Brīva, dzīvotspējīga un plurālistiska plašsaziņas līdzekļu vide ir būtiska, lai informētu iedzīvotājus, turētu varu uzņemties atbildību un stiprinātu atvērtu, demokrātisku sabiedrību.
Plašsaziņas līdzekļuun audiovizuālās jomas rīcības plānā Komisija nolēma sākt “ziņu iniciatīvu”, apvienojot esošās un jaunās darbības un atbalstu ziņu plašsaziņas līdzekļu nozarei.
Šī iniciatīva pievēršas problēmām, ar kurām saskaras ziņu plašsaziņas līdzekļu nozare, un tās mērķis ir nodrošināt saskaņotu reakciju, apvienojot dažādus politikas un finansēšanas instrumentus kopīgā reklāmkarogā.
Komisija atbalsta ziņu plašsaziņas līdzekļus:
Lai iegūtu sīkāku informāciju, naviģējiet pa cilnēm.
Plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālismaaizsardzība
Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms ir divi principi, kas nostiprināti Eiropas Pamattiesību hartā, un Komisijai ir nozīme to ievērošanā.
- Saskaņā ar Eiropas Demokrātijas rīcības plānuKomisija 2021. gadā publicēja ieteikumu par žurnālistu un citu mediju darbinieku aizsardzību, drošību un iespēju nodrošināšanutiem. Tā arī nodrošina atbalsta darbības, piemēram, plašsaziņas līdzekļu plurālisma un īpašumtiesību uzraudzību, juridisko konsultāciju sniegšanu žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu kvalitātes standartu un pašregulācijas veicināšanu.
- Lai papildinātu šīs darbības un pašreizējos plašsaziņas līdzekļu noteikumus, Komisija 2022. gada septembrī publicēja priekšlikumu Eiropas Plašsaziņas līdzekļu brīvības aktam, jaunu noteikumu kopumu mediju plurālisma un neatkarības aizsardzībai vienotajā tirgū. Šim aktam ir pievienots ieteikums veicināt iekšējās garantijas redakcionālajai neatkarībai.
- Komisijasmērķis ir stiprinātpreses un plašsaziņas līdzekļu padomju pozīcijas un palīdzēt tālāk attīstīt deontoloģiskos standartus. Turklāt ātrās reaģēšanas mehānisms priekšplānā izvirza preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumus un sniedz praktisku palīdzību apdraudētajiem žurnālistiem, tostarp konkrētus instrumentus, piemēram, konsultācijas un juridisko atbalstu, kā arī pajumtes un loģistikas palīdzību.
- ES atbalstītā Plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību uzraudzības sistēma veido valsts mēroga datubāzi, kas satur informāciju par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām un sistemātisku novērtējumu par attiecīgajiem tiesiskajiem regulējumiem un riskiem, kas apdraud plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību.
- Pēc tam, kad Komisija bija atbalstījusiziņu plašsaziņas līdzekļu tuksnešukartēšanuvisā Savienībā, tā 2023.gadā piešķir finansējumu, lai atbalstītu ziņu plašsaziņas līdzekļu nozares, kas ir īpaši nozīmīgas demokrātijai, piemēram, vietējos un reģionālos plašsaziņas līdzekļus, kopienu plašsaziņas līdzekļus un pētniecisko žurnālistiku.
Plašsaziņas līdzekļu noturības uzlabošana
Komisijas mērķis ir atbalstīt ziņu plašsaziņas līdzekļu nozares pārveidi un konkurētspēju.
- Tā mērķis ir veicināt labāku piekļuvi finansējumam, izmantojot divus pasākumus:
- No vienas puses, izmantojot piekļuvi parādiem, arInvestEU garantijuatbalstu, pamatojoties uzkultūras un radošo nozaru garantiju mehānisma (CCSGF) panākumiem, kas ziņu medijiem atvieglo piekļuvi finansējumam.
- No otras puses, Komisija,izmantojot pašu kapitāla instrumentus, sadarbojas ar InvestEU fondiem un filantropiskiem ieguldītājiem, lai meklētu sinerģijas jomās ar augstu sabiedrības vērtību, tostarp atbalstu demokrātijai un ziņu medijiem.
- Turklāt Komisija stimulē plašāku sadarbību ziņu plašsaziņas līdzekļu jomā, izmantojot programmas “Radošā Eiropa” dotācijas. Šīs dotācijas (“Žurnālistikas partnerības” var palīdzēt nozarei pārbaudīt dzīvotspējīgus uzņēmējdarbības modeļus, izstrādāt uzņēmējdarbības un redakcionālos standartus, veicināt sadarbīgu saturu, speciālistu apmācību un mobilitāti un apmainīties ar paraugpraksi.
- Šie atbalsta pasākumi papildina citas juridiskās iniciatīvas, kurām būtujāpalīdzstiprināt nozares konkurētspēju un finansiālo pamatu, piemēram, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (AVMPD),Direktīvu par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū, Digitālo pakalpojumu aktu, Digitālo tirgu aktu un Vispārīgo datu aizsardzības regulu.
- Turklāt ES Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) sniedza dalībvalstīm iespēju stiprināt nozares noturību. Katrā valsts ANM plānā bija iespēja iekļaut pasākumus digitālā satura ražošanas un izplatīšanas veicināšanai (iespējams, iekļaujot digitālos plašsaziņas līdzekļus).
- 2024. gadā Komisija nāca klajā ar jaunu pētījumu par publisko finansējumu plašsaziņas līdzekļu nozarei visā Eiropā, lai apzinātu labu praksi attiecībā uz publiskā finansējuma mehānismiem dalībvalstīs.
Atbalsts inovācijai plašsaziņas līdzekļos
Eiropas ziņu mediju uzņēmumiem ir jāatrod jauni veidi, kā būt konkurētspējīgākiem, palielināt ieņēmumus un uzlabot savu piedāvājumu.
- Komisija ierosina risināt šo jautājumu, atbalstot Eiropas plašsaziņas līdzekļu datu telpas iniciatīvu. Tas ietver datu lietojumus, datu infrastruktūras, datu sadarbspējas stratēģijas, mūsdienīgus rīkus utt. Iniciatīva balstās uz Eiropas Datu stratēģiju un tiek finansēta no programmas “Digitālā Eiropa”.
- Turklāt programma “Apvārsnis Eiropa” atbalsta inovatīvus lietojumus un tehnoloģijas plašsaziņas līdzekļu jomā. Ieguldījumi modulārās un atvērtā pirmkoda infrastruktūras plašsaziņas līdzekļu komponentēs varētu veicināt jaunu uzņēmējdarbības modeļu rašanos un to ieviešanu tradicionālajos un jaunajos plašsaziņas līdzekļos, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju piekļuvi plaši iegūtai informācijai.
- Izmantojot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus ziņu plašsaziņas līdzekļu platformām,tiek atbalstīti projekti, kas paplašina rīku izmantošanu un nodrošina jaunumu saturu vairākos plašsaziņas līdzekļos. Otrais izmēģinājuma projekts 2023. gadā atbalstīs uz iedzīvotājiem vērstas tiešsaistes video platformas izveidi.
- Komisija 2023. gadā nāca klajā ar “Media Industry Outlook”, kurā pētītas galvenās tendences plašsaziņas līdzekļu nozarē, sākot ar tehnoloģiju attīstību un beidzot ar jauniem ražošanas un patēriņa modeļiem. Daļa perspektīvas un tā pamatā esošais pētījums koncentrējas uz ziņu plašsaziņas līdzekļu nozari.
Plašsaziņas līdzekļu līdzdalībasveicināšana
Komisija vēlas veicināt dzīvīgu un daudzveidīgu publisko sfēru, kurā iedzīvotājiem ir pieejama uzticama informācija, tostarp par ES jautājumiem.
- Ar multivides pasākumiem ES mērķis ir sniegt iedzīvotājiem neatkarīgu informāciju par Eiropas jautājumiem ārpus vietējā un valsts līmeņa. Atbalstu saņem šādi darbību veidi: TV kanāls Euronews, ES lietu atspoguļojums radio tīklā, uz datiem balstītas ziņas par ES jautājumiem un daudzvalodu saturs visās Eiropas platformās.
- Lai uzlabotu informācijas pieejamību jauniešiem, Komisija atbalsta inovatīvu un pievilcīguziņu projektu izstrādiEiropas jauniešiem. Projektikatru dienu izstrādā un izplata domu rosinošu saturu, parādot vairākus viedokļus jauniešiem pievilcīgos formātos.
- Turklāt Komisija atbalsta medijpratības pasākumus, piemēram, plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes pamatnostādņupublicēšanu, medijpratības rīkkopas publicēšanu sadarbībā ar Eiropas Audiovizuālo regulatoru grupu (ERGA), Eiropas Medijpratības nedēļu un finansējumu medijpratības projektiem, lai palīdzētu visu vecumu iedzīvotājiem orientēties mūsdienu ziņu vidē un labāk sagatavotos dezinformācijas draudiem.
Sadarbība ar plašsaziņas līdzekļu nozari
Komisija iesaistās regulārā informācijas apmaiņā ar ziņu plašsaziņas līdzekļu nozari, lai labāk izprastu tās prioritātes un izaicinājumus un strādātu pie ziņu plašsaziņas līdzekļu inovācijas programmas.
- Šajānolūkā tā vismaz reizi gadā organizē Eiropas ziņu mediju forumu (ENMF),pulcējotziņu plašsaziņas līdzekļu organizācijas, profesionāļus, pilsoniskās sabiedrības un starptautisko organizāciju pārstāvjus un apspriežot ar ziņu medijiem saistītus tematus:
- Pirmajā izdevumā (2021. gada martā) tika apspriesta žurnālistu drošība.
- Otrajā izdevumā (2021. gada novembrī) galvenā uzmanība tika pievērsta rūpniecības pārveidei.
- Trešais izdevums (2022. gada novembris) attiecās uz mediju inovāciju.
- Ceturtā izdevuma, kas pašlaik paredzēts 2023. gada 4. ceturksnī, tēma ir Eiropas Plašsaziņas līdzekļu brīvības akts.
- Komisija atbalsta Eiropas Žurnālistikas un plašsaziņas līdzekļu informācijas pratības festivālu, kura mērķis ir stiprināt dialogu, sadarbību un partnerību ES starp žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļiem, tostarp sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes speciālistiem.
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās jomas rīcības plāna (MAAP) mērķis ir stiprināt Eiropas plašsaziņas līdzekļus un palīdzēt saglabāt Eiropas kultūras un tehnoloģiju autonomiju digitālajā desmitgadē.
Skatīt arī
MediaInvest is the European Commission's equity investment instrument that helps to bridge the financial gap in the audiovisual sector by stimulating more investment.
Komisija risina dialogu ar audiovizuālo nozari, lai uzlabotu piekļuvi audiovizuālajam saturam un tā pieejamību visā ES.
Virtuālā un paplašinātā realitātes industriālā koalīcija ir platforma strukturētam dialogam starp Eiropas VR/AR ekosistēmu un politikas veidotājiem.
Interaktīva kartēšanas rīka mērķis ir atvieglot piekļuvi ar ES saistītiem finansiālā atbalsta mehānismiem. Tā ietver informāciju par finansējuma iespējām gan audiovizuālās, gan ziņu plašsaziņas līdzekļu nozares subjektiem. Tas palīdzēs plašsaziņas līdzekļu tirgus dalībniekiem...
Eiropas Komisija ir pieņēmusi Plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās jomas rīcības plānu, lai atbalstītu mediju un audiovizuālās nozares atveseļošanu un pārveidi.