Ja jums ir jautājums, kas šeit nav aplūkots, jūs varat sazināties ar mums, un mēs centīsimies pēc iespējas ātrāk atgriezties pie jums.
Digitālo pakalpojumu likums
Digitālo pakalpojumu tiesību akts (DPA) ir jauns ES mēroga noteikumu kopums attiecībā uz digitālajiem pakalpojumiem, kas darbojas kā starpnieki patērētāju un preču, pakalpojumu un satura jomā. DPA kontekstā digitālie pakalpojumi attiecas uz starpniecības pakalpojumiem, piemēram, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes tirdzniecības vietām un sociālo mediju tīkliem.
DPA mērķis ir veidot drošāku un taisnīgāku tiešsaistes pasauli. Ar to tiks ieviesti noteikumi, kas vienādi aizsargā visus lietotājus ES gan attiecībā uz nelikumīgām precēm, saturu vai pakalpojumiem, gan attiecībā uz viņu pamattiesībām.
Piemēram, tas nodrošina:
- vienkāršs veids, kā ziņot par nelikumīgu saturu, precēm vai pakalpojumiem;
- stingrāka aizsardzība cilvēkiem, pret kuriem vērsta uzmākšanās un iebiedēšana tiešsaistē;
- pārredzamība saistībā ar reklāmu;
- noteiktu veidu mērķtiecīgas reklāmas aizliegumi, piemēram, sensitīvu datu vai nepilngadīgo datu izmantošanas aizliegumi;
- viegli izmantojami, bezmaksas sūdzību mehānismi, ja tiešsaistes platforma izņem mūsu saturu;
- vienkāršoti noteikumi un nosacījumi.
Digitālo pakalpojumu tiesību akts (DSA) ir publicēts EUR-Lex tīmekļa vietnē. To varat izlasīt jebkurā ES oficiālajā valodā.
Digitālo pakalpojumu tiesību akts neaizstāj E-komercijas direktīvu.
Tomēr, lai panāktu lielāku saskaņotību, DPA ir iekļauti spēkā esošie E-komercijas direktīvas noteikumi par atbrīvojumu no atbildības, kas nodrošina, ka starpniecības pakalpojumi var turpināt attīstīties vienotajā tirgū.
Digitālo pakalpojumu tiesību akta (DSA) mērķis ir papildināt VDAR noteikumus, lai nodrošinātu visaugstāko datu aizsardzības līmeni.
Piemēram, attiecībā uz personas datu apstrādi reklāmas nolūkos platformas pakalpojumu sniedzēji vienlaikus ir DPA un VDAR darbības jomā.
Papildus VDAR nosacījumiem attiecībā uz jebkādu personas datu apstrādi DPA aizliedz tiešsaistes platformu nodrošinātājiem vērsties pret reklāmām, izmantojot lietotāju profilēšanu, kuras pamatā ir VDAR 9. panta 1. punktā minētās īpašās datu kategorijas, piemēram, seksuālā orientācija, etniskā piederība vai reliģiskā pārliecība.
Turklāt jebkāda profilēšanas izmantošana, lai rādītu mērķtiecīgas reklāmas, ir aizliegta, ja pakalpojumu sniedzēji ar pietiekamu pārliecību apzinās, ka lietotājs ir nepilngadīgs.
Nekoordinētu regulatīvo centienudēļ valstu līmenī uz regulatīvajiem jautājumiem, uz kuriem attiecas Digitālo pakalpojumu tiesību akts, attiecas vairāki atšķirīgi noteikumi dažādās dalībvalstīs, kas rada neskaidrības gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. DPA mērķis ir racionalizēt tiesību aktus, nosakot vienotu ES mēroga noteikumu kopumu un izveidojot koordinācijas un izpildes tīklus visās dalībvalstīs.
Digitālo pakalpojumu tiesību akts (DPA) attiecas uz tiešsaistes starpniekiem un platformām (piemēram, tiešsaistes tirdzniecības vietām, sociālajiem tīkliem, satura kopīgošanas platformām, lietotņu veikaliem un tiešsaistes ceļojumu un izmitināšanas platformām), lai noteiktu jaunu standartu tiešsaistes platformu pārskatatbildībai attiecībā uz dezinformāciju, nelikumīgu saturu un citiem sabiedrības riskiem. Tas ietver vispārējus principus un stingras garantijas attiecībā uz vārda brīvību un citām pamattiesībām.
Digitālo tirgu aktā (DTA) ir iekļauti noteikumi, kas reglamentē vārtziņu tiešsaistes platformas. Tās mērķis ir nodrošināt, ka šādas platformas darbojas taisnīgi tiešsaistē. Šie noteikumi palīdzēs izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai veicinātu inovāciju, izaugsmi un konkurētspēju gan Eiropas vienotajā tirgū, gan visā pasaulē.
Digitālo pakalpojumu tiesību akts (DPA) attiecas uz visiem tiešsaistes starpniekiem un platformām ES, piemēram, tiešsaistes tirdzniecības vietām, sociālajiem tīkliem, satura kopīgošanas platformām, lietotņu veikaliem un tiešsaistes ceļojumu un izmitināšanas platformām.
Mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi ir atbrīvoti no dažiem noteikumiem, kas tiem varētu būt apgrūtinošāki. Komisija rūpīgi uzraudzīs jaunās regulas ietekmi uz MVU.
Ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām (VLOP un VLOSE) ir papildu pienākumi.
Ļoti lielas tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas ir tās, kuru vidējais lietotāju skaits sasniedz vai pārsniedz 10 % ES iedzīvotāju. Tas ir līdzvērtīgs tam, ka ir 45 miljoni lietotāju vai vairāk.
Turpmāk skatīt izraudzīto VLOP un VLOSE sarakstu, ko Komisija līdz šim ir norādījusi.
VLOP:
- Alibaba AliExpress
- Amazon veikals
- Apple AppStore
- Booking.com
- Google Maps
- Google Play
- Google iepirkšanās
- PornHub
- Snapchat
- Stripchat
- TikTok
- Vikipēdija
- X (agrāk pazīstams kā Twitter)
- XVideos
- YouTube
- Zalando
VLOSE:
- Bings
- Google meklēšana
Ļoti lielām tiešsaistes platformām (VLOP) un meklētājprogrammām (VLOSE) ir jāizpilda vairāki pienākumi, piemēram:
- veikt riska novērtējumus;
- ieviest riska mazināšanas pasākumus;
- nodrošināt savu noteikumu un nosacījumu viegli lasāmas un daudzvalodu versijas;
- ieviest mehānismu reaģēšanai krīzes situācijās;
- publiska repozitorija izveide reklāmām, kas tiek izmantotas to pakalpojumos.
Turklāt tām šie pienākumi ir jāīsteno četrus mēnešus pēc to iecelšanas. Tas nozīmē, ka 2023. gada aprīlī izraudzītajām VLOP un VLOSE šīs saistības jau ir piemērojamas.
Lasiet Digitālo pakalpojumu tiesību aktu, lai uzzinātu vairāk par pienākumiem
Digitālo pakalpojumu tiesību akts (DPA) tika ierosināts 2020. gada decembrī. Politiska vienošanās tika panākta 2022. gada aprīlī, un tā stājās spēkā 2022. gada novembrī.
Līdz 2023. gada 17. februārim platformām un meklētājprogrammām bija jāpublicē to lietotāju numuri. Komisija 2023. gada 25. aprīlī izraudzījās pirmās ļoti lielās tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas (VLOP un VLOSE), bet otro — 20. decembrī.
Platformām, kas izraudzītas par VLOP vai VLOSE, ir četri mēneši no iecelšanas brīža, lai izpildītu DSA noteikumus, kas ietver riska novērtējuma publicēšanu.
Visām regulētajām vienībām līdz 2024. gada 17. februārim būs jāievēro DPA. Šis ir arī termiņš, līdz kuram dalībvalstīm jāizveido digitālo pakalpojumu koordinatori.
Izmantotāji
Digitālo pakalpojumu tiesību akts (DPA) ievieš vairākus noteikumus, lai aizsargātu mūsu pamattiesības tiešsaistē. Šīs tiesības ietver domas brīvību, vārda brīvību, informācijas brīvību un uzskatu brīvību bez manipulācijām.
DPA nodrošina:
- satura izņemšanas lēmumu un rīkojumu pārredzamība;
- publiski pieejami ziņojumi par to, kā tiek izmantota automatizēta satura moderācija un tās kļūdu īpatsvars;
- pasākumu saskaņošana attiecībā uz nelikumīgu saturu tiešsaistē.
- mazāk tumši modeļi tiešsaistē;
- aizliegums mērķtiecīgi reklamēt, izmantojot sensitīvus datus vai nepilngadīgo datus;
- lielāka pārredzamība attiecībā uz lietotāju informācijas plūsmu, piemēram, informāciju par ieteikumu sistēmu parametriem un pieejamiem noteikumiem un nosacījumiem.
Lasiet vairāk par to, ko ES dara, lai aizsargātu mūsu tiesības tiešsaistē
Tumši modeļi ir veids, kā izveidot tiešsaistes platformas, lai mudinātu lietotājus darīt lietas, ko viņi citādi nebūtu apsvēruši, bieži vien, bet ne vienmēr, izmantojot naudu.
Piemēram, platformas var mudināt lietotājus dalīties ar vairāk informācijas, nekā citādi tās piekristu. Vai arī viņi var reklamēt lētāku, bet nepieejamu produktu un pēc tam novirzīt lietotāju uz līdzīgiem produktiem, kas maksā vairāk. Citi piemēri ir, piemēram, pievilināt lietotājus, lai abonētu pakalpojumus, slēpt vai radīt maldinošas pogas, kā rezultātā ir grūti atteikties no jaunumu abonēšanas u. c.
Digitālo pakalpojumu tiesību aktā (DPA) ir ietverts pienākums, kas ir līdzvērtīgs aizliegumam tiešsaistes platformās izmantot tā sauktos tumšos modeļus. Saskaņā ar šo pienākumu tiešsaistes platformām būs jāizstrādā savi pakalpojumi tā, lai tie nemaldinātu, nepārveidotu vai citādi būtiski nekropļotu vai vājinātu lietotāju spēju pieņemt brīvus un uz informāciju balstītus lēmumus.
Digitālo pakalpojumu tiesību aktā (DPA) ir ieviesti vairāki pienākumi apkarot dezinformācijas izplatīšanos.
Pirmkārt, tas prasa VLOP un VLOSE veikt riska novērtējumus par dažādiem to pakalpojumu elementiem. Riska novērtējumos būtu jāiekļauj riski, kas izriet no to izstrādes, darbības vai izmantošanas, piemēram, koordinētas dezinformācijas kampaņas. Novērtējumā būtu jāapsver, kā VLOP vai vlose pakalpojumi tiek izmantoti maldinoša satura izplatīšanai vai pastiprināšanai. Pamatojoties uz riska novērtējumiem, tiešsaistes platformām ir pienākums īstenot riska mazināšanas pasākumus.
Otrkārt, VLOP un VLOSE ir vajadzīgs mehānisms reaģēšanai krīzes situācijās. Tam būtu jāietver pasākumi, kas jāveic, ja viņu platforma tiek izmantota ātrai dezinformācijas izplatīšanai.
Treškārt, DPA mudina platformas pievienoties brīvprātīgajam prakses kodeksam dezinformācijas jomā.
Visbeidzot, DPA atzīst, ka mērķtiecīgai reklāmai var būt nozīme dezinformācijas izplatīšanā. Papildus noteikumiem, kas ierobežo mērķorientētu reklāmu, DSA paredz, ka VLOP un VLOSE ir jāuztur publisks reklāmas repozitorijs. Šie repozitoriji palīdzēs pētniekiem pētīt jaunus riskus, piemēram, dezinformācijas kampaņas, kas negatīvi ietekmē sabiedrības veselību, drošību, pilsonisko diskursu, politisko līdzdalību vai līdztiesību.
Lasiet vairāk par to, ko Komisija dara, lai apkarotu dezinformāciju
DPA paredz, ka platformām ir jābūt viegli lietojamiem ziņošanas mehānismiem attiecībā uz nelikumīgu saturu. Platformām būtu laikus jāapstrādā ziņojumi par nelikumīgu saturu, sniedzot informāciju gan lietotājam, kurš atzīmē nelikumīgo saturu, gan lietotājam, kurš saturu publicējis savā lēmumā, un jebkādām turpmākām darbībām.
Nē. Jaunie noteikumi paredz ES mēroga regulējumu nelikumīga satura atklāšanai, marķēšanai un izņemšanai, kā arī jaunus riska novērtēšanas pienākumus ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām, lai noteiktu, kā to pakalpojumā izplatās nelikumīgs saturs.
Tas, kas ir nelikumīgs saturs, ir definēts citos ES vai valsts līmeņa tiesību aktos, piemēram, teroristisks saturs, bērnu seksuālas izmantošanas materiāli vai nelikumīgi naidīgi izteikumi ir definēti ES līmenī. Ja saturs ir nelikumīgs tikai attiecīgajā dalībvalstī, parasti tas jāizņem tikai tajā teritorijā, kur tas ir nelikumīgs.
DPA uzliek platformām pienākumu izveidot kontaktpunktu lietotājiem, piemēram, e-pasta adreses, tūlītējos ziņojumus vai tērzēšanas robotus. Tiešsaistes platformām būs arī jānodrošina, ka saziņa ir ātra un tieša un ka tā nevar paļauties tikai uz automatizētiem rīkiem, tādējādi atvieglojot lietotājiem sasniegt platformas, ja viņi vēlas iesniegt sūdzību. Otrkārt, tiešsaistes platformām ir jānodrošina, ka sūdzības izskata kvalificēti darbinieki un ka jautājums tiek izskatīts savlaicīgi un nediskriminējoši. Tiešsaistes platformām ir arī jāsniedz skaidri un konkrēti iemesli, kāpēc tās pieņem moderācijas lēmumus. Treškārt, ja lietotājs izvēlas lēmumu pārskatīt, tas ir bez maksas jāizskata, izmantojot platformas iekšējo sūdzību sistēmu.
Pašlaik vienīgais veids, kā atrisināt strīdu starp lietotāju un platformu, ir tiesā. Sākot ar 2024. gada 17. februāri, pēc DPA pilnīgas piemērošanas lietotājiem būs tiesības uz ārpustiesas strīdu izšķiršanu. Tā izmaksām vajadzētu būt pieejamām, un tās jāsedz platformai, kuru tie izmanto.
Ja tiešsaistes platformas nolemj izņemt kādu satura daļu, tām tagad ir jāsniedz jebkurai skartajai lietotājam informācija, ko sauc par “pamatojumu”, sīki izklāstot, kāpēc šis saturs ir izņemts vai ierobežots.
VLOP ir arī jānosūta šie pamatojumi bez personas datiem kolektīvai datubāzei, ko sauc par DPA pārredzamības datubāzi. DPA pārredzamības datubāze ļauj pētniekiem iepazīties ar neprecētiem satura moderācijas lēmumiem un pētīt to sistēmisko risku attīstību, uz kuriem attiecas DPA.
Digitālo pakalpojumu tiesību akts (DSA) padara reklāmu pārredzamāku, nodrošinot, ka tā ir skaidri marķēta un ka ir pieejama informācija par to, kas izvieto reklāmu un kāpēc to redzat.
Ar to arī ievieš pilnīgu aizliegumu reklāmai, kas ir vērsta uz to, lai izmantotu aizsargātus datus, piemēram, seksuālo orientāciju, etnisko piederību vai reliģiju, un mērķorientētu reklāmu, kas vērsta uz nepilngadīgajiem.
Lai gan ES jau ir daži noteikumi bērnu aizsardzībai tiešsaistē, piemēram, noteikumi, kas atrodami Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, Digitālo pakalpojumu tiesību akts (DPA) ievieš īpašus pienākumus platformām.
Cita starpā DPA paredz, ka starpniecības pakalpojumiem, ko galvenokārt vērš vai izmanto nepilngadīgie, ir jācenšas nodrošināt, ka nepilngadīgie ir viegli saprotami viņu noteikumi un nosacījumi.
Turklāt tiešsaistes platformām, ko izmanto nepilngadīgie, būtu:
- veidot saskarni ar visaugstāko privātuma, drošības un drošuma līmeni nepilngadīgajiem vai piedalīties rīcības kodeksos nepilngadīgo aizsardzībai;
- apsvērt labāko praksi un pieejamos norādījumus, piemēram, jauno Eiropas stratēģiju labākam internetam bērniem (BIK+);
- nepiedāvā nepilngadīgajiem paredzētu reklāmu, pamatojoties uz profilēšanu.
Ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām (VLOP un VLOSE) ir jāpieliek papildu pūles, lai aizsargātu nepilngadīgos.
Tas ietver arī to, ka viņu riska novērtējums aptver pamattiesības, tostarp bērna tiesības. Viņiem būtu jānovērtē, cik viegli bērniem un pusaudžiem ir saprast, kā darbojas viņu apkalpošana un iespējamā satura iedarbība, kas varētu kaitēt viņu fiziskajai vai garīgajai labklājībai vai morālajai attīstībai.
Izpilde
Noteikumu uzraudzība tiks dalīta starp Komisiju, kas galvenokārt atbild par VLOP un VLOSE, un dalībvalstīm, kas atbild par citām platformām un meklētājprogrammām atkarībā no to izveides vietas.
Komisijai būs tādas pašas uzraudzības pilnvaras, kādas tai ir saskaņā ar spēkā esošajiem pretmonopola noteikumiem, tostarp izmeklēšanas pilnvaras un iespēja piemērot naudas sodus līdz 6 % apmērā no globālajiem ieņēmumiem.
Dalībvalstīm līdz 2024. gada 17. februārim būs jāizraugās kompetentās iestādes, sauktas par digitālo pakalpojumu koordinatoriem, lai uzraudzītu to jurisdikcijā izveidoto pakalpojumu atbilstību un piedalītos ES sadarbības mehānismā.
Digitālo pakalpojumu koordinators (DSC) ir iestāde, kas atbild par DPA piemērošanu un izpildi katrā dalībvalstī. Dalībvalstīm tie jāieceļ līdz 2023. gada 17. februārim.
DSC kopā ar Komisiju palīdzēs uzraudzīt DPA izpildi. Tām būs pilnvaras pieprasīt piekļuvi VLOP/VLOSE datiem, izdot rīkojumus veikt pārbaudes un uzlikt naudas sodus pārkāpuma gadījumā. Viņi būs atbildīgi arī par “uzticamu signalizētāju” un ārpustiesas strīdu izšķiršanas struktūru sertifikāciju.
Uzticamiem signalizētājiem ir īpašas zināšanas un kompetence nelikumīga satura atklāšanai, identificēšanai un paziņošanai, un viņi ir neatkarīgi no tiešsaistes platformām. Tiešsaistes platformām ir jānodrošina, ka uzticamo signalizētāju iesniegtie paziņojumi ir prioritāri un tiek apstrādāti savlaicīgi.
Saskaņā ar Digitālo pakalpojumu tiesību aktu uzticamais signalizētājs ir statuss, ko piešķir digitālo pakalpojumu koordinators dalībvalstī, kurā dzīvo uzticama signalizētāja pieteikuma iesniedzējs.
Lai pieteikuma iesniedzējs būtu sekmīgs, viņam:
- Tām ir īpašas zināšanas un kompetence nelikumīga satura atklāšanai, identificēšanai un paziņošanai;
- Jābūt neatkarīgam no jebkura tiešsaistes platformu nodrošinātāja;
- Veic savas darbības, lai rūpīgi, precīzi un objektīvi iesniegtu paziņojumus par nelikumīgu saturu.
“Uzticamā signalizētāja” statusu piešķirs tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzēja struktūra atbilst visiem regulā izklāstītajiem nosacījumiem.
Digitālo pakalpojumu koordinatori sāks darboties vēlākais 2024. gada 17. februārī. Iesakām pirms šā datuma uzraudzīt norises dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, lai atrastu informāciju par sīki izstrādātu procedūru, kas tiks reglamentēta valsts līmenī.
Ņemiet vērā, ka “uzticamā signalizētāja” statusu saskaņā ar DPA var iesniegt tikai subjekti, kas veic uzņēmējdarbību ES.
DPAnosaka augstus standartus valstu regulatoru neatkarībai. Tas ietver skaidras prasības attiecībā uz neatkarību, ieceļot digitālo pakalpojumu koordinatorus dalībvalstīs. Dalībvalstīm būs jānodrošina, ka savu digitālo pakalpojumu koordinatoram ir pietiekami finanšu, tehniskie un cilvēkresursi savu uzdevumu veikšanai.
Digitālo pakalpojumu koordinatoriem lēmumu pieņemšanā būtu jāpaliek pilnīgi neatkarīgiem un nevajadzētu lūgt norādījumus no savām valdībām vai citām struktūrām, jo īpaši tiešsaistes platformām.
Saskaņā ar DPA ļoti lielām tiešsaistes platformām vai ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām ir jānovērtē riski, kas izriet no to pakalpojumiem. Tas ietver dezinformāciju vai manipulāciju ar vēlēšanām, kibervardarbību pret sievietēm vai kaitējumu nepilngadīgajiem tiešsaistē. Pēc tam tām jāveic atbilstoši riska mazināšanas pasākumi.
Var būt gadījumi, kad ir šaubas par ļoti lielas tiešsaistes platformas vai meklētājprogrammas spēju novērst riskus sabiedrībai un riskēt ar DPA neievērošanu. Šādos gadījumos Komisija var izmantot savas izmeklēšanas pilnvaras.
Komisijas izmeklēšanas pilnvaras ietver iespēju nosūtīt informācijas pieprasījumus, pilnvaras veikt iztaujāšanu vai inspekcijas, kā arī ar izpildi saistītas pilnvaras, piemēram, noteikt papildu pasākumus, naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus.
Šīs pilnvaras var izmantot tikai pamatotos gadījumos, lai nodrošinātu atbilstību DPA, un tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams un samērīgs. Visus Komisijas lēmumus var pārsūdzēt ES Tiesā.
Krīzes gadījumā valsts digitālo pakalpojumu koordinators vai Komisija var pieņemt pagaidu pasākumus. Tomēr šādi pasākumi būtu jāuzskata par galējo līdzekli. Komisija uzskata, ka vārda un informācijas brīvība ir mūsu demokrātijas galvenie pīlāri. Tāpēc nekādi pasākumi nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai novērstu nopietnu kaitējumu, un tiem vajadzētu būt ierobežotiem laikā, tos pārtraucot piemērot pēc tam, kad ir savākts viss pierādījumu klāsts.
Turklāt DPA 8. pantā ir skaidri noteikts, ka ir aizliegts noteikt tiešsaistes platformu nodrošinātājiem vispārējus uzraudzības pienākumus.
Related content
Digitālo pakalpojumu tiesību akta un Digitālo tirgu akta mērķis ir radīt drošāku digitālo telpu, kurā tiek aizsargātas lietotāju pamattiesības, un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem.