Kopsavilkums par platjoslas attīstību Vācijā
Federālā valdība ir izstrādājusi rīcības satvaru ar 5G stratēģiju Vācijai, kas tika uzsākta 2017. gada vasarā, lai atbalstītu tīkla paplašināšanu un 5G lietojumprogrammu izstrādi agrīnā posmā. Vācijas valdība 2019. gada novembrī apstiprināja mobilo sakaru stratēģiju. Stratēģijas mērķis ir nodrošināt mobilo balss un datu pakalpojumu sniegšanu visā valstī.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā digitālā infrastruktūra tika noteikta kā viena no prioritātēm ar mērķi līdz 2025. gadam visā valstī nodrošināt FTTH un 5G tīklus. Vācijas federālās digitālās stratēģijas un Gigabitu stratēģijas no 2022. gada mērķis ir līdz 2030. gadam visā valstī nodrošināt optiskās šķiedras un jaunākās mobilo sakaru tehnoloģijas visās jomās.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Federālā digitalizācijas un transporta ministrija (Bundesministerium für Digitales und Verkehr, BMDV) ir atbildīga par platjoslas attīstību un federālās valdības platjoslas stratēģijas īstenošanu.
- Federālā ekonomikas un klimata politikas ministrija (Bundesministerium für Wirtschaft und Klimaschutz) popularizē digitālās infrastruktūras un transporta infrastruktūras galvenās jomas.
- Federālā elektroenerģijas, gāzes, telekomunikāciju, pasta un dzelzceļa tīkla aģentūra (Bundesnetzagentur) ir atbildīga par ES un valsts tiesību aktos paredzētā tiesiskā regulējuma īstenošanu.
- Federālais Gigabitu birojs (Gigabitbüro des Bundes) ir iecelts par valsts platjoslas kompetences centru. Tā uztur sakarus ar federālo zemju platjoslas kompetences centriem.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā digitālā infrastruktūra ir viena no valsts prioritātēm. Mērķis ir valsts mēroga piegāde FTTH un 5G. Prioritāte ir komerciālai paplašināšanai. Prioritāte tiks piešķirta ieguldījumiem vietās, kur ir vislielākā vajadzība panākt atpalicību, jo īpaši baltajās zonās. Atvērtā piekļuve ar taisnīgiem nosacījumiem un tīkla neitralitāte ir pamatprincipi. Vajadzības gadījumā tiks uzsākts finansējums, izmantojot vaučerus.
2022. gada jūlijā publicētās gigabitu stratēģijas vispārējais mērķis ir līdz 2030. gadam visā valstī nodrošināt energoefektīvu un resursefektīvu piegādi ar FTTH un jaunākajām mobilo sakaru tehnoloģijām visās teritorijās, kurās cilvēki dzīvo, strādā un ceļo — pat lauku apvidos. Ir plānoti pastiprināti stimuli pašpietiekamai ekspansijai un labāki pamatnosacījumi subsīdijām. Vispirms ir plānots līdz 2025. gada beigām palielināt optiskās šķiedras savienojumu piedāvājumu līdz 50 % no visām mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Mobilo sakaru jomā — nepārtraukti bezvadu balss un datu pakalpojumi visiem galalietotājiem visā valstī līdz 2026. gadam.
Vācijas Federālās digitālās stratēģijas, kas tika uzsākta 2022. gada augustā, mērķis ir līdz 2030. gadam visā valstī aptvert optiskās šķiedras savienojumus, digitalizēt administratīvos pakalpojumus modernai un iekļaujošai valstij un inovācijām no uzņēmējdarbības un pētniecības visu cilvēku labā. Stratēģijā paredzēts, ka līdz 2025. gadam pusei no visām mājsaimniecībām un uzņēmumiem būs optiskās šķiedras savienojamība.
Galvenie pasākumi platjoslas attīstībai
- Telekommunikationsgesetz (TKG) tika grozīts 2021. gada decembrī un ieviesa visu iedzīvotāju tiesības uz balss sakaru pakalpojumu un interneta piekļuves pakalpojumu pieejamību.
- Platjoslas kartēšana: platjoslas atlants kā centrālais informācijas punkts liecina par platjoslas izplatību un pieejamību. Turklāt Bundesnetzagentur ir izveidojis valsts mēroga infrastruktūras atlantu, lai veicinātu sinerģijas izmantošanu infrastruktūras izvēršanā. Atlantā ir telpiskie dati par uzņēmumu un institūciju infrastruktūru, piemēram, ģeodati par optiskās šķiedras līnijām, tukšiem kanāliem, radiotorņiem un mastiem, kā arī radiostacijām.
- Ar savu mobilo sakaru stratēģiju Federālā valdība ir paziņojusi par galvenajiem plāniem uzlabot savu mobilo sakaru pārklājumu. Federālā valdība sadarbojas ar valstīm un pašvaldībām, lai īstenotu dažādus pasākumus. Tas ietver:
- pārredzamības nodrošināšana attiecībā uz faktisko piegādes situāciju, kā arī mobilā tīkla paplašināšanas uzraudzība,
- noteikt infrastruktūru un īpašumus, ko federālā valdība var nodrošināt mastu būvniecībai,
- 1,1 miljarda euro piešķiršana līdz 5000 neapbūvētu teritoriju attīstībai,
- atbrīvot vietējās iestādes no atbalsta programmas īstenošanas, lai nodrošinātu efektīvu un rentablu paplašināšanu,
- paātrinājuma potenciāla noteikšana mobilo sakaru tīklu paplašināšanā sadarbībā ar valstīm un pašvaldībām.
- Savā ceļvedī savienojamības rīkkopas īstenošanai Vācija atsaucas uz mobilo tīklu tehnoloģiju un izvēršanas stratēģiju novērtēšanu attiecībā uz to ietekmi uz vidi, uz valsts mēroga elektromagnētisko lauku (EMF) mērīšanas kampaņu un uz jauno publisko uzņēmumu MIG, kas atbalsta piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai.
- Gigabitu stratēģijā ir paredzēti pasākumi, kas vienkāršos, paātrinās un digitalizēs atļauju piešķiršanu, stiprinās alternatīvu ieviešanas metožu izmantošanu, nodrošinās lielāku pārredzamību un uzlabos tiesisko regulējumu.
Valsts un reģionālie platjoslas finanšu instrumenti
Vācijas federālās zemes atbalsta platjoslas attīstību ar vairākiem pasākumiem un finanšu līdzekļiem. Daži no pašreizējiem pasākumiem ir šādi:
- Federālā finansēšanas programma (Förderprogramm zum Breitbandausbau): šī programma atbalsta tīkla paplašināšanu, lai nodrošinātu ātrdarbīgus platjoslas tīklus nepietiekami apkalpotās teritorijās. Federālās valsts atbalsts ļauj visā valstī paplašināt vismaz 1 Gb/s savienojumus apgabalos, kas iepriekš nebija pietiekami nodrošināti. Maksimālais federālā finansējuma apjoms vienam projektam ir 30 miljoni eiro.
- Ir iespējama kombinācija ar citām finansēšanas programmām, piemēram, no federālajām zemēm, un to var pievienot, lai segtu atlikušo līdzfinansējumu. Pārskatu par notiekošajiem un pabeigtajiem finansēšanas procesiem dažādās federālajās zemēs (Bundesländer) var atrast Breitband -Ausschreibungen.
Citi finanšu pasākumi:
- Vācijas valdībai piederošā attīstības banka KfW piedāvā pašvaldībām aizdevumu 208 IKK, lai atbalstītu ieguldījumus infrastruktūrā, tostarp platjoslas infrastruktūrā. Lai gan aizdevuma maksimālais apjoms ir 150 miljoni euro gadā, to var apvienot ar finanšu resursiem no publiskā finansējuma.
- Landwirtschaftliche Rentenbank piedāvā arī aizdevumus, lai atbalstītu projektus, kuru mērķis ir izveidot vai uzlabot komunikāciju infrastruktūru, tostarp platjoslas tīklus lauku apvidos.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Vācijā
Jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām skatiet rezultātu pārskata ziņojumos un valstu ziņojumos par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).
Radiofrekvenču spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētiem spektra piešķīrumiem skatīt Eiropas 5G novērošanas centrā.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
Angļu
- Federālās valdības īstenošanas stratēģija “Digitalizācijas veidošana”
- 5G stratēģija Vācijai
- Gigabitu iniciatīva Vācijai
- Platjoslas savienojamības ziņojumi, analīze un pētījumi
Vācu
- DigiNetzGesetz
- Zukunftsoffensive Gigabit-Deutschland
- Digitālā stratēģija 2025. gadam
- Digitalisierung gestalten, Umsetzungsstrategie der Bundesregierung
- Koalitionsvertrag 2021
- Gigabitstrategie der Bundesregierung 2030
- Digitalstrategie Deutschland
Kontaktinformācija
BCO Germany (valsts platjoslas kompetences birojs): Federālais Gigabitu birojs (Gigabitbüro des Bundes)
Adrese: Kapelle Ufer 4, 10117 Berlin, Vācija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 49 (0)175 290 2184 Mājas lapa
Federālā digitalizācijas un transporta ministrija (Bundesministerium für Digitales und Verkehr)
Adrese: Invalidenstraße 44, 10115 Berlin, Vācija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 49 3018 300 0 Mājas lapa
Federālā ekonomikas un klimata politikas ministrija (Bundesministerium für Wirtschaft und Klimaschutz)
Adrese: Šarnhorststr. 34–37, 10115 Berlīne, Vācija
Sazinieties pa e-pastu
Tālr.: + 49 (0)30–18 615 0 Mājas lapa
Elektroenerģijas, gāzes, telekomunikāciju, pasta un dzelzceļa tīkla aģentūra (Bundesnetzagentur)
Adrese: Tulpenfeld 4, 53113 Bonn, Vācija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 49 228 14–0 mājas lapa
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas valsts platjoslas plānā, ko pieņēma 2016. gadā, ir pausts redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan attiecībā uz ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovēnija izvēlas tehnoloģisko neitralitāti un tirgus dinamiku platjoslas tīklu attīstībā, jo īpaši uz infrastruktūru un pakalpojumiem balstītu konkurenci.
Slovākija ir izvirzījusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt visām mājsaimniecībām piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānija koncentrējas uz valsts platjoslas tīkla izveidi kā soli ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Programma Portugal Digital un Valsts savienojamības stratēģija ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklos 2023.–2030. gadam veido digitālās infrastruktūras attīstību Portugālē.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, un lielākajai daļai būtu jāizmanto 1 Gbps līdz 2023. gadam.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam lauku apvidiem nodrošināt 100 Mb/s, kā arī atbalstīt gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadam.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, kas ir uzlabojams līdz gigabitam, pilsētu un lauku teritorijās, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas mērķis ir līdz 2026. gadam nodrošināt gigabitu savienojamību visiem.
Īrijas valsts platjoslas plānā paredzēts, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem.
Ungārijas Valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.
Valsts platjoslas plāns 2021.–2027. gadam veicina fiksētu ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G tīklu izmantošanu. Grieķijas Digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gadam mērķus.
Valsts platjoslas programma France Très Haut Débit nosaka mērķi līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam nodrošināt optiskās šķiedras pieejamību visām mājsaimniecībām.
Somijas iestādes dod priekšroku uz konkurenci balstīta optiskās šķiedras tīkla izvēršanai, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir valsts mērogā nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par līderi digitālajā jomā, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju...
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plāns nosaka stratēģiskos mērķus 2021.–2025. gadam un ietver leģislatīvus un regulatīvus pasākumus, kā arī praktisku atbalstu platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas Valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķiem un daļēji atbilst 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
2020. gada augustā tika atjaunināts un pieņemts Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un politika elektronisko sakaru jomā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksētu un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.