ES atklātā pirmkoda stratēģija

ES atklātā pirmkoda stratēģijas mērķis ir stiprināt Eiropas atvērtās digitālās ekosistēmas, atbalstot atklātā pirmkoda tehnoloģiju izstrādi, izvēršanu, izvēršanu un ilgtermiņa ilgtspēju gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Stratēģija ir iestrādāta plašākā paziņojumā par Eiropas tehnoloģisko suverenitāti, kas ir daļa no ES digitālās suverenitātes paketes, līdztekus tādām iniciatīvām kā priekšlikums Mākoņdatošanas un mākslīgā intelekta attīstības aktam, priekšlikums Mikroshēmu aktam 2.0 un Stratēģiskais ceļvedis digitalizācijai un mākslīgajam intelektam enerģētikas jomā. Šo iniciatīvu kopīgais mērķis ir izveidot saskaņotu satvaru Eiropas digitālajai infrastruktūrai, stiprinot noturību, konkurētspēju un stratēģisko autonomiju.

Atklātais pirmkods palīdz samazināt atkarību no trešo valstu tehnoloģijām un palielina kontroli pār kritisko digitālo infrastruktūru, tostarp programmatūras un aparatūras sistēmām.

• Valsts pārvaldes iestādes: plašāka izvēle, lielāka kontrole pār digitālo infrastruktūru, uzlabota sadarbspēja, samazināta iesīkste un efektīvāka risinājumu atkalizmantošana
• Uzņēmumi un MVU: mazāki šķēršļi ienākšanai tirgū, piekļuve kopīgām inovācijas ekosistēmām un iespējas izstrādāt un izvērst jaunus digitālos produktus;
• Pilsoņi: lielāka izvēle, pārredzamāki, drošāki un uzticamāki digitālie pakalpojumi, kas atbilst ES vērtībām
• Izstrādātāji un novatori: piekļuve lielām sadarbības ekosistēmām, kas nodrošina zināšanu apmaiņu, eksperimentēšanu un pārrobežu sadarbību;

Neraugoties uz tās potenciālu, Eiropas atvērtā pirmkoda ekosistēma joprojām saskaras ar strukturālām problēmām. Tie ietver ierobežotu ilgtermiņa finansējumu, grūtības projektu uzturēšanā un paplašināšanā un šķēršļus pārejai no inovācijas uz ieviešanu rūpniecībā.

Citas problēmas ir Eiropas risinājumu sadrumstalota pamanāmība, ierobežota piekļuve publiskajam iepirkumam un atkarība no dominējošiem trešo valstu tehnoloģiju nodrošinātājiem. Daudzos gadījumos atklātā pirmkoda projektu radītā ekonomiskā vērtība tiek uztverta ārpus Eiropas, ierobežojot Eiropas izstrādātāju un uzņēmumu spēju pilnībā gūt labumu no to ieguldījuma.

Lai risinātu šos jautājumus, ir vajadzīga ciešāka koordinācija, uzlaboti finansēšanas mehānismi, labākas pārvaldības sistēmas un atbalsts ilgtspējīgiem atklātā pirmkoda uzņēmējdarbības modeļiem.

ES atklātā pirmkoda stratēģijā ir pieņemta pilna aprites cikla pieeja, kas aptver visu ķēdi no pētniecības un izstrādes līdz ieviešanai tirgū, ieviešanai un kritiski svarīgu atklātā pirmkoda komponentu ilgtermiņa uzturēšanai un pārvaldībai, tostarp ES iestādēs.

Stratēģijā ir izklāstītas konkrētas darbības, lai stiprinātu plašāku atklātā pirmkoda ekosistēmu, atbalstot ieguldītājus, fondus, uzņēmumus un lietotājus; nodrošināt dzīvotspējīgus atklātā pirmkoda uzņēmējdarbības modeļus; atklātā pirmkoda veicināšana iepirkumos; un stiprināt atklātā pirmkoda nozīmi standartizācijā un starptautiskajā sadarbībā.

Galvenās īstenošanas jomas ir šādas:

• Veicināt atklātā pirmkoda risinājumus galvenajās ES politikas jomās, piemēram, ES digitālās identitātes ekosistēmā, tostarp Eiropas digitālās identitātes makā (EUDI makā) un Eiropas Biznesa makā (EBW)
• Stiprināt sadarbību ar dalībvalstīm, jo īpaši izmantojot Eiropas digitālās infrastruktūras konsorciju digitālajiem kopresursiem, lai izstrādātu, pielāgotu un izvērstu drošas atklātā pirmkoda alternatīvas sabiedriskajiem pakalpojumiem
• Panākt, ka publiskās pārvaldes iestādes piesaista lietotājus un ieguldītājus atvērtajam pirmkodam, izmantojot iepirkuma norādījumus, atvērtajam pirmkodam draudzīgus konkursus, stiprinot Atvērtā pirmkoda programmas biroju un tā tīklus, atkalizmantojamus publiskos digitālos aktīvus un integrējot atvērtību un suverenitāti lēmumos par digitālajām investīcijām
• Atbalsts jaunu atklātā pirmkoda pamatelementu izstrādei kritiski svarīgo tehnoloģiju jomās, tostarp operētājsistēmās, mākonī un perifērijā, mākslīgajā intelektā, kiberdrošībā, programmatūras izstrādes infrastruktūrā, pusvadītājos un nākotnes interneta arhitektūrās
• Nodrošināt kritiski svarīgu atklātā pirmkoda komponentu ilgtermiņa uzturēšanu, drošību un ilgtspēju, jo īpaši izmantojot pārvaldību, ES novērtēšanas sistēmu, atkarības analīzi un atklātā pirmkoda uzturēšanas instrumentu
• Prasmju uzlabošana darbam ar atvērtām tehnoloģijām, tostarp atbalsts atvērtā pirmkoda izstrādei un ieguldītāju mobilitātei, izmantojot tādas programmas kā programma “Erasmus+” 2027. gadam

mērķis. Tehnoloģiju suverenitātes atklātais avots

Ieviešana & ieviešana

• “Scale the Open Internet Stack” — katalogs ar atklātā pirmkoda risinājumiem, kas atbilst ES prioritātēm un noteikumiem.
• Kopā ar dalībvalstīm un Digital Commons EDIC atbalstīt atklātā pirmkoda alternatīvu ieviešanu patentētiem risinājumiem – mākoņdatošana, darba vietas rīki, drošs e-pasts, decentralizēti sociālie mediji.
• Veicināt atvērtā pirmkoda izmantošanu EUDI makā, Eiropas Biznesa makā un vecuma verifikācijā.

Celtniecība un attīstība

• Par prioritāti noteikt atklātā pirmkoda finansējumu tādās svarīgās jomās kā pusvadītāji, operētājsistēmas, mākoņdatošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība un nākotnes internets.

mērķis. Vibrant atklātā pirmkoda ekosistēma

• Atbalstīt jaunuzņēmumus, izmantojot paātrinātājus, juridisko/licencēšanas palīdzību, apmācību un iepirkuma iespējas.
• Izstrādāt pārvaldības rīkkopu un atbalstīt ES bāzētas stratēģisko aktīvu pārvaldības organizācijas.
• Drošība: Izveidojiet atklātā pirmkoda uzturēšanas instrumentu, kritiski svarīgu atkarības kartēšanu un spoguļošanas spējas.
• Ieguldīt skolu, universitāšu, civildienesta ierēdņu un izglītojamo prasmēs.

mērķis. Atklātais pirmkods valsts pārvaldē

• Izstrādāt iepirkuma pamatnostādnes atvērtiem standartiem un atklātā pirmkoda piedāvājumu taisnīgai novērtēšanai.
• Stiprināt Komisijas Atvērtā pirmkoda programmas biroju (OSPO), ES publiskā sektora OSPO tīklu un Sadarbspējīgas Eiropas mehānismus.
• Noteikt kopīgas drošības pamatprasības Komisijas repozitorijiem: uzraudzība, neaizsargātība, licences atbilstība un atkarības risks.
• Integrēta atvērtība un suverenitāte digitālajās investīcijās un pārvaldības pārbaudēs.

mērķis. Pastiprināti standarti un starptautiskie pasākumi

• Popularizēt ES atvērtā pirmkoda izstrādātājus un risinājumus starptautiskā mērogā, izmantojot ES tehnoloģiju uzņēmējdarbības piedāvājumu.
• Atbalstīt ES radītu rīku — atvērtā interneta kaudze, mākslīgais intelekts, digitālā identitāte un biznesa maki — ieviešanu partnervalstīs.
• Integrēt atklātā pirmkoda kopienas standartizācijā, tostarp pārskatot ES Standartizācijas regulu.

Pēdējos gados vairākas Eiropas iniciatīvas ir veicinājušas ES atklātā pirmkoda ekosistēmu. Kā piemērus var minēt:

• Nākamās paaudzes interneta iniciatīva (NGI): atbalstīt atvērtas, uzticamas un uz lietotāju vērstas interneta tehnoloģijas,
• SIMPL programma: izstrādāt atvērtu, drošu un sadarbspējīgu starpprogrammatūru Eiropas datu telpām; 
• GenAI4EU iniciatīva: atbalstīt atvērtu un uzticamu MI risinājumu izstrādi un pieņemšanu,
• Kopuzņēmums “Mikroshēmas” (RISC-V un programmdefinēts transportlīdzekļu kopums): atbalsts atvērtai aparatūrai un rūpnieciskām lietojumprogrammām
• Mākslīgā intelekta izmantošanas stratēģija: izveidot rīkkopu MI pieņemšanas atbalstam publiskajā sektorā, kurā būtu kopīgs praktisku, atklātā pirmkoda un atkalizmantojamu rīku un risinājumu repozitorijs;
• ES iestāžu atvērtā pirmkoda programmatūras stratēģija: Stratēģija mudina ES iestādes izmantot atklātā pirmkoda risinājumus, dalīties tajos un sniegt ieguldījumu tajos, veicinot atkalizmantošanu, samazinot izmaksas un veicinot sadarbību starp pārvaldes iestādēm.