Radiofrekvenču spektra izmantošana

Bezvadu platjoslas pieslēgums

Bezvadu platjoslas sakari nodrošina plašu pārklājumu un savienojamību sabiedrības un rūpniecības vajadzībām. Dažādu paaudžu zemes mobilie tīkli (no GSM līdz 5G), ko papildina Wi-Fi radiotīkli, nodrošina piekļuvi internetam visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo, strādā un ceļo. Vēl jo vairāk, bezvadu platjosla ļauj savstarpēji savienot visu veidu mašīnas un objektus (turpmāk tekstā — “lietiskais internets”). Mobilo sakaru piekļuve tiek izmantota arī gaisa kuģos un jūras kuģos.

Progresīva 5G savienojamība ir galvenais digitalizācijas un uzņēmējdarbības pārveides veicinātājs dažādās rūpniecības nozarēs (“vertikāli”), piemēram, autotransportā un dzelzceļa transportā, viedajā ražošanā (4.0) veselības aprūpē vai lauksaimniecībā. Radiofrekvenču spektrs ir darīts pieejams, lai atbalstītu automatizētos automobiļus un vilcienus — ES harmonizētā 5,9 GHz frekvenču josla (5 875–5 935 MHz) nodrošina savienojamību starp transportlīdzekli un transportlīdzekli uz ceļiem, kā arī radiovadāmu pilsētas dzelzceļa transporta darbību. Frekvenču joslas 874,4–880,0 MHz, kas savienotas ar 919,4–925,0 MHz, kā arī 1 900–1910 MHz, ir harmonizētas arī Eiropas Savienībā attiecībā uz dzelzceļa mobilo radio (RMR), kas paredzēta, lai nodrošinātu visuresošu dzelzceļa darbību kontroli un pārvaldību.

Mobilie sakari

Mobilie sakari ir kļuvuši par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu, nodrošinot savienojamību jebkurā vietā un jebkurā laikā. Iedzīvotāji, uzņēmumi un organizācijas visā pasaulē arvien vairāk paļaujas uz mobilajiem sakariem, lai varētu sazināties, strādāt un sadarboties.

Mobilo sakaru radiofrekvenču spektra pārvaldībai ir jābūt viedai un efektīvai, lai novērstu traucējumus starp dažādiem lietotājiem, maksimāli palielinātu lietotāju ieguvumus savienojamības un ilgtspējas ziņā un veicinātu inovāciju un pakalpojumus vienotajā tirgū. Lai sasniegtu šos mērķus visā Savienībā un ņemot vērā mūsdienu sociālekonomiskās problēmas, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm ir izstrādājusi ES līmeņa spektra politiku un koordinējusi radiofrekvenču spektra piešķiršanu saskaņā ar harmonizētiem tehniskiem nosacījumiem, kā arī plānojot un īstenojot valsts spektra piešķiršanas procedūras.

Saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu un Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu Komisija izstrādā tehniskus īstenošanas lēmumus, lai nodrošinātu harmonizētus nosacījumus radiofrekvenču spektra pieejamībai un efektīvai izmantošanai visā Savienībā. ES līmenī jau ir noteikts un saskaņots vairāk nekā 4 GHz radiofrekvenču spektrs zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus (tostarp mobilos sakarus), kas aptver zemas, vidējas un augstas frekvences joslas saskaņā ar tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principiem.

Komisija ir arī uzraudzījusi un analizējusi valstu radiofrekvenču spektra piešķiršanas procedūras dalībvalstīs, lai nodrošinātu pietiekama radiofrekvenču spektra savlaicīgu pieejamību investīciju nosacījumiem ES saskaņotajās joslās plaši izplatītu bezvadu (tostarp mobilo) tīklu izvēršanai.

Mazo šūnu tīkls 5G

Viedāki bezvadu tīkli, tostarp mazas šūnas un izkliedētas antenas, ir priekšnoteikums pilnvērtīgai 5G izvēršanai. Šajā kontekstā Komisijas īstenošanas regulā ir noteiktas to mazo šūnu fiziskās un tehniskās īpašības, uz kurām neattiecas atsevišķas pilsētplānošanas atļaujas vai citas individuālas iepriekšējas atļaujas. Mazā elementa definīcijā īstenošanas regulā ir noteikti stingri ierobežojumi attiecībā uz šo mazo šūnu iekārtu izmēru un emitēto jaudu.

Šī regula arī nodrošina sabiedrības veselības aizsardzību pret elektromagnētisko lauku iedarbību, kā arī mazo šūnu vizuālo integrāciju. Šajā nolūkā tā paredz atbilstību elektromagnētisko lauku (EMF) ierobežojumiem publisko mobilo sakaru tīklu izvēršanai, kas ir ieteikti ES līmenī. Šīs EMF robežvērtības aizsargā 50 reizes zem līmeņa, kas saskaņā ar starptautiskajiem zinātniskajiem pierādījumiem norādīts kā tāds, kam ir potenciāla ietekme uz cilvēku veselību. Regula attiecas arī uz mazo šūnu vizuālo izskatu, lai izvairītos no vizuāliem traucējumiem. Tajā ir noteiktas saskaņotas un integrētas iekārtas specifikācijas, vienlaikus nodrošinot valsts iestādēm līdzekļus mazo šūnu kopējās ieviešanas uzraudzībai.

Rūpnieciskās lietošanas gadījumi

Uzticamas un noturīgas bezvadu savienojamības ieviešana arvien vairāk kļūst par nepieciešamību uzņēmējdarbībai svarīgiem rūpnieciskiem procesiem, piemēram, procesiem, kas saistīti ar automatizētu ražošanu viedajās rūpnīcās (4.0). 5G savienojamību var izmantot, lai savienotu sensorus ar dažādām mašīnām, tādējādi ļaujot rūpnīcām, aviokompānijām, autoražotājiem un citiem rūpniecības uzņēmumiem uzraudzīt un pārvaldīt iekārtas un produktus apkopes un remonta vajadzībām. Piemēram, datus, kas savākti no sensoriem, var pārsūtīt, izmantojot 5G tīklu, procesoriem ar mašīnmācīšanās algoritmiem, lai prognozētu iekārtas turpmāko darbību pirms jebkādu nopietnu bojājumu rašanās. Turklāt rūpnieciskā ražošana ir atkarīga no augstas precizitātes, attālinātas mašīnas vadības, kā arī autonomiem robotiem un iekštelpu transportlīdzekļiem, kas ir savstarpēji savienoti misijai kritiski svarīgā 5G privāto uzņēmumu tīklā.

Šajā nolūkā Komisija ir pilnvarojusi Eiropas Pasta un telekomunikāciju konferenci (CEPT) izpētīt zemes bezvadu platjoslas sistēmu iespējamo izvēršanu, kas nodrošina lokālas zonas tīkla savienojamību vertikāli 3,8–4,2 GHz frekvenču joslā Savienībā. Šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt rūpnieciskās 5G ekosistēmas attīstību, efektīvu spektra izmantošanu un inovatīvu koplietošanas nosacījumu ieviešanu šajā joslā starp 5G vertikālajiem lietojumiem un vēsturiskajiem lietotājiem (piemēram, satelīta savienojumi no kosmosa līdz zemei).

Mobilie sakari gaisa kuģos un kuģos

Multimediju pieredzi jau var nodrošināt, izmantojot mobilo tehnoloģiju (tostarp 4G) pasažieriem, kas ceļo gaisa kuģos un kuģos. Pievienojot 5G savienojamību gaisa kuģos un jūras kuģos, uzlabos sakaru pakalpojumus, kas pieejami iedzīvotājiem ceļojuma laikā, vienlaikus izmantojot jaunākās pieejamās mobilās tehnoloģijas un nodrošinot efektīvu spektra izmantošanu. Mobilie sakari gaisa kuģos/kuģos (MCA/MCV) ir sistēmas, kas ļauj pasažieriem izmantot savas mobilās ierīces (piemēram, viedtālruņus) uz kuģa. Pašlaik MCA un MCV pakalpojumi ir pieejami ierobežotā skaitā gaisa kuģu un kuģu, un pieaug interese paplašināt šos pakalpojumus gan darbības jomas, gan pārklājuma ziņā.

Mobilie sakari gaisa kuģos

Komisija 2008. gadā ieviesa saskaņotus tehniskos noteikumus GSM (2G) pakalpojumu uzsākšanai 1 800 MHz frekvenču joslā Eiropas mobilo sakaru pakalpojumiem gaisa kuģos. Šos tehniskos noteikumus Komisija pēc tam atjaunināja 2013. gadā, lai iekļautu UMTS tehnoloģiju (3G) savienotajā 2 GHz frekvenču joslā un LTE tehnoloģiju (4G) 1 800 MHz frekvenču joslā papildus GSM (2G). Tas nozīmē, ka pasažieri tad varēja izmantot savus mobilos termināļus platjoslas pakalpojumiem, piemēram, interneta piekļuvei ar MCA aprīkotā gaisa kuģī. Komisija 2016. gadā grozīja lēmumus, lai vienkāršotu mobilos sakarus gaisa kuģos.

Mobilie sakari uz kuģiem

2010. gadā, līdzīgi kā MCA, Komisija ieviesa saskaņotus tehniskos noteikumus GSM (2G) pakalpojumu uzsākšanai 1 800 MHz frekvenču joslā Eiropas mobilo sakaru pakalpojumiem kuģos. Šos tehniskos noteikumus Komisija arī pēc tam atjaunināja 2017. gadā, lai iekļautu UMTS (3G) 2 GHz frekvenču joslā un LTE tehnoloģiju (4G) 1 800 MHz frekvenču joslā papildus GSM (2G). Tas nozīmē, ka pasažieri tad varēja izmantot savus mobilos termināļus platjoslas pakalpojumiem, piemēram, interneta piekļuvei ar MCV aprīkotā kuģī.

Audiovizuālie pakalpojumi

Spektrs ir galvenais audiovizuālā satura bezvadu izplatīšanas komponents. Zemes apraide ir svarīgs Eiropas audiovizuālā modeļa elements un atbilst galvenajiem sabiedriskās politikas mērķiem, piemēram, kultūras daudzveidībai un plašsaziņas līdzekļu plurālismam.

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums garantē, ka 470–694 MHz frekvenču josla (UHF josla), ko izmanto zemes apraidei, tiks rezervēta zemes ciparu televīzijai (DTT) un programmu veidošanas un īpašu notikumu (PMSE) izmantošanai vismaz līdz 2030. gadam. Tādējādi DTT un PMSE pakalpojumu sniedzējiem ir ilgtermiņa prognozējamība attiecībā uz ieguldījumiem un inovācijām. Dalībvalsts var nolemt to izmantot citiem pakalpojumiem, bet šāda izmantošana ir saderīga ar valsts apraides vajadzībām, un tā nedrīkst negatīvi ietekmēt apraidi kaimiņvalstīs. UHF lēmums tika ierosināts, pamatojoties uz Lamy 2014. gada augusta ziņojumu un Radiofrekvenču spektra politikas grupas 2015. gada februāra atzinumu.

Pētījuma par UHF zem 700 MHz joslas izmantošanu mērķis ir atvieglot Eiropas Komisijas ziņojumu par UHF joslas izmantošanas attīstību. Pētījumā tiks novērtēti tehnoloģiskie, sociālie, ekonomiskie, kultūras un starptautiskie aspekti, kas saistīti ar UHF joslas izmantošanu.

Satelītsakari attālām teritorijām

Satelītsakari un satelītu savāktie dati ir kļuvuši neaizstājami plašam lietojumu klāstam. Satelīti sniedz dzīvības aizsardzības pakalpojumus un citus pakalpojumus teritorijās, kas ir ārpus sauszemes tīklu, piemēram, jūrā, gaisa un kalnu reģionos, sasniedzamības robežas. Tie palīdz pārvarēt digitālo plaisu, nodrošinot piekļuvi bezvadu platjoslai lauku un attālos apgabalos. Tie var atvieglot televīzijas signālu apraidi visos kontinentos. Satelītnavigācijas pakalpojumi palīdz uzlabot mobilitāti un samazināt negadījumu skaitu. Zemes izpētes vai meteoroloģisko satelītu, kā arī citu zinātnisko satelītu apkopotie dati veicina laika apstākļu prognozēšanu un palīdz uzraudzīt klimata pārmaiņas.

Satelītu izmantotās frekvences tiek koordinētas saskaņā ar Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) procedūrām, nodrošinot, ka tiek novērsti vai līdz minimumam samazināti kaitīgi pārrobežu traucējumi. ITU arī uztur piešķirto frekvenču un satelītu orbītu reģistru. ITU procedūras neattiecas uz satelītu pakalpojumu atlasi un atļauju piešķiršanu, ko pārvalda valsts līmenī.

Tā kā satelīti atbalsta vairākas svarīgas ES rīcībpolitikas, piemēram, zaļo kursu un programmas, piemēram, Galileo un Copernicus, dalībvalstīm un Komisijai, kā noteiktsRadiofrekvenču spektra politikas programmā, būtu jānodrošina pietiekams radiofrekvenču spektrs šādiem satelītu pakalpojumiem un pienācīgi jāaizsargā.

Komisija jau 2007. gadā bija saskaņojusi nosacījumus 2 GHz joslas izmantošanai sistēmām, kas nodrošina mobilo satelītsakaru pakalpojumus (MSP) Eiropas Savienībā. Tie ir pakalpojumi, ko sniedz satelītsistēma, kura sazinās ar pārnēsājamām termināļiem uz zemes, ko var pārvadāt persona vai uzstādīt uz kuģa vai automašīnas. Turklāt ES līmenī tika izveidota īpaša procedūra MSP operatoru atlasei saskaņā ar atsevišķu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu. Pamatojoties uz to, Komisija 2009. gadā pieņēma lēmumu, izvēloties divus MSP operatorus. Pēc tam dalībvalstis šiem operatoriem piešķīra spektra izmantošanas tiesības uz 18 gadiem.

Bez licences spektrs

Tiesības izmantot spektru frekvenču joslās, kas atbrīvotas no licences, tiek piešķirtas ierīcēm, kas atbilst noteiktiem tehniskiem nosacījumiem spektra koplietošanai. Tomēr atsevišķi no licences atbrīvotu ierīču lietotāji nav aizsargāti pret traucējumiem, un viņiem netiek sniegtas nekādas garantijas par pakalpojumu kvalitāti.

Ir divas galvenās harmonizēta spektra izmantošanas kategorijas, uz kurām neattiecas licences: Īsa attāluma ierīces (SRD) un bezvadu piekļuves sistēmas, tostarp lokālie radiotīkli (WAS/RLAN), ko reglamentē Komisijas īstenošanas lēmumi par spektra saskaņošanu saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu, kā arī Radioiekārtu direktīva.

Īsa attāluma ierīces

Maza darbības attāluma ierīces (SRD) parasti ir pārnēsājami plaša patēriņa produkti, kurus var viegli paņemt un izmantot pāri robežām. Tāpēc atšķirības radiofrekvenču spektra piekļuves nosacījumos dalībvalstīs var kavēt to brīvu apriti, palielināt ražošanas izmaksas un radīt risku, ka neatļautas izmantošanas dēļ varētu rasties kaitīgi traucējumi citiem radio lietojumiem un pakalpojumiem. Lai novērstu vai mazinātu šīs problēmas, Komisijas 2006. gada īstenošanas lēmumi, kas grozīti 2019. gadā, kā arī 2018. gada lēmums par harmonizētu spektru maza darbības attāluma ierīcēm nodrošina harmonizētus tehniskos nosacījumus spektra izmantošanai dažādām maza darbības attāluma ierīcēm.

NAD radiofrekvenču spektra izmantošanas tehnisko nosacījumu saskaņošana (paredzēta divos Komisijas lēmumos) atbalsta dažādas citas ES politikas jomas (piemēram, lietiskais internets, medicīnas ierīces, transports un satiksmes telemātika). Ņemot vērā NAD pieaugošo ekonomisko nozīmi, kā arī straujās pārmaiņas tehnoloģijās un sabiedrības prasības, kuru rezultātā rodas jauni lietojumi, ir regulāri jāgroza abi lēmumi.

Bezvadu piekļuves sistēmas, tostarp lokālie radiotīkli (WAS/RLAN)

Bezvadu piekļuves sistēmas, tostarp radio lokālie tīkli (WAS/RLAN), ir platjoslas radio sistēmas, kas nodrošina bezvadu piekļuvi publiskām un privātām lietojumprogrammām neatkarīgi no tīkla topoloģijas. Komisijas 2003. gada ieteikumā dalībvalstis tika aicinātas atļaut nodrošināt publisku RLAN piekļuvi publiskiem elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, uz kuriem attiecas augstākais vispārējās atļaujas. Turklāt RLAN reglamentē Eiropas Elektronisko sakaru kodekss, kas tos definē kā mazjaudas bezvadu piekļuves sistēmas, kuras darbojas nelielā diapazonā un kurām ir zems traucējumu risks attiecībā uz citām šādām sistēmām, ko tiešā tuvumā izmanto citi lietotāji, neekskluzīvi izmantojot harmonizētu radiofrekvenču spektru.

Bezvadu piekļuves sistēmas var izvietot vai nu ēkās vai ārpus tām, vai citās telpās, parasti ģeogrāfiski ierobežotās teritorijās. Platjoslas RLAN kā WAS apakškopa ir galvenais mūsdienās izvietoto iekārtu veids, ko galvenokārt izmanto ēkās. Tipiski WAS/RLAN ietver publiskās un privātās lietojumprogrammas, ko piedāvā mājās, skolās, slimnīcās, viesnīcās, konferenču centros, dzelzceļa stacijās, lidostās, tirdzniecības centros u. c. Tie parasti ir paredzēti savienojumiem starp tradicionāliem uzņēmējdarbības produktiem, piemēram, personālajiem datoriem, klēpjdatoriem, darbstacijām, serveriem, printeriem un citām tīklu veidošanas iekārtām, kā arī digitālajām patērētāju elektroniskajām iekārtām mājas vai uzņēmējdarbības vidē.

Saskaņā ar Komisijas stratēģiju par Eiropas Gigabitu sabiedrību visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem (tostarp skolām, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem), kā arī digitāli intensīviem uzņēmumiem līdz 2025. gadam vajadzētu būt piekļuvei interneta savienojumiem ar lejupielādes vai augšupielādes ātrumu 1 gigabits sekundē (Gbit/s). Visām mājsaimniecībām Savienībā vajadzētu būt interneta pieslēgumam ar lejupielādes ātrumu vismaz 100 Mbit/s, ko var uzlabot līdz 1 Gbit/s.

Harmonizēti spektra resursi Savienībā bezvadu platjoslas nodrošināšanai, izmantojot WAS/RLAN, ir pieejami 2,4 GHz (2 400–2483,5 MHz), 5 GHz (5150–5350 MHz un 5 470–5725 MHz) frekvenču joslās, kas tika harmonizētas ar Komisijas lēmumu 2005. gadā un grozītas 2007. gadā, un zemākajās 6 GHz ( 5945–6425 MHz) frekvenču joslās, kas harmonizētas 2021. gadā. Harmonizētam WAS/RLAN spektram būtu jāatbilst prasībām, kas saistītas ar arvien lielāku skaitu ierīču un to daudzveidību, kā arī pieaugošo pieslēguma ātrumu un datu plūsmas apjomu. Tai būtu jāatbalsta plašie kanāli, kas nepieciešami daudzās lietojumprogrammās (tostarp videokonferences, plašsaziņas līdzekļu lejupielāde, telemedicīna, tiešsaistes mācīšanās un spēles, paplašinātā realitāte un virtuālā realitāte), kam ir vajadzīgs liels joslas platums, lai sasniegtu gigabitu ātrumu.