Transporta digitalizācija — ceļā uz viedu un ilgtspējīgu mobilitāti

Kā digitalizācija ietekmē mobilitāti?

Būtisks progress tādās digitālajās tehnoloģijās kā mākslīgais intelekts (MI), lietu internets (IoT), mākoņdatošana un perifērdatošana vai 5G tīkli virza mobilitātes nozares digitālo pārveidi.

• Autonomo transportlīdzekļu skaits pieaug, ļaujot izmantot jaunus transporta risinājumus, piemēram, robotizētus taksometrus, savienotus kravas automobiļus vai bezvadītāja piegādes sistēmas.
• Jauni mobilitātes pakalpojumi, ko nodrošina digitālās platformas, maina mūsu pārvietošanās veidu, sākot no koplietošanas mobilitātes (piemēram, braucienu izziņošana un velosipēdu koplietošana) līdz mobilitātei kā pakalpojumam, kas nodrošina piekļuvi vairākiem transporta veidiem vienā lietojumprogrammā. Kravu pārvadājumi vairāk balstās uz lielāku sinhronizāciju starp dažādiem transporta veidiem.
• Transportlīdzekļu ģenerētie un ar tiem apmainītie dati eksplodē. Autonomie transportlīdzekļi varētu radīt aptuveni 4 terabaitus datu dienā (Intel). Transportlīdzekļi arvien vairāk tiek savienoti ar to fizisko un digitālo vidi.
• Jauni ieradumi un uzvedība, ko izraisa digitalizācija, piemēram, tāldarba e-komercijas straujā attīstība, pārveido mobilitātes modeļus.

Credit: monkik, smashicons, nikita golubev, surang">

Kas ir sagaidāms?

Ieguvumi

• Satīklota un automatizēta mobilitāte (CAM) var padarīt ceļus, dzelzceļus un ūdensceļus drošākus. Optimizējot transportlīdzekļu un infrastruktūras izmantošanu, tā var uzlabot efektivitāti, samazināt sastrēgumus un palīdzēt samazināt gāzu emisijas. CAM var arī radīt uzņēmējdarbības iespējas un palielināt konkurētspēju, kā arī padarīt transportu pieejamāku vecāka gadagājuma cilvēkiem vai cilvēkiem ar invaliditāti, turpmākajos gados pārveidojot ceļošanu.
• Mobilitāte kā pakalpojums (MaaS), kas nodrošina netraucētu multimodālu ceļošanu un atvieglo piekļuvi zaļākām alternatīvām, var palīdzēt dekarbonizēt transportu. Dažādu transporta veidu papildināmības izmantošana ļautu efektīvāk izmantot resursus un ietaupīt laiku un izmaksas pasažieriem un pārvadātājiem.
• Mobilitātes datu apkopošana un apmaiņa var uzlabot sinhronizāciju starp dažādiem transporta veidiem un infrastruktūrām. Piekļuve lielām datu kopām veicinātu uz MI balstītu lietotņu izstrādi. Labāka piekļuve mobilitātes datiem palīdzēs publiskajām iestādēm uzraudzīt transporta darbības un to ietekmi un plānot transporta infrastruktūru un pakalpojumus. Piekļuve mobilitātes datiem var radīt jaunus vērtības avotus: Piemēram, automobiļu sensoru dati var būt ļoti vērtīgi apdrošināšanas, navigācijas vai ceļu uzturēšanas uzņēmumiem.
• Atbalsts pārejai uz bezemisiju mobilitāti. Mākslīgais intelekts var uzlabot elektrotransportlīdzekļu vai ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu energoefektivitāti un optimizēt uzlādes infrastruktūru ieviešanu. Divvirzienu elektrotransportlīdzekļu uzlāde varētu nodrošināt tīkla elastību, ļaujot optimizēt enerģijas izmantošanu un ražošanu, vienlaikus labāk integrējot atjaunojamos energoresursus. Šādai nozaru sasaistei ir vajadzīgi digitālie veicinātāji un reāllaika datu kopīgošana.

Problēmas

• Tehnoloģisko problēmu risināšana: Savienotai un automatizētai mobilitātei (CAM) un viedām transporta sistēmām ir vajadzīgi milzīgi ieguldījumi, lai izstrādātu un ieviestu jaunas tehnoloģijas un infrastruktūras. Mums būs vajadzīga mākoņdatošanas nepārtrauktība, lai reāllaikā apstrādātu lielu datu apjomu, 5G savienojamība, lai nodrošinātu ātru un uzticamu datu pārsūtīšanu, mākslīgais intelekts, lai analizētu sarežģītu informāciju, mikroshēmas viedajiem transportlīdzekļiem un jauna veida automobiļu operētājsistēmas. Attiecībā uz dažām tehnoloģijām, piemēram, MI, mākoņdatošanu vai pusvadītājiem, ES joprojām ir ļoti atkarīga no citiem reģioniem.
• Vienotība daudzveidībā: Eiropas mobilitātes ekosistēmu veido daudzi dalībnieki ar dažādu specializāciju un lielumu. Šī daudzveidība ir spēks, bet tā var arī izraisīt sadrumstalotību. Lai izmantotu digitalizācijas sniegtās priekšrocības, ieinteresētajām personām mobilitātes un transporta jomā būs jāveido partnerības, jāapvieno investīcijas un jāvienojas par kopīgiem standartiem, infrastruktūru, platformām un pārvaldības sistēmām, lai sasniegtu kritisko masu un izvairītos no atkarības no lieliem dominējošiem dalībniekiem.
• Drošības un privātuma nodrošināšana: transporta digitalizācija un automatizācija rada problēmas saistībā ar personas datu aizsardzību, kiberdrošību un lietotāju pieņemšanu. Kiberuzbrukumi varētu ietekmēt pakalpojumu darbību, izraisīt sistēmu bojājumus, datu zādzības un pat ievainojumus.
• Sociālās ietekmes pārvaldība: pašvadītāju mobilitātes sociālai atzīšanai būs izšķiroša nozīme tās ieviešanā. Šai pārejai būs vajadzīgas jaunas prasmes, un tā varētu izraisīt konkrētu darbvietu izzušanu. Tāpēc tā būtu labi jāpārvalda. Daži jauni mobilitātes veidi rada darba veidus, kam raksturīgi elastīgāki apstākļi, kuros jāievēro ES darba tiesības un jānodrošina sociālā aizsardzība.

Ceļā uz mobilitātes nākotni

2020. gada decembrī pieņemtajā Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā digitalizācija ir definēta kā būtisks faktors, kas veicina pāreju uz drošāku, efektīvāku, pieejamāku un ilgtspējīgāku mobilitāti. Tai var būt svarīga nozīme, lai sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam par 90 % samazināt transporta nozares radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Būtisks uzdevums Eiropai ir atraisīt mobilitātes datu potenciālu, atvieglojot piekļuvi tiem un to kopīgošanu. Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Komisija paļaujas gan uz konkrētu transporta politiku, gan starpnozaru politiku un finansiālu atbalstu.

Lai digitalizētu transportu, ir arī jāizstrādā un jāpieņem svarīgas tehnoloģijas, ko ES atbalsta, izmantojot vairākas finansēšanas un politikas iniciatīvas.

Sadarbība ir Eiropas panākumu atslēga

Ir steidzami jāmodernizē digitālā infrastruktūra un jāpaātrina digitālo tehnoloģiju ieviešana mobilitātes jomā, lai panāktu oglekļneitralitāti, konkurētspēju, tehnoloģisko suverenitāti, noturību un drošību. Eiropas Komisija paļaujas uz Eiropas rūpniecības aktīvo lomu ieguldījumos šajā digitālajā pārveidē.

Nepieciešamo investīciju apjoma dēļ ir vajadzīga sadarbība starp Eiropas ieinteresētajām personām. Bez partnerībām, līdzinvestīcijām, kopīgiem standartiem un sadarbspējas inovatīvi risinājumi un pieejas nesasniegs kritisko masu.

Dalībvalstu lielās investīcijas, ko atbalsta Atveseļošanas un noturības mehānisms, ir vēsturiska iespēja paātrināt šo virzību. Komisija mudina publiskā un privātā sektora dalībniekus izmantot Eiropas iniciatīvas un programmas un piedalīties tajās.