Digitalizācija: virzīt pāreju uz gudru un ilgtspējīgu mobilitāti

Kā digitalizācija ietekmē mobilitāti?

Būtisks progress tādās digitālajās tehnoloģijās kā mākslīgais intelekts (MI), lietu internets (IoT), mākoņdatošana un perifērdatošana un 5G tīkli virza mobilitātes nozares digitālo pārveidi.

• Pieaug autonomu transportlīdzekļu skaits, nodrošinot jaunus transporta risinājumus, piemēram, robotizētus taksometrus, savienotus kravas automobiļus vai bezvadītāja piegādes sistēmas.
• Jauni mobilitātes pakalpojumi, ko nodrošina digitālās platformas, maina to, kā mēs pārceļam, sākot no kopīgas mobilitātes, piemēram, braukšanas un velosipēdu koplietošanas, uz mobilitāti kā pakalpojumu, kas nodrošina piekļuvi vairākiem transporta veidiem vienā lietotnē. Kravu pārvadājumi vairāk balstās uz lielāku sinhronizāciju starp transporta veidiem.
• Dati, ko iegūst un ar kuriem apmainās transportlīdzekļi, eksplodē. Autonomie transportlīdzekļi varētu radīt aptuveni 4 terabaitus datu dienā saskaņā ar Intel. Transportlīdzekļi arvien vairāk ir savienoti ar savu fizisko un digitālo vidi.
• Digitalizācijas radītiejaunie ieradumi un uzvedība, piemēram, tāldarba e-komercijas straujā attīstība, maina mobilitātes modeļus.

Kādi ir gaidāmie ieguvumi un problēmas?

Ieguvumi

• Savienota un automatizēta mobilitāte (CAM) var padarīt ceļus, dzelzceļus un ūdensceļus drošākus. Optimizējot transportlīdzekļu un infrastruktūru izmantošanu, tā var uzlabot efektivitāti, samazināt sastrēgumus un palīdzēt samazināt gāzu emisijas. Cam var arī radīt uzņēmējdarbības iespējas un palielināt konkurētspēju. Tas padarīs transportu pieejamāku vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti, turpmākajos gados mainot ceļošanu.
• Mobilitāte kā pakalpojums var palīdzēt dekarbonizēt transportu, nodrošinot netraucētu multimodālu ceļošanu un atvieglojot piekļuvi zaļākām alternatīvām. Dažādo transporta veidu uzlabošana un uzlabošana ļautu efektīvāk izmantot resursus un ietaupīt laiku un izmaksas pasažieriem un pārvadātājiem.
• Mobilitātes datu apvienošana un apmaiņa var uzlabot dažādu transporta veidu un infrastruktūru sinhronizāciju. Piekļuve lieliem datu kopumiem veicinātu MI virzītu lietojumu izstrādi. Labāka piekļuve mobilitātes datiem palīdzēs publiskajām iestādēm uzraudzīt transporta darbības un to ietekmi, kā arī plānot transporta infrastruktūru un pakalpojumus. Piekļuve mobilitātes datiem var radīt jaunus vērtības avotus: piemēram, automašīnu sensoru dati var būt ļoti vērtīgi apdrošināšanas, navigācijas vai ceļu uzturēšanas uzņēmumiem.
• Atbalstīt pāreju uz bezemisiju mobilitāti. Mākslīgais intelekts var uzlabot elektrisko vai ūdeņraža transportlīdzekļu energoefektivitāti un optimizēt uzlādes infrastruktūru ieviešanu. Divvirzienu elektrotransportlīdzekļu uzlāde varētu nodrošināt tīkla elastību, ļaujot optimizēt enerģijas patēriņu un ražošanu, vienlaikus labāk integrējot atjaunojamos energoresursus. Šādai nozaru sasaistei ir vajadzīgi digitāli veicinātāji un reāllaika datu kopīgošana.

Kredīts: freepik, mavadee, DinosoftLabs, monkik

Izaicinājumi

• Tehnoloģisko problēmu risināšana: Savienotām un automatizētām mobilitātes un viedām transporta sistēmām ir vajadzīgi milzīgi ieguldījumi, lai izstrādātu un ieviestu jaunas tehnoloģijas un infrastruktūras. Mums būs nepieciešama mākoņdatošanas nepārtrauktība, lai apstrādātu lielu datu apjomu reāllaikā, 5G savienojamību, lai nodrošinātu ātru un uzticamu datu pārsūtīšanu, MI, lai analizētu sarežģītu informāciju, mikroshēmas viedajiem transportlīdzekļiem un jauna veida automobiļu operētājsistēmas. Dažas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, mākonis vai pusvadītāji, ES joprojām ir ļoti atkarīga no citiem reģioniem.
• Vienotība daudzveidībā: Eiropas mobilitātes ekosistēmu veido daudzi dalībnieki ar dažādām specializācijām un izmēriem. Šī daudzveidība ir spēks, taču tā var arī izraisīt sadrumstalotību. Lai izmantotu digitalizācijas, mobilitātes un transporta sniegtās priekšrocības, ieinteresētajām personām būs jāveido partnerības, jāapkopo investīcijas un jāvienojas par kopīgiem standartiem, infrastruktūrām, platformām un pārvaldības sistēmām. Tas arī palīdzēs sasniegt kritisko masu un izvairīties no atkarības no lieliem dominējošiem dalībniekiem.
• Drošībasun privātuma nodrošināšana: transporta digitalizācija un automatizācija rada problēmas saistībā ar personas datu aizsardzību, kiberdrošību un lietotāju atbalstu. Kiberuzbrukumi varētu ietekmēt pakalpojumu darbību, radīt kaitējumu sistēmām, datu zādzības un pat ievainojumus.
• Sociālās ietekmes pārvaldība: lai to ieviestu, izšķiroša nozīme būs pašvadītāju mobilitātes sociālai atzīšanai. Šai pārejai būs vajadzīgas jaunas prasmes, un tā varētu novest pie dažu veidu darbvietu izzušanas. Tādējādi tas būtu labi jāpārvalda. Daži jauni mobilitātes veidi rada tādus darba veidus, ko raksturo elastīgāki apstākļi, kuros jāievēro ES darba tiesības un jānodrošina sociālā aizsardzība.

Ceļā uz mobilitātes nākotni

2020. gada decembrī pieņemtajā Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā digitalizācija ir definēta kā būtisks faktors, kas veicina pāreju uz drošāku, efektīvāku, pieejamāku un ilgtspējīgu mobilitāti. Tai var būt svarīga nozīme, lai sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam par 90 % samazināt transporta nozares radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Būtisks izaicinājums Eiropai ir mobilitātes datu potenciāla atraisīšana, atvieglojot piekļuvi un kopīgošanu. Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Komisija paļaujas uz gan transporta politikas, gan starpnozaru politikas un finansiālā atbalsta kombināciju.

Transporta digitalizācijai ir vajadzīga arī svarīgāko tehnoloģiju izstrāde un pieņemšana, ko ES atbalsta, izmantojot vairākas finansēšanas un politikas iniciatīvas.

Sadarbība ir Eiropas panākumu atslēga

Ir steidzami jāmodernizē digitālā infrastruktūra un jāpaātrina digitālo tehnoloģiju ieviešana mobilitātes jomā, lai panāktu oglekļneitralitāti, konkurētspēju, tehnoloģisko suverenitāti, noturību un drošību. Eiropas Komisija paļaujas uz Eiropas rūpniecības aktīvo lomu ieguldījumos šajā digitālajā pārveidē.

Nepieciešamo ieguldījumu apjoma dēļ ir vajadzīga sadarbība starp Eiropas ieinteresētajām personām. Bez partnerībām, līdzieguldījumiem, kopīgiem standartiem un sadarbspējas novatoriskiem risinājumiem un pieejām kritiskā masa netiks sasniegta.

Lielākie dalībvalstu ieguldījumi, ko atbalsta Atveseļošanas un noturības mehānisms, ir vēsturiska iespēja paātrināt šo kustību. Komisija mudina publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas izmantot Eiropas iniciatīvas un programmas un piedalīties tajās.