Skip to main content
Shaping Europe’s digital future

Multimediju darbības

ES multivides pasākumu mērķis ir stiprināt ziņu ziņošanu par ES jautājumiem no visas Eiropas viedokļa.

    Persona, kas lasa ziņas planšetdatorā, pārstāv ziņu reportāžas un multimediju visā Eiropā

© image by Tero Vesalainen - Getty Images/iStock

Izmantojot pasākumus, kas saistīti ar multimedijiem, ES mērķis ir sniegt pilsoņiem neatkarīgu informāciju par Eiropas tematiem ārpus vietējā un valstu skatpunkta, tādējādi stiprinot Eiropas demokrātijas principus. Plašsaziņas līdzekļi, ko finansē saskaņā ar šo pozīciju, saglabā pilnīgu redakcionālo neatkarību, ko garantē redakcionāla neatkarības harta attiecībā uz visām dotācijām.

Pašlaik atbalstu saņem šādi darbību veidi:

  1. TV kanāls Euronews
  2. ES lietu aptvērums, izmantojot radiotīklu
  3. uz datiem balstītas ziņas par ES lietām
  4. daudzvalodu saturs visās Eiropas platformās

TV kanāls Euronews

Euronews ir neatkarīgs ziņu televīzijas kanāls, kas ražo informāciju kopš 1993. gada. Tā piedāvājumā ir ietverts saturs 12 valodās, no kurām 8 oficiālajās ES valodās: Angļu, franču, vācu, grieķu, ungāru, itāļu, portugāļu un spāņu valodā. Euronews ir pieejams aptuveni 400 miljoni mājsaimniecību visā pasaulē televīzijā. Tas reģistrē vidēji 25,5 miljonus unikālu apmeklētāju mēnesī savās digitālajās platformās.

Gadu gaitā Eiropas Komisija un Euronews ir parakstījušas secīgus partnerības pamatnolīgumus. Pēdējais ZPN tika parakstīts 2021. gada jūlijā uz trim gadiem. Partnerības īsteno, izmantojot īpašus, ikgadējus dotāciju nolīgumus, kurus uzrauga, veicot ārējas revīzijas un novērtējumus.

Eiropas Komisija pašlaik finansē Eiropas programmu izstrādi un pārraidi, korespondentu tīklu un vairākus valodu dienestus (Ungārijas, grieķu, portugāļu un arābu). ES arī atbalsta Farsi pakalpojumu un tematisko TV žurnālu ražošanu un pārraidīšanu, izmantojot citas budžeta pozīcijas.

2022. gada finansēšanas lēmumā par darbībām multimediju jomā ir piešķirti 14,6 miljoni EUR, lai atbalstītu darbības saskaņā ar spēkā esošo ZPN.

ES lietu aptvērums, izmantojot radiotīklu 

Saskaņā ar secīgām Eirobarometra aptaujām radio joprojām ir uzticamākie plašsaziņas līdzekļi Eiropā un svarīgs satura avots. Tajā pašā laikā lielākā daļa radiostaciju darbojas vienā valodā, tāpēc ir grūti aptvert pārrobežu perspektīvas. Komisija 2021. gada jūlijā publicēja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai atbalstītu radio saturu ES lietās. Pēc šā uzaicinājuma ar radiotīklu Euranet Plus tika parakstīts viena gada dotācijas nolīgums 2,2 miljonu EUR apmērā, kas aptver 2022. gadu.

Saskaņā ar šo nolīgumu katrai radiostacijai, kas ir daļa no Euranet Plus tīkla, ir jāproducē un jāpārraida vismaz 10 minūtes nedēļā. Locekļi sagatavo ziņojumus, sarunu šovus un intervijas, kas saviem klausītājiem izskaidro ES jautājumus, izmantojot vairākus viedokļus. Euranet Plus pašlaik pulcē 13 radiostacijas no 13 dalībvalstīm. Šie dalībnieki sasniedz aptuveni 9 miljonus ikdienas klausītāju, no kuriem Euranet Plus plāno sasniegt vismaz 1,1 miljonu klausītāju katru mēnesi. Tīklam ir centrālais birojs Briselē, lai palīdzētu radiostacijām žurnālistu darbā, apmainīties ar paraugpraksi un ražot daudzvalodu podkastus.

2022. gada finansēšanas lēmumā par pasākumiem multimediju jomā 2022. gadā jaunam uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus ir piešķirti 4,4 miljoni EUR, lai atbalstītu radiotīklu divu gadu laikā (2023–2024).

Uz datiem balstītas ziņas par ES lietām

Laikā, kad arvien straujāk tiek patērētas ziņas un palielinās mediju konverģence, dažādos kanālos parādās jauni producēšanas veidi (piemēram, datu žurnālistika). Komisija atbalsta uz datiem balstītu ziņu sagatavošanu un izplatīšanu par ES jautājumiem pāri robežām. Pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus 2020. gadā Komisija pašlaik atbalsta divus plašsaziņas līdzekļu konsorcijus. Projekti, Eiropas Datu ziņu centrs un Eiropas Datu žurnālistikas tīkls (EDJNet) darbosies līdz 2023. gadam. ES līdzfinansējuma kopsumma vienam projektam ir EUR 700 000. Vairāk informācijas par projektiem.

2022. gada finansēšanas lēmumā par pasākumiem multimediju jomā 2022. gadā ir piešķirti 1,4 miljoni EUR jaunam uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus, lai atbalstītu uz datiem balstītas ziņas divu gadu laikā (2023.–2024. gads).

Daudzvalodu saturs visās Eiropas platformās

Kopš 2020. gada Komisija aicina pieteikuma iesniedzējus nākt klajā ar jaunām idejām, lai palielinātu profesionālo ziņu satura kūrēšanu, ražošanu un apriti un nefiktīvu plānošanu, izmantojot Eiropas atvērto un digitālo plašsaziņas līdzekļu platformas un producēšanas centrus.

Pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus 2021. gadā atbalsts 1,76 miljonu EUR apmērā tika piešķirts 16 ziņu aģentūru konsorcijam, ko koordinēja Vācijas Preses aģentūra. Partneri izveidoja “Eiropas ziņu telpu”, kas ir telpa korespondentiem kopīgai sadarbībai un apmācībai Briselē, lai sagatavotu un izplatītu ziņas par ES jautājumiem. ES līdzfinansējums aptver divus gadus (2022–2023).

Līdzīgs saturs

Lielais attēls

Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms

Eiropas Savienība aizstāv plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu kā mūsdienu demokrātijas pīlārus un veicina brīvas un atklātas debates.

Skatīt arī

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme nekad nav bijusi tik svarīga kā šodien. Tas ļauj visu vecumu iedzīvotājiem orientēties mūsdienu ziņu vidē un pieņemt apzinātus lēmumus.

Cīņa pret dezinformāciju tiešsaistē

Komisija vēršas pret dezinformācijas un maldinošas informācijas izplatīšanu tiešsaistē, lai nodrošinātu Eiropas vērtību un demokrātisko sistēmu aizsardzību.

Izpētīt ES atbalstu plašsaziņas līdzekļu nozarei