Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms

Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms nodrošina informācijas plūsmu, un tiem ir būtiska nozīme varas saukšanā pie atbildības. Komisija ir pastiprinājusi darbu šajā jomā, tiesiskuma ziņojumu centrā izvirzot plašsaziņas līdzekļu brīvību un turpinot finansēt dažādus projektus, kas sniedz taustāmus rezultātus. Komisija ir arī plānojusi galvenās iniciatīvas žurnālistu darba un drošības uzlabošanai un pieņēmusi rīcības plānu, kura mērķis ir veicināt dzīvotspējīgu mediju ekosistēmu.

Eiropas Savienības apņemšanās ievērot plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu un atbalstīt vārda brīvību, kas ietver tiesības saņemt un izplatīt informāciju bez valsts iestāžu iejaukšanās, ir nostiprināta ES Pamattiesību hartas 11. pantā, kas atspoguļo Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantu.

Eiropas Mediju brīvības akts (EMFA)

Eiropas Mediju brīvības akts (EMFA) visā Eiropas Savienībā stājās spēkā 2025. gada augustā. Tā pamatā ir pārskatītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva. EMBA pirmo reizi tika ierosināts 2022. gada septembrī, un tā mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus integritāti un tādējādi aizsargāt mediju plurālismu un neatkarību ES. Eiropas Mediju brīvības akta izstrādes laikā tika rīkots uzaicinājums iesniegt atsauksmes un atklāta sabiedriskā apspriešana. EMBA mērķi ir šādi:

• aizsargāt redakcionālo neatkarību, pieprasot dalībvalstīm ievērot mediju pakalpojumu sniedzēju faktisko redakcionālo brīvību;
• Aizsargāt žurnālistikas avotus, tostarp pret spiegprogrammatūras izmantošanu.
• nodrošināt sabiedrisko mediju neatkarīgu darbību, tostarp garantējot pienācīgus, ilgtspējīgus un paredzamus finanšu resursus un veicinot pārredzamību sabiedrisko mediju valdes vadītāja vai locekļu iecelšanā;
• garantēt mediju īpašumtiesību pārredzamību, mediju pakalpojumu sniedzējiem izpaužot konkrētu informāciju par sevi (piemēram, juridiskos nosaukumus, kontaktinformāciju, īpašumtiesības);
• nodrošināt aizsardzības pasākumus pret to, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas (kas izraudzītas saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu) nepamatoti izņem mediju saturu, kas radīts saskaņā ar profesionālajiem standartiem, bet tiek uzskatīts par nesaderīgu ar noteikumiem;
• ieviest tiesības pielāgot mediju piedāvājumu ierīcēs un saskarnēs, piemēram, savienotajos televizoros, ļaujot lietotājiem mainīt noklusējuma iestatījumus, lai atspoguļotu savas preferences;
• nodrošināt, ka dalībvalstis sniedz novērtējumu par galveno mediju tirgus koncentrāciju ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, izmantojot mediju plurālisma testus;
• nodrošināt mediju pakalpojumu sniedzējiem un reklāmdevējiem lielāku pārredzamību attiecībā uz auditorijas mērīšanu, lai ierobežotu pārmērīgu vai neobjektīvu auditorijas datu risku;
• noteikt pārredzamības prasības attiecībā uz valsts reklāmas piešķiršanu mediju pakalpojumu sniedzējiem un tiešsaistes platformām, ko veic publiskās iestādes un struktūras;
• Pastiprināt un paplašināt sadarbību un koordināciju starp mediju regulatoriem, tostarp attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar mediju pakalpojumiem no valstīm ārpus Savienības.

Citi tiesību akti un tiesiskums

Stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, ko parasti dēvē par SLAPP, ir īpašs vajāšanas veids, ko galvenokārt izmanto pret žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, lai novērstu vai sodītu runāšanu par sabiedrības interešu jautājumiem. Direktīva par stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) stājās spēkā 2024. gada maijā, nodrošinot tiesām un SLAPP mērķiem instrumentus cīņai pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību. Aizsardzības pasākumus piemēro civillietās ar pārrobežu ietekmi.

2025. gada novembrī Komisija nāca klajā ar Eiropas demokrātijas vairogu – visaptverošu stratēģiju, kuras mērķis ir aizsargāt mūsu demokrātijas un nodrošināt tām pilnvērtīgas iespējas. Vairogs ietver jaunus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt integritāti informācijas telpā, aizsargāt brīvas un godīgas vēlēšanas un medijus un palielināt sabiedrības noturību un medijpratību. Demokrātijas vairogs ir daļa no plašākas, mainīgas ES pieejas demokrātijas aizsardzībai. Iepriekšējās iniciatīvas lika svarīgus pamatus šodienas satvaram. Ar Eiropas Demokrātijas rīcības plānu tika izveidots visaptverošs satvars žurnālistu aizsardzībai, brīvu un godīgu vēlēšanu veicināšanai, mediju brīvības stiprināšanai, dezinformācijas apkarošanai un iedzīvotāju iesaistes veicināšanai.

Attiecībā uz mediju profesionāļu un žurnālistu aizsardzību Komisija strādā pie sava ieteikuma par žurnālistu drošību atjaunināšanas, lai stiprinātu aizsardzības pasākumus pret nepamatotu spiedienu, draudiem un uzbrukumiem.

Tiesiskuma mehānismā svarīga sadaļa ir veltīta mediju brīvībai un plurālismam, un tajā ir aplūkotas mediju regulatīvās iestādes un struktūras, mediju īpašumtiesību pārredzamība un valdības iejaukšanās, kā arī žurnālistu aizsardzības satvars. 2020. gadā sāktajā ziņojumā par tiesiskumu ir sniegts kopsavilkums gan par tiesiskuma situāciju ES, gan par situāciju katrā dalībvalstī, galveno uzmanību pievēršot četriem galvenajiem pīlāriem: tiesu sistēma, korupcijas apkarošanas regulējums, mediju plurālisms un citas institucionālās līdzsvara un atsvara sistēmas. Kopš 2024. gada ziņojumā par tiesiskumu ir aplūkotas arī attiecīgās norises Albānijā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā.

2026. gadā septītajā ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu tika uzsvērts gan progress, gan pašreizējās problēmas mediju vidē visās dalībvalstīs. Ziņojumā tika atzīti konkrētie pasākumi, ko veikušas vairākas dalībvalstis, lai stiprinātu sabiedrisko mediju neatkarīgu darbību un finansēšanu un uzlabotu taisnīgumu un pārredzamību valsts reklāmas piešķiršanā. Turklāt dažās dalībvalstīs, ņemot vērā pastāvīgos draudus, lielāka uzmanība tiek pievērsta žurnālistu drošībai un aizsardzībai. Neraugoties uz šiem sasniegumiem, dažās dalībvalstīs ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai risinātu šos jautājumus, kā arī lai uzlabotu mediju regulatoru neatkarību un palielinātu mediju īpašumtiesību pārredzamību.

Lielais spēks, kas piemīt lielākajām tiešsaistes platformām, attaisno īpašu ex ante noteikumu apsvēršanu, lai aizsargātu konkurenci un patērētāju izvēli tiešsaistē. Digitālo pakalpojumu akts (DPA) ievērojami uzlabo nelikumīga satura izņemšanas mehānismus un lietotāju pamattiesību, tostarp vārda brīvības, efektīvu aizsardzību tiešsaistē.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva un Eiropas Mediju brīvības akts stiprina tiesiskās garantijas vairākās jomās, uz kurām attiecas ziņojumi par tiesiskumu vai Mediju plurālisma uzraudzības instruments, tostarp mediju regulatoru neatkarība, mediju īpašumtiesību pārredzamība, valsts reklāma, sabiedriskie mediji un medijpratība.

Savienības likumdevējs ar Autortiesību direktīvas 17. pantu ir pieņēmis noteikumus par taisnīgāku tirgu [..]. Šo noteikumu mērķis ir palīdzēt tiesību subjektiem atrasties labākā situācijā attiecībā uz konkrētām tiešsaistes kopīgošanas platformām. Tie nodrošina, ka tiesību subjekti saņem taisnīgāku atlīdzību par viņu satura izmantošanu. Attiecībā uz preses izdevēju tiesībām (Autortiesību direktīvas 15. pants) tas veicinās plurālistisku, neatkarīgu un kvalitatīvu žurnālistiku, uzlabojot preses izdevēju pozīcijas sarunās ar tiešsaistes tirgus dalībniekiem.

Finansēšanas un atbalsta pasākumi

ES finansē vairākus projektus, kas veicina brīvu, daudzveidīgu un plurālistisku mediju vidi un/vai risina mediju nozares strukturālās problēmas.

Komisija ir arī ierosinājusi virkni pasākumu ekonomikas atbalstam un ir aicinājusi dalībvalstis maksimāli izmantot tos, lai atbalstītu mediju nozari.

• Ātri tika ieviesta un pagarināta valsts atbalsta pagaidu shēma. Tika publicēta arī īpaša valsts atbalsta vadlīniju veidne ziņu mediju digitalizācijai, lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt savus nacionālos atveseļošanas un noturības plānus.
• REACT-EU finansiālais atbalsts koncentrē papildu kohēzijas fondus uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) būtiskajām prioritātēm vai radošiem MVU kultūras nozarē, kas atzīti par prioritāriem. Šie fondi ietver nodarbinātības subsīdijas, īstermiņa darba shēmas un MVU likviditāti un maksātspēju.  
• Pagaidu atbalsts bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) ir instruments, kas pieejams dalībvalstīm, lai cīnītos pret Covid-19 pandēmijas negatīvajām ekonomiskajām un sociālajām sekām.
• Ir pielāgoti esošie instrumenti, tostarp lielāka elastība atbalstīto projektu īstenošanā. Piemēram, esošais garantiju mehānisms MVU kultūras un radošajās nozarēs, tostarp plašsaziņas līdzekļos, nodrošina lielāku elastību aizdevumu atmaksāšanā un atvieglo aizdevumu izsniegšanu, sniedzot lielāku drošību finanšu iestādēm.
• Komisija pieņēma rīcības plānu mediju un audiovizuālās nozares atveseļošanas un pārveides atbalstam. Šīs nozares, ko īpaši skārusi koronavīrusa krīze, ir būtiskas demokrātijai, Eiropas kultūras daudzveidībai un digitālajai autonomijai. Rīcības plānā galvenā uzmanība ir pievērsta trim darbības jomām un 10 konkrētām darbībām. Tie palīdzēs plašsaziņas līdzekļu nozarei atgūties no krīzes, atvieglojot un paplašinot piekļuvi finansējumam. Tie arī palīdzēs mediju nozarei pārveidoties, stimulējot investīcijas, lai īstenotu divējādo digitālo un zaļo pārkārtošanos, vienlaikus nodrošinot nozares noturību nākotnē. Visbeidzot, tie dos iespējas Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Eiropas Mediju brīvības akta (EMFA) hronoloģisks pārskats

•  

  2022. gada 16. septembris

  • Komisija pieņem EMBA priekšlikumu
•  

  2024. gada martā

  • Pieņemšana Eiropas Parlamentā un Padomē
•  

  2024. gada 7. maijs

  • EMBA stājas spēkā 
•  

  2024. gada 8. novembris

  • Sāk piemērot noteikumu par tiesībām uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu
     
•  

  2025. gada 8. februāris

  • Piemērošanas sākšana 
    • Mediju pakalpojumu sniedzēju tiesības uz saimniecisko darbību iekšējā tirgū bez ierobežojumiem
    • Mediju pakalpojumu sniedzēju, kuri nodrošina ziņu un aktualitāšu saturu, pienākumi attiecībā uz redakcionālo lēmumu neatkarību
    • AVMPD grozījumi
    • Neatkarīgi mediju regulatori un padomes noteikumi
•  

  2025. gada 8. maijs

  • Sāk piemērot noteikumu par regulatīvo sadarbību
•  

  2025. gada 8. augusts 

  • Stāšanās spēkā:
    • Žurnālistu un mediju profesionāļu aizsardzība pret dalībvalstu pasākumiem 
    • Sabiedrisko mediju neatkarības aizsardzības pasākumi
    • Mediju īpašumtiesību pārredzamība
    • Plašsaziņas līdzekļu saturs VLOP
    • Prasības attiecībā uz valsts pasākumiem, kas ietekmē mediju pakalpojumu sniedzējus
    • Mediju tirgus koncentrācijas novērtējumi un atzinumi
    • Auditorijas mērīšana
    • Valsts reklāma 
•  

  2027. gada 8. maijs

  • Plašsaziņas līdzekļu piedāvājumu pielāgošana kļūst piemērojama