Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms

Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms nodrošina informācijas plūsmu, un tiem ir būtiska nozīme varas saukšanā pie atbildības. Komisija ir pastiprinājusi darbu šajā jomā, savos ziņojumos par tiesiskumu galveno uzmanību pievēršot plašsaziņas līdzekļu brīvībai un turpinot finansēt dažādus projektus, kas sniedz taustāmus rezultātus. Komisija ir arī plānojusi galvenās iniciatīvas žurnālistu darba un drošības uzlabošanai un pieņēmusi rīcības plānu, kura mērķis ir veicināt dzīvotspējīgu mediju ekosistēmu.

Eiropas Savienības apņemšanās ievērot plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu un atbalstīt vārda brīvību, kas ietver tiesības saņemt un izplatīt informāciju bez valsts iestāžu iejaukšanās, ir nostiprināta ES Pamattiesību hartas (.pdf) 11. pantā, kas atspoguļo Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantu.

Tiesību akti un tiesiskums

Eiropas Mediju brīvības akts (EMFA) stājās spēkā 2024. gada maijā, un tā pamatā ir pārskatītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva. Pirmo reizi ierosināts2022. gada septembrī, EMBA mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus integritāti un tādējādi aizsargāt mediju plurālismu un neatkarību Savienībā. Eiropas Mediju brīvības akta izstrādes laikā tika izsludināts uzaicinājums iesniegt atsauksmes un atklāta sabiedriskā apspriešana. EMBA:

• aizsargāt redakcionālo neatkarību, pieprasot dalībvalstīm ievērot mediju pakalpojumu sniedzēju faktisko redakcionālo brīvību;
• Aizsargāt žurnālistikas avotus, tostarp pret spiegprogrammatūras izmantošanu.
• nodrošināt sabiedrisko mediju neatkarīgu darbību, tostarp garantējot pienācīgus, ilgtspējīgus un paredzamus finanšu resursus un veicinot pārredzamību sabiedrisko mediju valdes vadītāja vai locekļu iecelšanā;
• garantēt mediju īpašumtiesību pārredzamību, mediju pakalpojumu sniedzējiem izpaužot konkrētu informāciju par sevi (piemēram, juridiskos nosaukumus, kontaktinformāciju, īpašumtiesības);
• nodrošināt aizsardzības pasākumus pret to, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas (kasizraudzītas saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu)nepamatoti izņem mediju saturu, kas sagatavots saskaņā ar profesionāliem standartiem, bet tiek uzskatīts par nesaderīgu ar noteikumiem;
• ieviest tiesības pielāgot multivides piedāvājumu ierīcēs un saskarnēs, piemēram, savienotajos televizoros, ļaujot lietotājiem mainīt noklusējuma iestatījumus, lai atspoguļotu savas izvēles;
• nodrošināt, ka dalībvalstis sniedz novērtējumu par galveno mediju tirgus koncentrāciju ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, izmantojot mediju plurālisma testus;
• nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz auditorijas mērīšanu mediju pakalpojumu sniedzējiem un reklāmdevējiem, lai ierobežotu pārspīlētu vai neobjektīvu auditorijas datu risku;
• noteikt pārredzamības prasības attiecībā uz to, kā publiskās iestādes un struktūras piešķir valsts reklāmu mediju pakalpojumu sniedzējiem un tiešsaistes platformām;
• Pastiprināt un paplašināt sadarbību un koordināciju starp mediju regulatoriem, tostarp attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar mediju pakalpojumiem no valstīm ārpus Savienības.

Stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, ko parasti dēvē par SLAPP, ir īpašs vajāšanas veids, ko galvenokārt izmanto pret žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, lai novērstu vai sodītu par runāšanu par sabiedrības interešu jautājumiem. Direktīva par stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) stājās spēkā 2024. gada maijā, nodrošinot tiesām un SLAPP adresātiem instrumentus cīņai pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību. Aizsardzības pasākumus piemēro civillietās, kurās ir pārrobežu elementi.

Komisija pieņēma Eiropas Demokrātijas rīcības plānu. Tā cieši sadarbosies ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai uzlabotu žurnālistu drošību. Tas nodrošinās ilgtspējīgu finansējumu projektiem, kas vērsti uz juridisku un praktisku palīdzību žurnālistiem ES un citur. 2021. gada martā Eiropas Ziņu mediju foruma ietvaros tika sākts ieinteresēto personu dialogs, kurā ieinteresētās personas varēja sniegt atsauksmes par 2021. gada septembrī pieņemto Ieteikumu par žurnālistu un citu mediju darbinieku aizsardzību, drošību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu tiem. Plānā arī paredzēts veicināt pārredzamu un taisnīgu valsts reklāmas sadali, veicināt mediju daudzveidību un izstrādāt Eiropas pieeju vispārējas nozīmes audiovizuālo mediju pakalpojumu pamanāmībai. Šajā sakarā ir izsludināts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus pētījuma veikšanai.

Tiesiskuma mehānismā galvenā sadaļa ir veltīta mediju brīvībai un plurālismam, un tajā tiek aplūkotas mediju regulatīvās iestādes un struktūras, mediju īpašumtiesību un valdības iejaukšanās pārredzamība un žurnālistu aizsardzības satvars. Pirmais ziņojums par tiesiskumu, kas aptvēra visas 27 dalībvalstis, tika publicēts 2020. gada 30. septembrī. Tajā sniegts gan kopsavilkums par tiesiskuma situāciju ES, gan situācijas novērtējums katrā dalībvalstī, galveno uzmanību pievēršot četriem galvenajiem pīlāriem: tiesu sistēma, korupcijas apkarošanas regulējums, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un citas institucionālās līdzsvara un atsvara sistēmas. 

Piektajāikgadējā ziņojumā par tiesiskumu 2024. gadā tika uzsvērts gan progress, gan pašreizējās problēmas mediju vidē visās dalībvalstīs. Ziņojumā tika atzīti konkrētie pasākumi, ko veikušas vairākas dalībvalstis, lai uzlabotu žurnālistu drošību un darba apstākļus, un daudzu valsts mediju regulatoru uzdevumu un kompetenču paplašināšana. Neraugoties uz šiem sasniegumiem, ziņojumā tika paustas pastāvīgas bažas par sabiedrisko mediju raidorganizāciju neatkarīgu pārvaldību un finansiālo stabilitāti, mediju īpašumtiesību pārredzamību, piekļuvi publiskiem dokumentiem un valsts reklāmas taisnīgu sadali. Komisija atkārtoja savus ieteikumus šajās jomās, uzsverot žurnālistu drošību. 

Lielais spēks, kas piemīt lielākajām tiešsaistes platformām, pamato īpašu ex ante noteikumu apsvēršanu, lai aizsargātu konkurenci un patērētāju izvēli tiešsaistē. Digitālo pakalpojumu akts būtiski uzlabo nelikumīga satura izņemšanas mehānismus un lietotāju pamattiesību, tostarp vārda brīvības, efektīvu aizsardzību tiešsaistē.

Pārskatītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva stiprina tiesiskās garantijas vairākās jomās, uz kurām attiecas mediju plurālisma uzraudzības instruments, proti, tiešsaistes satura moderācija, mediju regulatoru neatkarība, mediju īpašumtiesību pārredzamība un medijpratība. Komisija cieši seko līdzi transponēšanas procesam.

Savienības likumdevējs ar jaunās Autortiesību direktīvas 17. pantu ir pieņēmis noteikumus par taisnīgāku tirdzniecības vietu . Šo noteikumu mērķis ir palīdzēt tiesību subjektiem atrasties labākā situācijā attiecībā uz konkrētām tiešsaistes kopīgošanas platformām. Tie nodrošina, ka tiesību subjekti saņem taisnīgāku atlīdzību par sava satura izmantošanu. Preses izdevēju jaunās tiesības (jaunās Autortiesību direktīvas 15. pants) veicinās plurālu, neatkarīgu un kvalitatīvu žurnālistiku, uzlabojot preses izdevēju sarunu pozīcijas ar tiešsaistes tirgus dalībniekiem.

Tiešais finansējums

ES finansē daudzus projektus:

• Vairāki notiekoši vai sagatavošanā esoši projekti un uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, kuru mērķis ir:
  • kartēt plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumus;
  • aizsargāt apdraudētos žurnālistus;
  • uzraudzīt riskus plašsaziņas līdzekļu plurālismam;
  • atbalstīt sadarbīgu žurnālistiku, sadarbību un paraugprakses apmaiņu.
• Eiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības centra (ECPMF) un tā partneru īstenotie projekti, kuru mērķis ir novērst plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma pārkāpumus ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs.
• Dotācijas Plašsaziņas līdzekļu plurālisma un brīvības centram (CMPF) “Plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumenta”(MPM) izstrādei un īstenošanai, kas sniedz visaptverošu pārskatu par riskiem plašsaziņas līdzekļu brīvībai un plurālismam visā Eiropā, aplūkojot četras galvenās jomas:
  1. pamataizsardzība
  2. tirgus plurālisms
  3. politiskā neatkarība
  4. sociālā iekļautība
• Plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību uzraudzības izmēģinājuma projekts, kas uzlabos plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību.
• Programma “Radošā Eiropa” 2021.–2027. gadam, kuras plānotais budžets būs aptuveni 2,5 miljardi EUR, kas ir par 80 % vairāk nekā iepriekšējā periodā (2014.–2020. gadā) ES 27 dalībvalstīs. Tā veicinās Eiropas sadarbību kultūras daudzveidības un rūpniecības konkurētspējas jomā kultūras un radošajās nozarēs. Ir publicēts aicinājums veidot žurnālistikas partnerības, kuru mērķis ir veicināt nozares mēroga pārrobežu sadarbību starp ziņu mediju profesionāļiem Eiropā. Lai palielinātu finansējumu un nodrošinātu ilgtermiņa atbalstu plašsaziņas līdzekļu brīvības, plurālisma un rakstpratības projektiem, no šīs programmas ir nodrošināts īpašs finansējums vismaz 75 miljonu EUR apmērā.

Atbalsta pasākumi

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Komisija ir ierosinājusi virkni pasākumu ekonomikas atbalstam un ir aicinājusi dalībvalstis maksimāli izmantot tos, lai atbalstītu mediju nozari.

• Tika ātri ieviesta un paplašināta pagaidu valsts atbalsta sistēma. Lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, tika publicēta arī īpaša valsts atbalsta orientējoša veidne ziņu mediju digitalizācijai.
• REACT-EU finansiālais atbalsts ir vērsts uz papildu kohēzijas fondiem, kas paredzēti mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) svarīgām prioritātēm vai radošiem MVU kultūras nozarē, kas atzīti par prioritāriem. Šie fondi ietver nodarbinātības subsīdijas, īstermiņa darba shēmas un MVU likviditāti un maksātspēju.  
• Pagaidu atbalsts bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) ir instruments, kas pieejams dalībvalstīm, lai cīnītos pret Covid-19 pandēmijas nelabvēlīgajām ekonomiskajām un sociālajām sekām.
• Ir pielāgoti esošie instrumenti, tostarp lielāka elastība atbalstīto projektu īstenošanā. Piemēram, pašreizējais garantiju mehānisms MVU kultūras un radošajās nozarēs, tostarp plašsaziņas līdzekļos, ļauj elastīgāk atmaksāt aizdevumus un atvieglo aizdevumu izsniegšanu, sniedzot lielāku drošību finanšu iestādēm.
• Komisija pieņēma rīcības plānu mediju un audiovizuālās nozares atveseļošanas un pārveides atbalstam. Šīs nozares, ko īpaši skārusi koronavīrusa krīze, ir būtiskas demokrātijai, Eiropas kultūras daudzveidībai un digitālajai autonomijai. Rīcības plānā galvenā uzmanība pievērsta 3 darbības jomām un 10 konkrētām darbībām. Tie palīdzēs plašsaziņas līdzekļu nozarei atgūties no krīzes, atvieglojot un paplašinot piekļuvi finansējumam. Tie arī palīdzēs mediju nozarei pārveidoties, stimulējot investīcijas, lai aptvertu divējādo digitālo un zaļo pārkārtošanos, vienlaikus nodrošinot nozares noturību nākotnē. Visbeidzot, tie dos iespējas Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

EMBA hronoloģija