Skip to main content
Shaping Europe’s digital future

ES atvērtā pirmkoda stratēģija

ES atvērtā pirmkoda stratēģijā atvērtais pirmkods ir izvirzīts ES tehnoloģiskās suverenitātes centrā, veicinot Eiropas atvērtās alternatīvas trešo valstu patentētiem risinājumiem kritiski svarīgās jomās.

ES atvērtā pirmkoda stratēģijas mērķis ir stiprināt Eiropas atvērtās digitālās ekosistēmas, atbalstot atvērtā pirmkoda tehnoloģiju izstrādi, mērogošanu, ieviešanu un ilgtermiņa ilgtspēju gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Stratēģija ir iestrādāta plašākā paziņojumā par Eiropas tehnoloģisko suverenitāti, kas ir daļa no ES digitālās suverenitātes paketes, kā arī tādās iniciatīvās kā Mākoņdatošanas un MI attīstības akta priekšlikums, Mikroshēmu akta 2.0 priekšlikums un Stratēģiskais ceļvedis digitalizācijai un mākslīgajam intelektam enerģētikas jomā. Šo iniciatīvu kopīgais mērķis ir izveidot saskaņotu satvaru Eiropas digitālajai infrastruktūrai, stiprinot noturību, konkurētspēju un stratēģisko autonomiju.

Kāpēc atvērtais pirmkods ir svarīgs Eiropas tehnoloģiskajai suverenitātei?

Atvērtais pirmkods palīdz samazināt atkarību no trešo valstu tehnoloģijām un palielina kontroli pār kritisko digitālo infrastruktūru, tostarp programmatūru un aparatūras sistēmām.

Kas gūst labumu no plaukstošas atklātā pirmkoda ekosistēmas? 

  • Publiskās pārvaldes iestādes: lielāka izvēle, lielāka kontrole pār digitālo infrastruktūru, uzlabota sadarbspēja, samazināta piesaiste un efektīvāka risinājumu atkalizmantošana
  • Uzņēmumi un MVU: mazāki šķēršļi ienākšanai tirgū, piekļuve kopīgām inovācijas ekosistēmām un iespējas izstrādāt un paplašināt jaunus digitālos produktus
  • Iedzīvotāji: lielāka izvēle, pārredzamāki, drošāki un uzticamāki digitālie pakalpojumi, kas saskaņoti ar ES vērtībām
  • Izstrādātāji un novatori: piekļuve lielām sadarbīgām ekosistēmām, kas nodrošina zināšanu apmaiņu, eksperimentēšanu un pārrobežu sadarbību

Kādi ir pašreizējie izaicinājumi Eiropas atvērtā pirmkoda ekosistēmai?

Neraugoties uz tās potenciālu, Eiropas atvērtā pirmkoda ekosistēma joprojām saskaras ar strukturālām problēmām. Tie ietver ierobežotu ilgtermiņa finansējumu, grūtības projektu uzturēšanā un paplašināšanā un šķēršļus pārejai no inovācijas uz rūpniecisko ieviešanu.

Citas problēmas ir sadrumstalota Eiropas risinājumu pamanāmība, ierobežota piekļuve publiskajam iepirkumam un atkarība no dominējošiem trešo valstu tehnoloģiju nodrošinātājiem. Daudzos gadījumos atklātā pirmkoda projektu radītā ekonomiskā vērtība tiek uztverta ārpus Eiropas, ierobežojot Eiropas izstrādātāju un uzņēmumu spēju pilnībā izmantot savu ieguldījumu.

Lai risinātu šos jautājumus, ir vajadzīga ciešāka koordinācija, uzlaboti finansēšanas mehānismi, labākas pārvaldības sistēmas un atbalsts ilgtspējīgiem atvērtā pirmkoda uzņēmējdarbības modeļiem.

Kāda ir ES atvērtā pirmkoda stratēģijas konkrētā pieeja?

ES atvērtā pirmkoda stratēģijā ir pieņemta pilna aprites cikla pieeja, kas aptver visu ķēdi no pētniecības un izstrādes līdz kritiski svarīgu atvērtā pirmkoda komponentu ieviešanai tirgū, ieviešanai un ilgtermiņa uzturēšanai un pārvaldībai, tostarp ES iestādēs.

Stratēģijā ir izklāstītas konkrētas darbības, kuru mērķis ir stiprināt plašāku atvērtā pirmkoda ekosistēmu, atbalstot ieguldītājus, fondus, uzņēmumus un lietotājus; nodrošināt dzīvotspējīgus atvērtā pirmkoda uzņēmējdarbības modeļus; atklātā pirmkoda veicināšana iepirkumos; un stiprināt atklātā pirmkoda nozīmi standartizācijā un starptautiskajā sadarbībā.

Galvenās īstenošanas jomas ir šādas:

  • Atvērtā pirmkoda risinājumu veicināšana galvenajās ES politikas jomās, piemēram, ES digitālās identitātes ekosistēmā, tostarp Eiropas digitālās identitātes makā (EUDI maks) un Eiropas darījumdarbības makā (EBW)
  • Sadarbības stiprināšana ar dalībvalstīm, jo īpaši izmantojot Eiropas digitālās infrastruktūras konsorciju digitālajiem kopresursiem, lai izstrādātu, pielāgotu un paplašinātu drošas atklātā pirmkoda alternatīvas sabiedriskajiem pakalpojumiem
  • Padarīt publiskās pārvaldes iestādes par atvērtā pirmkoda lietotājiem un atbalstītājiem, izmantojot iepirkuma norādījumus, atvērtā pirmkoda draudzīgus konkursus, stiprinot atvērtā pirmkoda programmas biroju un tā tīklus, atkalizmantojamus publiskos digitālos aktīvus un integrējot atvērtību un suverenitāti lēmumos par digitālajām investīcijām
  • Atbalsts jaunu atvērtā pirmkoda pamatelementu izstrādei kritiski svarīgo tehnoloģiju jomās, tostarp operētājsistēmās, mākoņdatošanā un perifērdatošanā, mākslīgajā intelektā, kiberdrošībā, programmatūras izstrādes infrastruktūrā, pusvadītājos un nākotnes interneta arhitektūrās
  • Kritiski svarīgu atvērtā pirmkoda komponentu ilgtermiņa uzturēšanas, drošības un ilgtspējas nodrošināšana, jo īpaši izmantojot pārvaldību, ES novērtēšanas sistēmu, atkarības analīzi un atvērtā pirmkoda uzturēšanas instrumentu
  • Prasmju uzlabošana darbam ar atvērtajām tehnoloģijām, tostarp atbalsts atvērtā pirmkoda izstrādei un ieguldītāju mobilitātei, izmantojot tādas programmas kā programma “Erasmus+” 2027

mērķis. Atvērtais avots tehnoloģiju suverenitātei

Izvēršana un ampēri; ieviešana

  • Paplašināt atvērtā interneta kaudzi — atvērtā pirmkoda risinājumu katalogu, kas atbilst ES prioritātēm un noteikumiem.
  • Kopā ar dalībvalstīm un Digital Commons EDIC atbalstīt atklātā pirmkoda alternatīvu ieviešanu patentētiem risinājumiem — mākoņdatošanu, darba vietas rīkus, drošu e-pastu, decentralizētus sociālos medijus.
  • Veicināt atvērtā pirmkoda izmantošanu EUDI makā, Eiropas darījumdarbības makā un vecuma verifikācijā.

Būvniecība un attīstība

  • Par prioritāti noteikt atklātā pirmkoda finansējumu tādās svarīgās jomās kā pusvadītāji, operētājsistēmas, mākoņdatošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība un nākotnes internets.

mērķis. Spilgta atklātā pirmkoda ekosistēma

  • Atbalstīt jaunuzņēmumus, izmantojot paātrinātājus, juridisko/licencēšanas palīdzību, apmācību un iepirkuma iespējas.
  • Izstrādāt pārvaldības rīkkopu un atbalstīt ES bāzētas stratēģisko aktīvu pārvaldības organizācijas.
  • Drošība: Izveidojiet atvērtā pirmkoda uzturēšanas instrumentu, kritisku atkarības kartēšanu un spoguļošanas iespējas.
  • Ieguldiet prasmēs skolām, universitātēm, civildienesta ierēdņiem un izglītojamajiem.

mērķis. Atvērtais pirmkods valsts pārvaldē

  • Izstrādāt iepirkuma pamatnostādnes atklātiem standartiem un atklāta pirmkoda piedāvājumu taisnīgai novērtēšanai.
  • Stiprināt Komisijas atvērtā pirmkoda programmas biroju (OSPO), ES publiskā sektora OSPO tīklu un Sadarbspējīgas Eiropas mehānismus.
  • Noteikt kopīgus drošības bāzlīnijas Komisijas repozitorijiem: uzraudzība, ievainojamība, atbilstība licencēm un atkarības risks.
  • Integrēt atvērtību un integrētu suverenitāti digitālajās investīcijās un pārvaldības pārbaudēs.

mērķis. Pastiprināti standarti un starptautiska informēšana

  • popularizēt ES atvērtā pirmkoda izstrādātājus un risinājumus starptautiskā mērogā, izmantojot ES tehnoloģiju uzņēmējdarbības piedāvājumu.
  • Atbalstīt ES audzētu rīku — atvērtā interneta kaudzes, MI, digitālās identitātes un darījumdarbības maku — ieviešanu partnervalstīs.
  • Integrēt atvērtā pirmkoda kopienas standartizācijā, tostarp pārskatot ES Standartizācijas regulu.

Kādas ES darbības atvērtā pirmkoda atbalstam jau ir ieviestas?

Pēdējos gados vairākas Eiropas iniciatīvas ir devušas ieguldījumu ES atvērtā pirmkoda ekosistēmā. Kā piemērus var minēt:

  • Nākamās paaudzes interneta iniciatīva (NGI): atbalsts atvērtām, uzticamām un uz lietotāju orientētām interneta tehnoloģijām
  • SIMPL programma: atvērtas, drošas un sadarbspējīgas starpprogrammatūras izstrāde Eiropas datu telpām 
  • GenAI4EU iniciatīva: atbalsts atvērtu un uzticamu MI risinājumu izstrādei un pieņemšanai
  • Kopuzņēmums “Mikroshēmas” (RISC-V un programmatūras definēta transportlīdzekļu kopa): atbalsts atvērtai aparatūrai un rūpnieciskiem lietojumiem
  • MI pielietošanas stratēģija: rīkkopas izveide, lai atbalstītu MI ieviešanu publiskajā sektorā, ietverot kopīgu praktisku, atvērtā pirmkoda un atkalizmantojamu rīku un risinājumu repozitoriju
  • ES iestāžu atvērtā pirmkoda programmatūras stratēģija: Stratēģijā ES iestādes tiek mudinātas izmantot atvērtā pirmkoda risinājumus, dalīties ar tiem un sniegt ieguldījumu tajos, veicinot atkalizmantošanu, samazinot izmaksas un veicinot sadarbību starp pārvaldes iestādēm.

 

Last update

6 -NOV- 2026