Publiskā sektora iestādes izmanto radiofrekvenču spektru dažādās jomās, lai uzlabotu sabiedrisko dzīvi. ES politika palīdz koordinēt šos centienus pāri robežām.
Publiskā sektora iestādes ir ievērojams spektra izmantotājs. Svarīgākie publiskā sektora spektra lietotāji ir aizsardzība, zinātnes un pētniecības aprindas, navigācija un Zemes novērošana, sabiedriskais transports (jo īpaši attiecībā uz drošības sakariem), sabiedriskās drošības un neatliekamās palīdzības pakalpojumi (policija, ugunsdzēsēju brigāde, pirmā palīdzība, meklēšana un glābšana, katastrofu seku likvidēšana).
Šie pakalpojumi bija vieni no pirmajiem, kas ieviesa radio tehnoloģijas, piemēram, sabiedrības drošībai un aizsardzībai. Valdības joprojām ir augsta prioritāte radiofrekvenču spektra piešķiršanā, jo īpaši attiecībā uz vērtīgām frekvencēm zem 15 GHz. Šīs publiskā sektora struktūras sniedz pakalpojumus valsts, reģionālā un vietējā līmenī.
Publiskā sektora pārrobežu spektra izmantošanas koordinēšana
Radiofrekvenču spektra izmantošana publiskajā sektorā bieži ir saistīta ar vispārējas nozīmes mērķiem, kas noteikti valsts līmenī. Tāpēc tas galvenokārt ir valstu kompetencē. Tomēr daudzos gadījumos sabiedriskie pakalpojumi ir jāorganizē koordinēti pāri robežām. Tāpēc publiskā spektra izmantošana dažos gadījumos tiek koordinēta pasaules un ES līmenī.
Starptautiskās sarunas
Spektra piešķiršana parasti tiek apsvērta un apspriesta pasaules līmenī. Lēmumi tiek pieņemti kā izmaiņas Radionoteikumos, kam nepieciešama vienprātība Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) Pasaules radiosakaru konferencēs (WRC).
Vairākās nozarēs, piemēram, civilajā aviācijā, jūrniecībā, kosmosā un satelītos, Zemes novērošanā, meteoroloģijā un zinātniskajos pakalpojumos, spektra izmantošana ir atkarīga no Apvienoto Nāciju Organizācijas specializēto nozaru organizāciju un aģentūru izvēles. To vidū ir Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO), Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) un Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO).
Spektrs ES
Tā kā radiofrekvenču spektra izmantošana sabiedriskajos pakalpojumos ir jāorganizē koordinēti pāri robežām, ES nozaru politika ir svarīga spektram ES. Piemēri atrodami tādās jomās kā komunikācijas transports (Eiropas vienotā gaisa telpa, ceļu satiksmes drošība, satelītu navigācija), kosmoss (Eiropas kosmosa politika), vide (zemes novērošana, civilā aizsardzība), veselība (e-iekļaušana, e-veselība), drošība (robežkontrole) un zinātniskie pakalpojumi.
Spektra politikas vispārējais mērķis ir maksimāli palielināt sociālo un ekonomisko vērtību, ko Eiropa iegūst no radiofrekvenču spektra izmantošanas. Tā kā publiskais sektors ir nozīmīgs spektra lietotājs, šādam izmantojumam vajadzētu būt pēc iespējas sociāli ekonomiski efektīvam. Tāpēc līdzsvarota ES spektra politika paredz ņemt vērā publiskā sektora spektra vajadzības, pat ja vairāki publiskā sektora izmantošanas veidi neietilpst ES juridiskajā un institucionālajā kompetencē. Labāku darbības rezultātu sasniegšana un spektra ekonomiskās un sociālās vērtības palielināšana varētu potenciāli uzlabot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un palielināt Eiropas ekonomikas vispārējo konkurētspēju.
Par to, cik lielā mērā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu sabiedrībai attiecas ES tiesību akti, jālemj katrā gadījumā atsevišķi. Dažu ES līmenī pieņemtu saskaņošanas pasākumu mērķis ir atbalstīt spektra izmantošanu sabiedrībā, piemēram, intelektisko transporta sistēmu lietojumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes drošību.
Jautājumi turpmākai izskatīšanai:
- Palielināt pārredzamību attiecībā uz spektra izmantošanu publiskajā sektorā, veicot regulārus spektra izmantošanas apsekojumus un novērtējot publiskā sektora paredzamās nākotnes vajadzības. Ilgtermiņa stratēģisko plānu izstrāde publiskā sektora radiofrekvenču spektra piešķiršanai.
- Spektra vajadzību novērtēšana saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un lietojumiem, kas saistīti ar konkrētām ES politikas jomām: gaisa transports (Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas gaisa satiksmes pārvaldības jomā), dzelzceļa transports (Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma — ERTMS), autotransports (inteliģentās transporta sistēmas (ITS)), ārkārtas un sabiedriskās drošības sakari (PPDR) un citi.
- Ņemot vērā to, ka spektrs ir ierobežots un ierobežots resurss, ir svarīgi izdarīt izvēli starp spektra piešķiršanu publiskā sektora un nepubliskā sektora vajadzībām (privātajam vai komerciālajam sektoram) un izveidot mehānismus, lai rastu reālu līdzsvaru.
- Spektra pārdale vai pārdale lietojumiem vai lietotājiem, kas rada augstāku sociālekonomisko vērtību — starp publiskā sektora lietotājiem vai starp publiskā sektora lietotājiem un lietotājiem, kas nav publiskā sektora lietotāji. Spektra izmantošanas izmaiņas būtu jāievieš savlaicīgi un rentablā veidā.
- Iepirkuma procesi, ko publiskā sektora iestādes izmanto bezvadu iekārtu un pakalpojumu iegādei, ietekmē spektra vajadzības gan spektra efektīvas izmantošanas, gan sadarbspējas ziņā. Iekārtu un tehnoloģiju iegāde būtu jāveic saskaņā ar labu spektra pārvaldības praksi.
- Radiofrekvenču spektra izmantošanas saskaņošana publiskajā sektorā, lai panāktu:
- pārrobežu (viseiropas) pakalpojumu sniegšana;
- apjomradīti ietaupījumi iekārtu ražošanā;
- minimālais iespējamais traucējumu līmenis starp valstu sistēmām.
- Izstrādāt ilgtermiņa stratēģiskos plānus publiskā sektora piešķīrumu saskaņošanai Eiropas un pasaules līmenī.
- Frekvenču joslu koplietošana starp publiskā sektora lietotājiem un starp publiskā sektora lietotājiem un lietotājiem, kas nav publiskā sektora lietotāji, lai optimizētu spektra izmantošanu. Apzināt daudzsološas spektra koplietošanas iespējas.
Ieguldīt pētniecībā un tehnoloģiju inovācijā, lai panāktu efektīvāku spektra izmantošanu, lielāku frekvenču joslu koplietošanu, uzlabotu sadarbspēju un apjomradītus ietaupījumus Eiropas līmenī. Nosakot frekvenču joslas, kurās, ieviešot jaunas, spektrāli efektīvas tehnoloģijas publiskā sektora vajadzībām un tādējādi pakāpeniski atceļot novecojušās tehnoloģijas, bieži vien rodas papildu “digitālās dividendes” vai spektra pārdale 700 MHz joslā, kas definēta kā UHF joslas augšējais segments (kas atrodas starp 698–806-MHz), TV digitalizācijas gaitā kanāli tiek migrēti un radiofrekvenču spektrs tiek atbrīvots mobilo platjoslas pakalpojumu jomā.
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Nodrošināt netraucētus bezvadu savienojumus pāri robežām, lai mēs varētu dalīties ar plašsaziņas līdzekļiem, būt informētiem un baudīt jaunākās inovatīvās tehnoloģijas neatkarīgi no tā, kur notiek koordinācija un sadarbība radiofrekvenču spektra jomā. Šai dinamiskajai nozarei...
Skatīt arī
Komisija nosaka vērienīgus savienojamības mērķus, kas jāsasniedz, plaši izvēršot un ieviešot ļoti augstas veiktspējas tīklus, tostarp bezvadu tīklus, piemēram, 5G, Wifi un satelītu.
ES vēlas veicināt radiofrekvenču spektra kopīgu izmantošanu, lai nodrošinātu tā efektīvu izmantošanu un pieprasījuma apmierināšanu visā ES.
Nodrošinot vieglāku piekļuvi radiofrekvenču spektram, tiks nodrošināts, ka ES sasniedz savus savienojamības mērķus digitālajā desmitgadē.
Radiofrekvenču spektra komiteja (RSC) ir atbildīga par īpašiem tehniskiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu plašāku radiofrekvenču spektra politiku.
Radiofrekvenču spektra politikas grupa ir augsta līmeņa padomdevēja grupa, kas palīdz Komisijai izstrādāt radiofrekvenču spektra politiku.