 60 %, elektroenerģijas tīklos būs jāintegrē liela daļa mainīgās atjaunojamo energoresursu enerģijas. Vēja un saules enerģijas ražošanas jaudai ir jāpalielina no 400 GW 2022. gadā līdz vismaz 1 000 GW līdz 2030. gadam, tostarp atkrastes atjaunīgo energoresursu liela uzkrāšana līdz 317 GW, lai to pieslēgtu krastam.
Tāpēc tīkliem ir jāpielāgojas decentralizētākai, digitalizētākai un elastīgākai elektroenerģijas sistēmai, kurā ir miljoniem jumta saules paneļu un vietējo energokopienu kopīgi resursi.
Ieguldījumi tādās digitālajās tehnoloģijās kā lietu interneta ierīces un viedie skaitītāji, 5G un 6G savienojamība, Eiropas mēroga enerģētikas datu telpa, ko darbina mākoņdatošanas serveri, un elektroenerģijas sistēmas digitālie dvīņi ir būtiski, lai paātrinātu digitālo un ilgtspējīgu enerģētikas pārkārtošanu, vienlaikus sniedzot labumu mūsu ikdienas dzīvē.
Attēls: Turpmākā ES integrētā energosistēma: enerģijas plūsmas starp lietotājiem un ražotājiem, samazinot resursu un naudas izšķērdēšanu © Eiropas Savienība; Avots: ES energosistēmas integrācijas stratēģija (europa.eu)
Digitalizācija jau notiek enerģētikas nozarē, tāpat kā daudzās citās nozarēs. Elektriskie transportlīdzekļi, saules enerģijas paneļi, siltumsūkņi un daudzas citas ierīces ir aprīkotas ar viedajām tehnoloģijām, kas ģenerē datus un nodrošina tālvadību. Paredzams, ka aktīvu lietu interneta ierīču skaits pasaulē strauji pieaugs un 2030. gadā pārsniegs 25,4 miljardus, savukārt 51 % no visām mājsaimniecībām un MVU ES ir viedie elektroenerģijas skaitītāji. ES digitālā un enerģētikas politika koordinēti virza Eiropas energosistēmas digitalizāciju, jo tādus jautājumus kā datu sadarbspēja, piegādes drošība, kiberdrošība, privātums un patērētāju aizsardzība nevar atstāt tikai tirgus ziņā, un būtiska nozīme ir pienācīgai īstenošanai.
Energosistēmas digitalizācija — ES rīcības plāns
Lai atbalstītu šo pārveidi, Komisija veic virkni darbību, izmantojot likumdošanas iniciatīvas, investīcijas un koordināciju ar dalībvalstīm.
Vidējā termiņā digitalizācija veicinās netraucētu mijiedarbību starp dažādiem dalībniekiem, ļaujot patērētājiem gūt labumu no vietējiem enerģijas avotiem, piemēram, saules enerģijas paneļiem un kopienai piederošām vējturbīnām.
Piemēram, patērētāji varētu piedalīties energokopienās un kolektīvās pašpatēriņa shēmās, izmantojot savas saules enerģijas paneļu ražošanas priekšrocības, un gūt labumu no lētākas elektroenerģijas nekā pirkšana no tīkla. Tāpat divvirzienu elektrotransportlīdzekļu uzlāde varētu nodrošināt papildu energoresursus sastrēgumstundās.
Attēls: Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (DG CONNECT) atbalsta energosistēmas digitalizācijas darbības. © Eiropas Komisija
Ilgtermiņā digitalizācija būs nepieciešama, lai elektrotīklā integrētu decentralizētus atjaunojamo energoresursu veidus, samazinot atkarību no importētā fosilā kurināmā un to cenu svārstīgumu. Šai integrācijai ir vajadzīga lielāka uzmanība tīkla pārvaldībai un lielāka tīkla elastība vietējā līmenī, ko var panākt, aktivizējot patērētājus un labāk pārvaldot ražojošo patērētāju enerģijas aktīvus.
Netraucēta piekļuve detalizētiem datiem par elektroenerģijas tīkla stāvokli un ražojošajiem patērētājiem būs ļoti svarīga, lai sniegtu energopakalpojumus, bet to var panākt tikai ar plaši izplatītiem digitāliem rīkiem un koplietojamu datu infrastruktūru.
Viens no rīcības plāna galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt kopēju Eiropas atsauces sistēmu (CERF) energotaupības lietojumiem. 2023. gads bija izšķirošs gads šīs darbības īstenošanā, un 2023. gada martā sekmīgi tika īstenots pirmās paaudzes plāns CERF energotaupības lietojumiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, ko atbalstīja InterConnect projekts.
Saistībā ar DIGITAL programmu tika sākti arī sagatavošanās darbi CERF otrās paaudzes plāna ieviešanai energotaupības lietojumiem. Sīkāka informācija par šo darbu pieejama šeit: Pildīt mūsu solījumu ieviest kopēju Eiropas pamatprincipu kopumu energotaupības lietojumprogrammām | Eiropas digitālās nākotnes veidošana (europa.eu).
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Digitālajām rūpniecības platformām ir būtiska nozīme, lai Eiropa virzītos uz priekšu digitālajā pārveidē, sasaistot tehnoloģiju veidošanas blokus un rūpnieciskos lietojumus.
Rociet dziļāk!
ES politikai, kas veicina datu, mākoņdatošanas, perifērdatošanas un kiberdrošības stratēģijas, ir būtiska nozīme energosistēmas digitalizācijā.
ES vada enerģētikas nozares digitālo un zaļo pārveidi, izmantojot galvenās iniciatīvas pētniecības, inovācijas un pārrobežu infrastruktūras jomā, kas ir būtiskas digitālajai integrācijai.
Skatīt arī
ES atbalsta to, ka transporta nozare vairāk izmanto jaunās tehnoloģijas, lai kļūtu tīrāka, drošāka un efektīvāka.
Komisija ir izveidojusi liela mēroga izmēģinājuma projektus, lai veicinātu lauksaimniecības digitalizāciju Eiropā.
Komisija ir izveidojusi daudzus liela mēroga izmēģinājuma projektus, lai palīdzētu virzīt rūpniecības digitalizāciju Eiropā un ārpus tās pēdējos gados.