Norādījumi par privātā sektora datu kopīgošanu

Uz datiem balstīta inovācija ir galvenais izaugsmes un nodarbinātības veicinātājs Eiropā.

Tā kā dati nav konkurējošs resurss, ir iespējams, ka vieni un tie paši dati atbalsta vairāku jaunu produktu, pakalpojumu vai ražošanas metožu izveidi. Tādējādi uzņēmumi ar vieniem un tiem pašiem datiem var sadarboties dažādos veidos ar citiem lieliem uzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jaunuzņēmumiem vai publisko sektoru. Tādējādi no datiem iegūto vērtību var pilnībā izmantot.

Privātā sektora datu kopīgošana starp uzņēmumiem un valdību

Uzņēmumu rīcībā esošie dati var palīdzēt pieņemt politiskus lēmumus un uzlabot sabiedriskos pakalpojumus. Piemēram, šādi dati var palīdzēt mērķtiecīgāk reaģēt uz epidēmijām, uzlabot pilsētplānošanu un vides aizsardzību, tirgus uzraudzību un patērētāju aizsardzību.

Apkopojot oficiālo statistiku, uzņēmumu rīcībā esošo datu analīze bieži vien ir rentablāka un var sniegt ātrākus rezultātus tādos aspektos kā iedzīvotāju pārvietošanās, cenas, inflācija, interneta ekonomika, enerģija vai datplūsma. Šādu datu izmantošana arī samazina slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, izvairoties no aptaujas anketām.

Komisija uzskata, ka principi, kas ietverti paziņojumā “Ceļā uz vienotu Eiropas datu telpu” un dienestu darba dokumentā par datu kopīgošanu, varētu atbalstīt privātā sektora datu piegādi publiskām struktūrām saskaņā ar preferenciāliem atkalizmantošanas nosacījumiem. To pamato pieredze, kas gūta izmēģinājuma pētījumos un darbībās, kā arī rezultāti, kas gūti apspriedēs ar ieinteresētajām personām.

Komisija organizēja augsta līmeņa apaļā galda diskusiju ekspertu grupas veidā, lai turpinātu apspriest šos principus. Ekspertu grupa pievērsās jautājumam par publiskā sektora struktūru piekļuvi privātā sektora datiem un to atkalizmantošanu sabiedrības interesēs. Tā arī palīdzēja Komisijai novērtēt jautājumus, kas saistīti ar datu apmaiņu starp uzņēmumiem un valdību (B2G).

Komisija ir iecēlusi neatkarīgus ekspertus ar pieredzi publiskajā un privātajā sektorā B2G datu kopīgošanas jomā. Grupas secinājumi un ieteikumi Komisijai tika iekļauti ziņojumā, kas tiks izmantots kā ieguldījums iespējamajās turpmākajās Komisijas iniciatīvās par B2G datu kopīgošanu.

Šajā darbā eksperti ieteica, ka ES būtu jāatvieglo datu kopīgošana un ka politikas, juridiskie un investīciju pasākumi būtu jāveic trīs galvenajās jomās:

1. B2G datu kopīgošanas pārvaldība visā ES
2. pārredzamība, iedzīvotāju iesaiste un ētika
3. operatīvie modeļi, struktūras un tehniskie rīki

Par šīm darbībām tika paziņots 2020. gada 19. februārī kopā ar Eiropas Komisijas paziņojumu par jauno Eiropas Datu stratēģiju.

Privātā sektora datu kopīgošana uzņēmumu savstarpējās attiecībās

Kā norādīts paziņojumā “Veidojot Eiropas datu ekonomiku”,lietu interneta objektu ražotāji parasti ir privileģētā situācijā, lai noteiktu piekļuvi nepersonizētiem un automātiski ģenerētiem datiem no lietu interneta objektiem un to atkalizmantošanu.

Atkarībā no tirgus šie ražotāji var piešķirt vai nepiešķirt piekļuves un izmantošanas tiesības objekta lietotājam, kuram var būt liegts izmantot datus, kuru ģenerēšanu tie ir izraisījuši.

Paturot prātā šo jautājumu un turpinot ieinteresēto personu dialogu par paziņojumu “Veidojot Eiropas datu ekonomiku”, Komisija paziņojumā “Ceļā uz vienotu Eiropas datu telpu” un Komisijas dienestu darba dokumentā izklāstīja principu kopumu. Šie principi būtu jāievēro līgumiskās vienošanās, lai nodrošinātu godīgus un konkurētspējīgus tirgus lietu interneta objektiem un produktiem un pakalpojumiem, kuru pamatā ir šādu objektu radīti mašīnģenerēti nepersondati.

Publicējot šos principus, Komisija uzsāka turpmāku apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Tā rīkoja MVU paneļdiskusiju, kurā tika saņemtas 979 atbildes.

Komisija turpinās izvērtēt, vai grozītie principi un iespējamie rīcības kodeksi ir pietiekami, lai saglabātu godīgus un atvērtus tirgus, un risinās situāciju. Vajadzības gadījumā Komisija veiks attiecīgus pasākumus.