Skip to main content
Shaping Europe’s digital future

Digitalizācija: virzīt pāreju uz viedu un ilgtspējīgu mobilitāti,

ES atbalsta to, ka transporta nozare vairāk izmanto jaunās tehnoloģijas, lai kļūtu tīrāka, drošāka un efektīvāka.

Kā digitalizācija ietekmē mobilitāti?

Mobilitātes nozares digitālo pārveidi virza ievērojams progress tādās digitālajās tehnoloģijās kā mākslīgais intelekts (MI), lietu internets (IoT), mākoņdatošana un perifērdatošana vai 5G tīkli.

  • Autonomo transportlīdzekļu skaits pieaug, ļaujot izmantot jaunus transporta risinājumus, piemēram, robotizētus taksometrus, savienotus kravas automobiļus vai bezvadītāja piegādes sistēmas.
  • Jauni mobilitātes pakalpojumi, ko nodrošina digitālās platformas, maina mūsu pārvietošanās veidu, sākot no koplietošanas mobilitātes (piemēram, braukšanas un velosipēdu koplietošanas) līdz mobilitātei kā pakalpojumam, kas nodrošina piekļuvi vairākiem transporta veidiem vienā lietotnē. Kravu pārvadājumi ir vairāk atkarīgi no lielākas sinhronizācijas starp dažādiem transporta veidiem.
  • Automobiļu ģenerētie un apmainītie dati eksplodē. Autonomie transportlīdzekļi varētu radīt aptuveni 4 terabaitus datu dienā (Intel). Transportlīdzekļi arvien vairāk tiek savienoti ar to fizisko un digitālo vidi.
  • Jauni paradumi un uzvedība, ko izraisa digitalizācija, piemēram, tāldarba e-komercijas straujā attīstība, maina mobilitātes modeļus.

 

Kolāža ar četrām ilustrācijām: Augšā pa kreisi: Zils automobilis ar signālu izstarojošu ierīci virsū, kas pārstāv autonomu tehnoloģiju. Augšā pa labi: Zaļš viedtālrunis, kas parāda karti ar atrašanās vietas piespraudi, norādot mobilo GPS vai braukšanas dalīšanas lietotni. Apakšā pa kreisi: Skats no augšas uz automašīnu ar bāra diagrammu. Apakšā pa labi: Sarkans drons ar paku, kas simbolizē dronu piegādes pakalpojumus.Credit: monkik, smashicons, nikita golubev, surang">

Kas ir gaidāms?

Ieguvumi

  • Satīklota un automatizēta mobilitāte (CAM) var padarīt ceļus, dzelzceļus un ūdensceļus drošākus. Optimizējot transportlīdzekļu un infrastruktūru izmantošanu, tā var uzlabot efektivitāti, samazināt sastrēgumus un palīdzēt samazināt gāzu emisijas. CAM var arī radīt uzņēmējdarbības iespējas un palielināt konkurētspēju, kā arī padarīt transportu pieejamāku vecāka gadagājuma cilvēkiem vai cilvēkiem ar invaliditāti, turpmākajos gados pārveidojot ceļošanu.
  • Mobilitāte kā pakalpojums (MaaS), nodrošinot netraucētu multimodālu ceļošanu un atvieglojot piekļuvi zaļākām alternatīvām, var palīdzēt dekarbonizēt transportu. Dažādu transporta veidu savstarpējās papildināmības izmantošana ļautu efektīvāk izmantot resursus un ietaupīt laiku un izmaksas pasažieriem un pārvadātājiem.
  • Mobilitātes datu apkopošana un apmaiņa var uzlabot sinhronizāciju starp dažādiem transporta veidiem un infrastruktūrām. Piekļuve lielām datu kopām veicinātu uz MI balstītu lietotņu izstrādi. Labāka piekļuve mobilitātes datiem palīdzēs publiskajām iestādēm uzraudzīt transporta darbības un to ietekmi, kā arī plānot transporta infrastruktūru un pakalpojumus. Piekļuve mobilitātes datiem var radīt jaunus vērtības avotus: Piemēram, automobiļu sensoru dati var būt ļoti vērtīgi apdrošināšanas, navigācijas vai ceļu uzturēšanas uzņēmumiem.
  • Atbalsts pārejai uz bezemisiju mobilitāti. Mākslīgais intelekts var uzlabot elektrisko vai ūdeņraža transportlīdzekļu energoefektivitāti un optimizēt uzlādes infrastruktūras ieviešanu. Divvirzienu elektrotransportlīdzekļu uzlāde varētu nodrošināt tīkla elastību, ļaujot optimizēt enerģijas izmantošanu un ražošanu, vienlaikus labāk integrējot atjaunojamos energoresursus. Šādai nozaru sasaistei ir vajadzīgi digitālie veicinātāji un reāllaika datu kopīgošana.

 

Infografika, kas ilustrē nozaru sasaistes koncepciju efektīvai atjaunojamo energoresursu integrācijai. Tam ir centrāla cirkulāra plūsmas diagramma ar trim galvenajiem komponentiem: “Atjaunīgās enerģijas ražošanas un izmantošanas optimizācija”, “divvirzienu elektrotransportlīdzekļu uzlāde un akumulatoru uzkrāšana maksimālās slodzes mazināšanai” un “Viedās ēkas un mājokļi”. Katrs komponents ir savienots ar bultiņām, kas norāda uz nepārtrauktu plūsmu. Diagrammā ir iekļautas ikonas, kas attēlo vēja turbīnas, saules paneļus, elektriskos transportlīdzekļus, uzlādes stacijas, viedās mājas tehnoloģijas un mākoņdatošanu. Augšējā labajā stūrī ir virsraksts “Efektīva atjaunojamo energoresursu integrācija” ar apakštekstu “Vienkāršots vizuāls lietojums nozaru sasaistei: ēkām pieslēgtā elektroenerģija un viedā enerģija.”

Problēmas

  • Tehnoloģisko problēmu risināšana: Satīklotai un automatizētai mobilitātei (CAM) un viedām transporta sistēmām ir vajadzīgi milzīgi ieguldījumi, lai izstrādātu un ieviestu jaunas tehnoloģijas un infrastruktūras. Mums būs vajadzīga mākoņdatošanas nepārtrauktība, lai apstrādātu lielu datu apjomu reāllaikā, 5G savienojamība, lai nodrošinātu ātru un uzticamu datu pārsūtīšanu, mākslīgais intelekts, lai analizētu sarežģītu informāciju, mikroshēmas viedajiem transportlīdzekļiem un jauna veida automobiļu operētājsistēmas. Attiecībā uz dažām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgo intelektu, mākoņdatošanu vai pusvadītājiem, ES joprojām ir ļoti atkarīga no citiem reģioniem.
  • Vienotība daudzveidībā: Eiropas mobilitātes ekosistēmu veido daudzi dalībnieki ar dažādu specializāciju un lielumu. Šī daudzveidība ir spēks, bet tā var arī izraisīt sadrumstalotību. Lai izmantotu digitalizācijas sniegtās priekšrocības, ieinteresētajām personām mobilitātes un transporta jomā būs jāveido partnerības, jāapvieno ieguldījumi un jāvienojas par kopīgiem standartiem, infrastruktūrām, platformām un pārvaldības sistēmām, lai sasniegtu kritisko masu un izvairītos no atkarības no lieliem dominējošiem dalībniekiem.
  • Drošības un privātuma nodrošināšana: transporta digitalizācija un automatizācija rada problēmas saistībā ar personas datu aizsardzību, kiberdrošību un lietotāju atbalstu. Kiberuzbrukumi varētu ietekmēt pakalpojumu darbību, radīt bojājumus sistēmām, datu zādzības un pat ievainojumus.
  • Sociālās ietekmes pārvaldība: tās izvēršanā izšķiroša nozīme būs tam, vai sabiedrība pieņems pašbraucēju mobilitāti. Šai pārejai būs vajadzīgas jaunas prasmes, un tā varētu izraisīt dažu veidu darbvietu izzušanu. Tāpēc tā būtu labi jāpārvalda. Daži jauni mobilitātes veidi rada darba veidus, kam raksturīgi elastīgāki nosacījumi, kuros jāievēro ES darba tiesības un jānodrošina sociālā aizsardzība.

Ceļā uz mobilitātes nākotni

2020. gada decembrī pieņemtajā Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā digitalizācija ir definēta kā būtisks faktors, kas veicina pāreju uz drošāku, efektīvāku, pieejamāku un ilgtspējīgāku mobilitāti. Tai var būt svarīga nozīme, lai sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam par 90 % samazināt transporta nozares radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Būtisks izaicinājums Eiropai ir mobilitātes datu potenciāla atraisīšana, atvieglojot piekļuvi tiem un to kopīgošanu. Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Komisija izmanto gan ar transportu saistītu, gan starpnozaru politiku, kā arī finansiālu atbalstu.

Transporta digitalizācijai ir vajadzīga arī galveno tehnoloģiju izstrāde un ieviešana, ko ES atbalsta ar vairākām finansēšanas un politikas iniciatīvām.

Sadarbība ir Eiropas panākumu atslēga

Ir steidzami jāmodernizē digitālā infrastruktūra un jāpaātrina digitālo tehnoloģiju ieviešana mobilitātes jomā, lai panāktu oglekļneitralitāti, konkurētspēju, tehnoloģisko suverenitāti, noturību un drošību. Eiropas Komisija paļaujas uz Eiropas rūpniecības aktīvo lomu ieguldījumos šajā digitālajā pārveidē.

Vajadzīgo ieguldījumu apjoms prasa sadarbību starp Eiropas ieinteresētajām personām. Bez partnerībām, līdzieguldījumiem, kopīgiem standartiem un sadarbspējas inovatīvi risinājumi un pieejas nesasniegs kritisko masu.

Dalībvalstu lielās investīcijas, ko atbalsta Atveseļošanas un noturības mehānisms, ir vēsturiska iespēja paātrināt šo kustību. Komisija mudina publiskā un privātā sektora dalībniekus izmantot Eiropas iniciatīvas un programmas un piedalīties tajās.

Jaunākās ziņas

EVENT |
ES inovācijas katalizatora atklāšanas pasākums

Inovāciju radara tilts un StepUP Startups projekti tiks oficiāli uzsākti 16. aprīlī Briselē. Šā pasākuma mērķis ir pievērst uzmanību ES finansēto novatoru neizmantotajam ieguldījumu potenciālam un uzsvērt atbalsta politikas nepieciešamību.

PRESS RELEASE |
Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskais plāns pētniecībai un inovācijai 2025.–2027. gadam, lai atbalstītu virzību uz zaļu, digitālu un noturīgu nākotni

Šīs nedēļas sākumā Komisija pieņēma otro pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stratēģisko plānu. Šajā plānā, par kuru tika paziņots pētniecības un inovācijas pamatdienās, ir izklāstītas trīs galvenās stratēģiskās ievirzes ES pētniecības un inovācijas finansējumam pēdējos trijos programmas gados (2025.–2027. gads).

Līdzīgs saturs

Lielais attēls

Rūpnieciskās platformas un liela mēroga izmēģinājuma projekti

Digitālajām rūpniecības platformām ir būtiska nozīme, lai Eiropa virzītos uz priekšu digitālajā pārveidē, sasaistot tehnoloģiju veidošanas blokus un rūpnieciskos lietojumus.

Rociet dziļāk!

Skatīt arī

Lasīt vairāk

Datu akts

Datu akts ir visaptveroša iniciatīva, kuras mērķis ir risināt problēmas un izmantot iespējas, ko...