Brīvai, dzīvotspējīgai un plurālistiskai plašsaziņas līdzekļu videi ir būtiska nozīme iedzīvotāju informēšanā, varas saukšanā pie atbildības un atvērtas, demokrātiskas sabiedrības stiprināšanā.
Plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās jomas rīcības plānāKomisija nolēma uzsākt "ziņu iniciatīvu", apvienojot esošās un jaunās darbības un atbalstu ziņu plašsaziņas līdzekļu nozarei.
Šajā iniciatīvā ir aplūkotas problēmas, ar kurām saskaras ziņu mediju nozare, un tās mērķis ir sniegt saskaņotu atbildi, apvienojot dažādus politikas un finansēšanas instrumentus ar kopīgu reklāmkarogu.
Komisija atbalsta ziņu medijus:

Naviģējiet pa cilnēm, lai iegūtu sīkāku informāciju.
Plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma aizsardzība
Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms ir divi principi, kas nostiprināti Eiropas Pamattiesību hartā, un Komisijai ir sava loma to atbalstīšanā.
- Saskaņā ar Eiropas Demokrātijas rīcības plānuKomisija 2021. gadā publicēja Ieteikumu par žurnālistu un citu mediju darbinieku aizsardzību, drošību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanuviņiem. Tā arī nodrošina atbalsta darbības, piemēram, mediju plurālisma un īpašumtiesību uzraudzību, juridisku konsultāciju sniegšanu žurnālistiem un mediju kvalitātes standartu un pašregulācijas stimulēšanu.
- Lai papildinātu šīs darbības un pašreizējos mediju noteikumus, Komisija 2022. gada septembrī publicēja priekšlikumuEiropas Mediju brīvības aktam, kas ir jauns noteikumu kopums mediju plurālisma un neatkarības aizsardzībai visā vienotajā tirgū. Šim aktam ir pievienots ieteikums veicināt redakcionālās neatkarības iekšējos aizsardzības pasākumus.
- Komisijas mērķis ir stiprinātpreses un plašsaziņas līdzekļu padomju pozīcijasun palīdzēt tālāk izstrādāt deontoloģiskos standartus. Turklāt ātrās reaģēšanas mehānisms priekšplānā izvirza preses un mediju brīvības pārkāpumus un sniedz praktisku palīdzību apdraudētajiem žurnālistiem, tostarp konkrētus instrumentus, piemēram, konsultācijas un juridisko atbalstu, kā arī piedāvā pajumti un loģistikas palīdzību.
- ES atbalstītā plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību uzraudzības sistēma uztur valstī bāzētu datubāzi, kurā ir informācija par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām un sistemātisks novērtējums gan par attiecīgo tiesisko regulējumu, gan riskiem, kas apdraud plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību.
- Pēc atbalstaziņu mediju tuksnešu kartēšanai visā Savienībā Komisija 2023. gadāpiešķir finansējumu, lai atbalstītu ziņu mediju nozares, kas ir īpaši svarīgas demokrātijai, piemēram, vietējos un reģionālos medijus, kopienas medijus un pētniecisko žurnālistiku.
Mediju noturības uzlabošana
Komisijas mērķis ir atbalstīt ziņu mediju nozares pārveidi un konkurētspēju.
- Tās mērķis ir veicināt labāku piekļuvi finansējumam, veicot divas darbības:
- No vienas puses, ar piekļuvi parādam unInvestEU garantijuatbalstu, pamatojoties uzKultūras un radošo nozaru garantiju mehānisma (CCSGF) panākumiem, kas atvieglo piekļuvi finansējumam ziņu medijiem.
- No otras puses, izmantojot pašu kapitāla instrumentus, Komisija sadarbojas ar fondiem un filantropiskiem ieguldītājiem InvestEU ietvaros, lai meklētu sinerģijas jomās ar augstu sabiedrisko vērtību, tostarp atbalstu demokrātijai un ziņu medijiem.
- Turklāt Komisija veicina lielāku sadarbību ziņu plašsaziņas līdzekļu jomā, izmantojot programmas “Radošā Eiropa” dotācijas. Šīs dotācijas (“Žurnālistikaspartnerības var palīdzēt nozarei testēt dzīvotspējīgus uzņēmējdarbības modeļus, izstrādāt uzņēmējdarbības un redakcionālos standartus, veicināt sadarbīgu saturu, speciālistu apmācību un mobilitāti un apmainīties ar paraugpraksi.
- Šie atbalsta pasākumi papildina citas juridiskās iniciatīvas, kasvarētu palīdzētstiprināt nozares konkurētspēju un finansiālo pamatu, piemēram,Audiovizuālomediju pakalpojumu direktīvu (AVMPD), Direktīvu par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū, Digitālo pakalpojumu aktu, Digitālo tirgu aktu un Vispārīgo datu aizsardzības regulu.
- Turklāt ES Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) sniedza dalībvalstīm iespēju stiprināt nozares noturību. Katrā valsts ANM plānā bija iespēja iekļaut pasākumus digitālā satura (iespējams, arī digitālo mediju) ražošanas un izplatīšanas veicināšanai.
- Komisija 2024. gadā nāca klajā ar jaunu pētījumu par mediju nozares publisko finansējumu visā Eiropā, lai apzinātu labu praksi attiecībā uz publiskā finansējuma mehānismiem dalībvalstīs.
Supporting media innovation
Eiropas ziņu mediju uzņēmumiem ir jāatrod jauni veidi, kā būt konkurētspējīgākiem, palielināt ieņēmumus un uzlabot savu piedāvājumu.
- Komisija ierosina risināt šo problēmu, atbalstot Eiropas plašsaziņas līdzekļu datu telpas iniciatīvu. Tas ietver datu lietotnes, datu infrastruktūras, datu sadarbspējas stratēģijas, mūsdienīgus rīkus utt. Iniciatīvas pamatā ir Eiropas Datu stratēģija,un to finansē no programmas “Digitālā Eiropa”.
- Turklāt programma “Apvārsnis Eiropa” atbalstainovatīvuslietojumus un tehnoloģijas mediju jomā. Ieguldījumi modulāros un atklātā pirmkoda infrastruktūras mediju komponentos varētu veicināt jaunu uzņēmējdarbības modeļu rašanos un to ieviešanu tradicionālajos un jaunajos medijos, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju piekļuvi plaši iegūtai informācijai.
- Izmantojot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ziņu mediju platformastiek atbalstīti projekti, kas paplašina rīku izmantošanu un nodrošina ziņu saturu vairākos medijos. 2023. gadā ar otro izmēģinājuma projektu tiks atbalstīta uz iedzīvotājiem vērstas tiešsaistes video platformas izveide.
- Komisija 2023. gadā nāca klajā ar“Plašsaziņaslīdzekļu nozares apskatu”, kurā aplūkotas galvenās tendences plašsaziņas līdzekļu nozarē, sākot no tehnoloģiju attīstības līdz jauniem ražošanas un patēriņa modeļiem. Daļa perspektīvas un tās pamatā esošais pētījumsir vērsts uz ziņu mediju nozari.
Plašsaziņas līdzekļu līdzdalības veicināšana
Komisija vēlas stimulēt aktīvu un daudzveidīgu publisko sfēru, kurā iedzīvotājiem ir pieejama uzticama informācija, tostarp par ES jautājumiem.
- Ar multivides pasākumiem ES mērķis ir sniegt iedzīvotājiem neatkarīgu informāciju par Eiropas jautājumiem ārpus vietējā un valsts līmeņa skatpunkta. Atbalstu saņem šāda veida darbības: TV kanāls Euronews, ES lietu atspoguļojums radio tīklā, uz datiem balstītas ziņas par ES lietām un daudzvalodu saturs Eiropas platformās.
- Lai uzlabotu jauniešu piekļuvi informācijai, Komisija atbalsta inovatīvu un pievilcīguziņu projektu izstrādiEiropas jauniešiem. Projektikatru dienu veido un izplata pārdomas rosinošu saturu, parādot dažādus viedokļus jauniešiem pievilcīgā formātā.
- Turklāt Komisija atbalsta medijpratības pasākumus, piemēram, medijpratībaspamatnostādņu publicēšanu,medijpratības rīkkopaspublicēšanu sadarbībā ar Eiropas Audiovizuālo regulatoru grupu (ERGA),Eiropas Medijpratībasnedēļu un finansējumu medijpratības projektiem, lai palīdzētu visu vecumu iedzīvotājiem orientēties mūsdienu ziņu vidē un būt labāk sagatavotiem stāties pretī dezinformācijas draudiem.
Sadarbība ar plašsaziņas līdzekļu nozari
Komisija iesaistās regulārā informācijas apmaiņā ar ziņu mediju nozari, lai labāk izprastu tās prioritātes un problēmas un strādātu pie ziņu mediju inovācijas programmas.
- Šajā nolūkā tā vismaz reizi gadā organizē Eiropas Ziņu mediju forumu (ENMF),pulcējot ziņu mediju organizācijas, profesionāļus, pilsoniskās sabiedrības un starptautisko organizāciju pārstāvjus un apspriežot ar ziņu medijiem saistītus tematus:
- Pirmajā izdevumā (2021. gada martā) tika apspriesta žurnālistu drošība.
- Otrajā izdevumā (2021. gada novembrī) galvenā uzmanība tika pievērsta rūpniecības pārveidei.
- Trešais izdevums (2022. gada novembris) bija veltīts mediju inovācijai.
- Ceturtajam izdevumam, kas pašlaik ir plānots 2023. gada 4. ceturksnī, izvēlētais temats ir Eiropas Mediju brīvības akts.
- Komisija atbalstaEiropas žurnālistikas un plašsaziņas līdzekļu informācijas lietotprasmes festivālaorganizēšanu, kura mērķis ir stiprināt dialogu, sadarbību un partnerību ES starp žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļiem, tostarp sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes speciālistiem.
Līdzīgs saturs
Lielais attēls