ES energosistēmas digitalizācija

Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana par 55 % un 45 % atjaunojamo energoresursu īpatsvara sasniegšana 2030. gadā var notikt tikai tad, ja energosistēma tam ir gatava. Lai sasniegtu šos mērķus, Eiropai ir jāizveido energosistēma, kas ir daudz viedāka un interaktīvāka nekā pašlaik.

Tā kā paredzams, ka elektroenerģijas patēriņš no šā brīža līdz 2030. gadam palielināsies par aptuveni 60 %, elektroenerģijas tīklos būs jāintegrē liels mainīgās atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars. Vēja un saules enerģijas ražošanas jauda ir jāpalielina no 400 GW 2022. gadā līdz vismaz 1000 GW līdz 2030. gadam, tostarp ievērojami jāpalielina atkrastes atjaunīgo energoresursu jauda līdz 317 GW, lai to savienotu ar krastu.

Tāpēc tīkli ir jāpielāgo decentralizētākai, digitalizētākai un elastīgākai elektroenerģijas sistēmai ar miljoniem jumta saules enerģijas paneļu un vietējām energokopienām, kurām ir kopīgi resursi.

Ieguldījumi tādās digitālajās tehnoloģijās kā lietu interneta ierīces un viedie skaitītāji, 5G un 6G savienojamība, Eiropas mēroga enerģētikas datu telpa, ko darbina mākoņdatošanas serveri, un elektroenerģijas sistēmas digitālie dvīņi ir būtiski, lai paātrinātu digitālo un ilgtspējīgu enerģētikas pārkārtošanu, vienlaikus sniedzot ieguvumus mūsu ikdienas dzīvē.

attēls. Turpmākā ES integrētā energosistēma: enerģijas plūsmas starp lietotājiem un ražotājiem, izšķērdēto resursu un naudas samazināšana © Eiropas Savienība; Avots: ES Energosistēmas integrācijas stratēģija (europa.eu).

Digitalizācija jau notiek enerģētikas nozarē, tāpat kā daudzās citās nozarēs. Elektrotransportlīdzekļi, saules enerģijas paneļi, siltumsūkņi un daudzas citas ierīces ir aprīkotas ar viedajām tehnoloģijām, kas ģenerē datus un nodrošina tālvadību. Paredzams, ka aktīvo lietu interneta ierīču skaits pasaulē strauji pieaugs un 2030. gadā pārsniegs 25,4 miljardus, savukārt 51 % no visām mājsaimniecībām un MVU ES ir viedie elektroenerģijas skaitītāji. ES digitālā un enerģētikas politika koordinēti virza Eiropas energosistēmas digitalizāciju, jo tādus jautājumus kā datu sadarbspēja, piegādes drošība, kiberdrošība, privātums un patērētāju aizsardzība nevar atstāt tikai tirgus ziņā, un būtiska ir pienācīga īstenošana.

2024. gada Eiropas Ilgtspējīgas enerģijas nedēļā EUSEW 2024 Highlights – Eiropas Komisija (europa.eu) sesijā “Mākslīgais intelekts enerģētikas nozarē EUSEW Interactive” Eiropas Komisija ieviesa inovatīvu digitālo mugurkaulu Eiropas energosistēmai. Šī mugurkaula, ko darbina viedā intelekta kodols, izmantojot ģeneratīvo MI, mērķis ir integrēt visus decentralizētos un virtualizētos aktīvus, izmantojot IoT, izveidojot daudzpusēju tirgu, kas savieno ražotājus un patērētājus. Izmantojot tādas ģeneratīvā MI spējas kā scenāriju ģenerēšana, laikrindu prognozēšana un lēmumu pieņemšanas modeļi tīkla optimizācijai, sistēma cenšas uzlabot piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru. Galvenie mērķi ir palielināt elastību, optimizēt uzglabāšanas izmantošanu, uzlabot piegādes drošību, samazināt oglekļa pēdu un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas gan nozarei, gan patērētājiem. Šīs iniciatīvas mērķis ir samazināt enerģijas cenas, stiprināt ES stratēģisko autonomiju un palielināt tās vadošo lomu un konkurētspēju.

Energosistēmas digitalizācija – ES rīcības plāns

Lai atbalstītu šo pārveidi, Komisija veic virkni darbību, izmantojot likumdošanas iniciatīvas, investīcijas un koordināciju ar dalībvalstīm.

Vidējā termiņā digitalizācija veicinās netraucētu mijiedarbību starp dažādiem dalībniekiem, ļaujot patērētājiem gūt labumu no vietējiem enerģijas avotiem, piemēram, saules enerģijas paneļiem un kopienas īpašumā esošām vējturbīnām.

Piemēram, patērētāji varētu piedalīties energokopienās un kolektīvā pašpatēriņa shēmās, izmantojot savas saules enerģijas paneļu ražošanas priekšrocības un gūstot labumu no lētākas elektroenerģijas nekā pērkot no tīkla. Līdzīgi divvirzienu elektrotransportlīdzekļu uzlāde varētu nodrošināt papildu enerģijas resursus maksimumstundās.

attēls. Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (CONNECT ĢD) atbalsta darbības energosistēmas digitalizācijai. © Eiropas Komisija

Ilgtermiņā digitalizācija būs nepieciešama, lai elektroenerģijas tīklā integrētu decentralizētus atjaunīgo energoresursu veidus, samazinot atkarību no importēta fosilā kurināmā un tā cenu svārstīgumu. Šai integrācijai ir vajadzīga lielāka uzmanība tīkla pārvaldībai un lielāka tīkla elastība vietējā līmenī, ko var panākt, aktivizējot patērētājus un labāk pārvaldot ražojošo patērētāju enerģijas aktīvus.

Lai sniegtu energopakalpojumus, izšķiroša nozīme būs netraucētai piekļuvei detalizētiem datiem par elektrotīkla stāvokli un ražojošo patērētāju aktīviem, taču to var panākt tikai ar plaši izplatītiem digitālajiem rīkiem un kopīgu datu infrastruktūru.

Viens no galvenajiem rīcības plāna rezultātiem ir vienotas Eiropas atsauces sistēmas (CERF) izstrāde energotaupības lietojumiem. 2023. gads bija izšķirošs gads šīs darbības īstenošanā, jo 2023. gada martā tika sekmīgi īstenots pirmās paaudzes CERF plāns energotaupības lietojumiem saskaņā ar “Apvārsnis 2020” atbalstīto projektu InterConnect.

Saistībā ar DIGITAL programmu tika sākti arī sagatavošanas darbi, lai izvērstu CERF otrās paaudzes projektu energotaupības lietojumiem. Sīkāka informācija par šo darbu.