Eiropas Komisija atbalsta ES uzņēmumus, projektu vadītājus un iestādes tīkla pārklājuma palielināšanā, lai sasniegtu ES Gigabitu sabiedrības un digitālās desmitgades mērķus.
© Eiropas Savienība
ES platjoslas stratēģija
Platjoslas Eiropa veicina Komisijas stratēģiju par savienojamību Eiropas Gigabitu sabiedrībai līdz 2025. gadam, kā arī Digitālās desmitgades redzējumu par Eiropas digitālo pārveidi līdz 2030. gadam, lai savienotu Eiropas iedzīvotājus un uzņēmumus ar ļoti augstas veiktspējas tīkliem, kas nodrošinās inovatīvus produktus, pakalpojumus un lietojumus visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā ES.
Šis Gigabitu sabiedrības redzējums 2025. gadam balstās uz trim galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem:
- gigabitu savienojamība visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem;
- nepārtrauktu 5G pārklājumu visām pilsētu teritorijām un galvenajām sauszemes transporta maģistrālēm;
- piekļuve savienojamībai, kas nodrošina vismaz 100 Mb/s visām Eiropas mājsaimniecībām.
Digitālās desmitgades mērķis ir līdz 2030. gadam:
- visas Eiropas mājsaimniecības ir pieslēgtas gigabitos mērāmam tīklam;
- uz visām apdzīvotajām vietām attiecas 5G.
Atbalsts platjoslas izvēršanai
Ikgadējā ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē tiek uzraudzīts ES progress virzībā uz Digitālās desmitgades politikas programmā 2030. gadam noteiktajiem mērķiem un mērķrādītājiem un sniegti ieteikumi dalībvalstīm paātrināt progresu. Kopumā Komisija iesaka visām dalībvalstīm rīkoties savienojamības infrastruktūras, kiberdrošības, ilgtspējas un mākoņdatošanas risinājumu jomā.
Gigabitu infrastruktūras likums (GIA) atvieglo ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanu. Likums atjaunina noteikumus, lai nodrošinātu ātrāku, lētāku un vienkāršāku gigabitu tīklu uzstādīšanu, novēršot galvenos šķēršļus, piemēram, dārgas un sarežģītas tīkla izvēršanas procedūras. Gigabitu infrastruktūras akts stājās spēkā 2024. gada 11. maijā. Tas būs pilnībā piemērojams 2025. gada novembrī.
Zemūdens kabeļi ir būtiski, lai savienotu Eiropu ar tās salām, tālākajiem reģioniem un pārējo pasauli. Kabeļi nodrošina pamatsavienojamību liela informācijas apjoma transportēšanai pa paplašinātiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un nodrošina, ka mūsu interneta datplūsma joprojām ir spēcīga un konsekventa, neraugoties uz pieaugošajām datu plūsmām. Ieteikumā par zemūdens kabeļu infrastruktūras drošību un noturību ir izklāstīts pasākumu kopums valstu un ES līmenī, kas uzlabo drošību un noturību, uzlabojot koordināciju visā ES gan pārvaldības, gan finansējuma ziņā.
ES uzņēmumiem, valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm un projektu vadītājiem, kas strādā pie platjoslas izvēršanas, ir būtiska nozīme ES savienojamības mērķu sasniegšanā. ES atbalsta tīkla izvēršanu, sniedzot norādījumus, veicinot paraugprakses apmaiņu un informējot iedzīvotājus par tīkla pieejamību viņu teritorijā. Projektu vadītāji var atrast plašāku informāciju tīmekļa vietnē, kā arī atsaukties uz Platjoslas kompetences biroju (BCO) tīklu , kas apvieno ekspertus, lai apspriestu un dalītos ar tehnisko atbalstu platjoslas izvēršanai. Lauku un attāli reģioni ir īpašs izaicinājums, lai piesaistītu ieguldījumus platjoslas tīklos.
Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmata palīdz valsts iestādēm plānot, īstenot un uzraudzīt platjoslas projektus to teritorijā. Tā pievēršas fiksēto platjoslas tīklu piekļuves un atvilces maršrutēšanas segmentu izvēršanai un platjoslas pakalpojumu ieviešanai.
Platjoslas rokasgrāmata lauku un attāliem apvidiem palīdz politikas veidotājiem un platjoslas projektu vadītājiem izvērst ātrdarbīgus tīklus problemātiskās teritorijās.
Atjauninātajā pētījumā par valstu platjoslas plāniem 27 ES dalībvalstīs ir sniegts pārskats par savienojamības pasākumiem dalībvalstīs, kas noteikti valstu platjoslas plānos, un priekšizpēte par to, kā sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” digitalizācijas programmas un 2025. gada Gigabitu sabiedrības mērķus.
Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fonds un EISI digitalizācija
Savienojamībai veltīta programma ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), kas atbalsta platjoslas izvēršanu, izmantojot divus finanšu instrumentus: Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fonds (CEBF, pašu kapitāls) un EISI parāda instruments. Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fonds nodrošina pašu kapitālu un kvazikapitālu mazāka mēroga, augstāka riska platjoslas projektiem (nepietiekami apkalpotos) piepilsētu un lauku apvidos, kuriem nav pietiekamas piekļuves finansējumam. CEBF ir pašu kapitāla fonds EUR 420 miljonu apmērā, un EISI parāda instruments aizdevumos dara pieejamus aptuveni EUR 17 miljonus. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta digitālā daļa (EISI – Digitalizācija) laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam atbalstīs un stimulēs gan publiskās, gan privātās investīcijas digitālās savienojamības infrastruktūrās.
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Rociet dziļāk!
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Eiropas Platjoslas balvas pasniegšanas ceremonijā tiek godināti izcili platjoslas izvēršanas projekti Eiropā un izceltas sekmīgās infrastruktūras.
Gigabitu infrastruktūras akts (GIA) atbilst pieaugošajām vajadzībām pēc ātrākas, uzticamas un datu ietilpīgas savienojamības, aizstājot 2014. gada Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvu.
Platjoslas plānošanas nodaļa palīdz pašvaldībām un citām struktūrām plānot veiksmīgus platjoslas attīstības projektus.
Eiropas Platjoslas kompetences biroju tīkls palīdz ES valstīm sasniegt Gigabitu sabiedrības mērķus un izvērst platjoslu.
Skatīt arī
Eiropas Komisija strādā pie tā, lai sagatavotu Eiropu 6G, nodrošinot, ka esam gatavi nākamajai komunikācijas paaudzei.
ES noteikumos ir nostiprināts princips par piekļuvi atvērtam internetam: interneta datplūsmu apstrādā bez diskriminācijas, bloķēšanas, ierobežošanas vai prioritāšu noteikšanas.
IKT standarti un specifikācijas nodrošina, ka produkti var savstarpēji savienoties un savstarpēji sadarboties, veicinot inovāciju un saglabājot IKT tirgu atvērtību un konkurētspēju.
ES elektronisko sakaru politika uzlabo konkurenci, veicina inovāciju un stiprina patērētāju tiesības Eiropas vienotajā tirgū.
Savienojamības rīkkopā ir sniegti norādījumi optiskās šķiedras un 5G tīklu izvēršanai. Šie tīkli piedāvās ievērojamas ekonomiskās iespējas.
Bezvadu sakari, izmantojot publiskos vai privātos tīklus, informācijas pārraidīšanai izmanto radiofrekvenču spektru, t. i., virkni radioviļņu. Šāda saziņa var būt starp cilvēkiem, cilvēkiem un mašīnām vai sistēmām (“lietas” vispārīgāk) vai starp lietām. Šajā kontekstā...
5G ir kritiski svarīga jaunās paaudzes tīkla tehnoloģija, kas veicinās inovāciju un atbalstīs digitālo pārveidi.
Nepieciešama palīdzība? 112 ir jūsu dzīvības glābšanas numurs! 112 ir Eiropas neatliekamās palīdzības tālruņa numurs, kas bez maksas pieejams visā ES.
Ceļojot pa ES, varat izmantot savu tālruni, lai zvanītu, rakstītu un izmantotu datus tāpat kā mājās. Par zvaniem, īsziņām un datiem, ko izmantojat ārzemēs ES, tiek iekasēta tāda pati maksa kā savā valstī.
Eiropieši maksā zemākas un ierobežotas maksas par zvaniem ES iekšienē vai zvaniem uz citām ES valstīm.
Satelītu platjosla ir pieejama, lai nodrošinātu ātru interneta pieslēgumu visās ES valstīs.