Atvērtais pirmkods Eiropas Savienībā

Kas ir atklātais pirmkods?

Atvērtais pirmkods ir programmatūras un aparatūras izstrādes modelis.  Atklātā pirmkoda programmatūrā pirmkods ir publiski pieejams, un to var izmantot, modificēt un koplietot ikviens. Atklātā pirmkoda aparatūra attiecas uz fiziskiem objektiem, kuru tehniskās specifikācijas tiek publiski kopīgotas. Šī pieeja ļauj sadarboties pāri robežām un nozarēm, ļaujot publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un izstrādātājiem balstīties uz esošajiem risinājumiem, nevis sākt no nulles. Eiropā ir spēcīga ekosistēma, ko veido vairāk nekā 3 miljoni ieguldītāju un vairāk nekā 500 atklātā pirmkoda uzņēmumu.

Kāpēc atklātais pirmkods ir svarīgs Eiropas tehnoloģiskajai suverenitātei

Atklātais pirmkods palīdz samazināt atkarību no trešo valstu tehnoloģijām un palielina kontroli pār kritisko digitālo infrastruktūru, tostarp programmatūras un aparatūras sistēmām. 

Kas gūst labumu no plaukstošas atklātā pirmkoda ekosistēmas

• Valsts pārvaldes iestādes: lielāka kontrole pār digitālo infrastruktūru, uzlabota sadarbspēja, samazināta iesīkste un efektīvāka risinājumu atkalizmantošana;
• Uzņēmumi un MVU: mazāki šķēršļi ienākšanai tirgū, piekļuve kopīgām inovācijas ekosistēmām un iespējas izstrādāt un izvērst jaunus digitālos produktus;
• Pilsoņi: pārredzamāki, drošāki un uzticamāki digitālie pakalpojumi, kas saskaņoti ar ES vērtībām
• Izstrādātāji un novatori: piekļuve lielām sadarbības ekosistēmām, kas nodrošina zināšanu apmaiņu, eksperimentēšanu un pārrobežu sadarbību;

Pašreizējās problēmas ES atklātā pirmkoda ekosistēmā

Neraugoties uz tās potenciālu, ES atklātā pirmkoda ekosistēma joprojām saskaras ar strukturālām problēmām. Tie ietver ierobežotu ilgtermiņa finansējumu, grūtības projektu uzturēšanā un paplašināšanā un šķēršļus pārejai no inovācijas uz ieviešanu rūpniecībā.
Citas problēmas ir Eiropas risinājumu sadrumstalota pamanāmība, ierobežota piekļuve publiskajam iepirkumam un atkarība no dominējošiem trešo valstu tehnoloģiju nodrošinātājiem. Dažos gadījumos atklātā pirmkoda projektu radītā ekonomiskā vērtība tiek uztverta ārpus Eiropas, ierobežojot Eiropas izstrādātāju un uzņēmumu spēju pilnībā gūt labumu no to ieguldījuma.
Lai risinātu šos jautājumus, ir vajadzīga ciešāka koordinācija, uzlaboti finansēšanas mehānismi, labākas pārvaldības sistēmas un atbalsts ilgtspējīgiem atvērtā pirmkoda uzņēmējdarbības modeļiem.

Kā ES atbalsta atvērto pirmkodu 

ES izstrādā koordinētu pieeju atklātā pirmkoda tehnoloģijām, kas atbalsta visu atklātā pirmkoda tehnoloģiju dzīves ciklu no izstrādes līdz ieviešanai, uzturēšanai un tirgus integrācijai. Pēdējos gados vairākas iniciatīvas ir veicinājušas ES atklātā pirmkoda ekosistēmu.

• Nākamās paaudzes interneta iniciatīva (NGI): atbalstīt atvērtas, uzticamas un uz lietotāju vērstas interneta tehnoloģijas,
• Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijs digitālajiem kopresursiem2: nodrošināt sadarbības satvaru, lai uzturētu un izvērstu atklātā pirmkoda tehnoloģijas, kas ir būtiskas sabiedriskajiem pakalpojumiem;
• SIMPL programma: izstrādāt atvērtu, drošu un sadarbspējīgu starpprogrammatūru Eiropas datu telpām; 
• GenAI4EU iniciatīva: atbalstīt atvērtu un uzticamu MI risinājumu izstrādi un pieņemšanu,
• Kopuzņēmums “Mikroshēmas” (RISC-V un programmdefinēts transportlīdzekļu kopums): atbalsts atvērtai aparatūrai un rūpnieciskām lietojumprogrammām
• Mākslīgā intelekta izmantošanas stratēģija: izveidot rīkkopu MI pieņemšanas atbalstam publiskajā sektorā, kurā būtu kopīgs praktisku, atklātā pirmkoda un atkalizmantojamu rīku un risinājumu repozitorijs.
• ES iestāžu atvērtā pirmkoda programmatūras stratēģija: Stratēģijā ES iestādes tiek mudinātas izmantot atklātā pirmkoda risinājumus, dalīties tajos un sniegt ieguldījumu tajos, veicinot atkalizmantošanu, samazinot izmaksas un veicinot sadarbību starp pārvaldes iestādēm.