Lauksaimniecības nākotne ir atkarīga no pētniecības, inovācijas un spēju veidošanas lauksaimniecības pārtikas nozarē, ko finansē ar vairāku finanšu shēmu iniciatīvām.
Lauksaimniecības nākotni veido pašreizējie pētījumi, inovācijas un spēju veidošana lauksaimniecības pārtikas nozarē, ko atbalsta dažādas daudzfinansiālās shēmas iniciatīvas. Šīs iniciatīvas nodrošina būtisku finansējumu tādu progresīvu tehnoloģiju izstrādei un īstenošanai kā mākslīgais intelekts, lietu internets, robotika un digitālās platformas, kas pārveido lauksaimniecību un palīdz veidot ilgtspējīgāku un efektīvāku pārtikas sistēmu. Ar pastāvīgiem ieguldījumiem un sadarbību mēs varam radīt gaišāku nākotni lauksaimniekiem, patērētājiem un planētai.
“Apvārsnis Eiropa”
Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammā“Apvārsnis Eiropa” liels uzsvars tiek likts uz ilgtspējīgu un iekļaujošu pārtikas sistēmu attīstību, izmantojot pētniecību un inovāciju lauksaimniecības pārtikas nozarē. Faktiski saskaņā ar II pīlāra 6. kopu irpiešķirts ievērojams finansējums, lai atbalstītu projektus, kas saistīti ar pārtiku, bioekonomiku, dabas resursiem, lauksaimniecību, zivsaimniecību, akvakultūru un vidi, tostarp digitālo risinājumu izmantošanu lauksaimniecības nozarē.
Konkrētāk, 2021.–2022. gada darba programmā “Pārtika , bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide”par tematu“Datu apmaiņas un lielo datu ietekme un (reāllaika) sensoru datu atjaunināšana ES mēroga ražošanas un agrovides apstākļu uzraudzībai” ir uzsvērti šādi projekti:
ScaleAgData Sistēmas Prasības
ScaleAgData mērķis ir veicināt Eiropas lauksaimniecības nozares vispārējo konkurētspēju un ilgtspēju, kā arī augstākās izglītības kandidātpartnerības “Datu lauksaimniecība” un Augsnes misijas darbu.
ScaleAgData fakti |
Laika grafiks: 01.11.2023–31.12.2026 |
Kopējās izmaksas: 7 496 557,75 EUR |
Informācija: Tīmekļa vietne, Lietu izmantošana, faktu lapa |
CrackSense Sistēmas Prasības
CrackSense mērķis ir risināt augļu krekinga problēmu citrusaugļos, granātābolos, galda vīnogās un saldos ķiršos, izstrādājot un paplašinot sensoru tehnoloģijas, kas nodrošinās reāllaika sensoru datus, izmantojot izmēģinājuma darbības. Savāktie sensoru dati tiks paplašināti ES mēroga datu kopās, kas ietvers Zemes novērošanas datus (ko nodrošina Copernicus, piemēram, Sentinel) un citas datu kopas, kas atspoguļo vides apstākļus. Šie dati tiks izmantoti, lai uzraudzītu pētīto kultūru lauksaimniecisko ražošanu un ļautu lauksaimniekiem un audzētājiem efektīvi pārvaldīt savus resursus un darbību ilgtspēju. Uzlabojot šo kultūraugu lauksaimniecisko ražošanu, CrackSense arī palīdzēs radīt modeli citām lauksaimniecības kultūrām.
CrackSense fakti |
Laika grafiks: 01.11.2023–31.12.2026 |
Kopējās izmaksas: 7 499 293,75 EUR |
Informācija: Tīmekļa vietne, faktu lapa |
AgriDataValue
AgriDataValue mērķis ir kļūt par “Spēļu mainītāju” viedās lauksaimniecības un agrovides uzraudzības jomā un stiprināt viedās lauksaimniecības spējas, konkurētspēju un taisnīgus ienākumus, ieviešot inovatīvu, inteliģentu un multitehnoloģiju, pilnībā izplatītu platformu platformu.
AgriDataValue Fakti |
Laika grafiks: 01.11.2023–31.01.2029 |
Kopējās izmaksas: 7 145 500,38 EUR |
Informācija: Tīmekļa vietne, faktu lapa |
DIEVIŠĶAIS DIEVIŠĶAIS
Dievišķais mērķis ir parādīt lauksaimniecības datu kopīgošanas izmaksu ieguvumus un pievienoto vērtību. Lai to izdarītu, tā izstrādās agrodatu ekosistēmu, kas apvieno datus, kas jau ir kopīgi kopīgoti, vienlaikus izmantojot arī nozares vadītus izmēģinājuma projektus, kas izstrādāti datu apmaiņas plānos. Rezultāti palīdzētu politikas veidotājiem, tehnoloģiju nodrošinātājiem, lauku saimniecību pārstāvjiem un citām lauksaimniecības datu ieinteresētajām personām.
Turklāt 4.kopa “Digitālā joma,rūpniecība un kosmoss” pārbaudīs un apstiprinās tādas inovatīvas tehnoloģijas kā lietu internets, mākoņdatošana un perifērdatošana, mākslīgais intelekts, robotika un blokķēde, izmantojot izmantošanas gadījumus lauksaimniecībā. Izmantojot tādas progresīvas tehnoloģijas kā droni, viedais lietu internets, mākslīgais intelekts un reāllaika sensoru datu palielināšana, kā arī 5G un perifēros risinājumus attālai lauksaimniecībai, potenciālie ieguvumi lauksaimniecības pārtikas nozarei ir plaši.
Turklāt tiks veikta starpieguvumu analīze un potenciāla tirgus izpēte, lai nodrošinātu ceļvedi šo tehnoloģiju ieviešanai šajā nozarē.
Dievišķie fakti |
Laika grafiks: 01.10.2022–30.09.2025 |
Kopējās izmaksas: 3 954 797,50 EUR |
Informācija: Tīmekļa vietne, faktu lapa |
DIGITĀLAIS DATORS
Programma “Digitālā Eiropa” (DIGITAL) piedāvā visaptverošu pieeju inovācijas un digitālās pārveides veicināšanai lauksaimniecības nozarē. Tas ietver virkni iniciatīvu, kuru mērķis ir uzlabot nozares ekonomiskos un ekoloģiskos rādītājus, optimizēt dabas resursu izmantošanu un dot ieguldījumu zaļā kursa un kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanā.
Viens no galvenajiem programmas aspektiem ir vienotas Eiropas lauksaimniecības datu telpas izveide, kas nodrošinās drošu un atbildīgu datu apmaiņu, apstrādi un analīzi, lai optimizētu dabas resursu izmantošanu un veicinātu uz datiem balstītas inovācijas lauksaimniecības nozarē. Konsorcijs apvieno ekspertu grupu no pētniecības institūtiem, lauksaimniecības datu starpniekiem un nozares asociācijām no 10 valstīm, kas sadarbosies ar ieinteresētajām personām, lai kartētu pašreizējo datu kopīgošanas vidi, analizētu pārvaldību un uzņēmējdarbības modeļus un noteiktu tehnisko atsauces arhitektūru ES lauksaimniecības datu telpas īstenošanai.
AgriDataSpace Fakti |
Laika grafiks: 01.10.2022–31.03.2024 |
Informācija: Mājas lapa |
Vēl viena svarīga iniciatīva ir pasaules klases plaša mēroga testēšanas un eksperimentālo iekārtu (TEF) izstrāde mākslīgajam intelektam lauksaimniecības un pārtikas nozarē. Tas sniegs pakalpojumus, kas palīdzēs novērtēt un validēt trešo personu MI un robotikas risinājumus reālos apstākļos, lai maksimāli palielinātu lauksaimniecības nozares digitalizācijas ietekmi.
AgrifoodTEF fakti |
Informācija: Mājas lapa |
Turklāt programma ietver Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIH) izveidi, kas nodrošinās tehnoloģiskās zināšanas un eksperimentālās iekārtas, lai nodrošinātu rūpniecības un publiskā sektora digitālo pārveidi. Šie EDIH balstīsies uz pieredzi un pieredzi, kas gūta no esošajiem DIC, piemēram, SmartAgriHubs un AgroRobofood.Visbeidzot, šo iniciatīvu panākumi būs atkarīgi no lauksaimnieku un citu lauksaimniecības profesionāļu digitālajām prasmēm. Šajā nolūkā programma ietver investīcijas lauksaimnieku digitālo prasmju uzlabošanā, izmantojot specializētas izglītības programmas vai moduļus, un atbalstu īpašu digitālo tehnoloģiju kursu izstrādei un īstenošanai lauksaimniecības nozares profesionāļiem.
Kā Eiropas mākoņdatošanas un malu stratēģija varētu ietekmēt lauksaimniecības nozari?
Paredzams, ka Eiropas mākoņdatošanas un Edge stratēģija, ko finansē saskaņā ar DIGITAL programmu, būtiski ietekmēs lauksaimniecības nozari, ļaujot pilnībā izmantot mākoņdatošanas infrastruktūras un pakalpojumus kopējai Eiropas lauksaimniecības datu telpai.
Kā Eiropas Datu stratēģija ietekmēs lauksaimniecības nozari?
Eiropas Datu stratēģija radīs vienotu datu tirgu un izveidos kopēju Eiropas lauksaimniecības datu telpu. Eiropas Datu pārvaldības akts palielinās uzticēšanos B2B datu kopīgošanai, savukārt Datu likuma mērķis ir veicināt to, ka valdības izmanto privāti turētus datus, un risināt datu piekļuves un izmantošanas problēmas B2B iestatījumos. Atkalizmantošanai būs pieejamas arī publiskā sektora augstvērtīgas datu kopas.
Sadarbība ir Eiropas panākumu atslēga
Sadarbība ir būtiska, lai atraisītu Eiropas potenciālu lauksaimniecības ciparuali sation jomā. Eiropas Komisija rāda piemēru, cieši sadarbojoties CNECT ĢD un AGRI ĢD. Lai gūtu panākumus, ir svarīgi, lai visas ieinteresētās personas sadarbotos.
Lai gūtu labumu no digitālās pārveides, ir jāveicina saziņa starp lauksaimniekiem, lauksaimniecības mašīnu ražotājiem, kooperatīviem, pesticīdu piegādātājiem un publiskā un privātā sektora dalībniekiem, piemēram, digitālajām un lauksaimniecības ministrijām. Izmantojot sadarbību un efektīvu saziņu, mēs varam pārvarēt problēmas un pilnībā izmantot digitalizācijas potenciālu lauksaimniecībā.
Kādi ir jaunās kopējās lauksaimniecības politikas galvenie mērķi?
Jaunā kopējā lauksaimniecības politika 2023.–27. gadam ir strukturēta ap 10 mērķiem, tostarp transversālu mērķi attiecībā uz ciparuali sation, zināšanām un inovāciju. Dalībvalstis var izmantot KLP rīkus, lai veicinātu digitalizāciju lauksaimniecībā un lauku apvidos.
Plašāka informācija ir pieejama kopējās lauksaimniecības politikas tīmekļa vietnē.
Kā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”?
Stratēģija “No lauka līdz galdam” ir viens no ES zaļā kursa pīlāriem ar sarežģītiem 2030. gada mērķiem attiecībā uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, kam nepieciešami digitāli risinājumi. IoF2020 izmantošanas gadījums aramzemē veiksmīgi izmantoja IoT tehnoloģijas, lai optimizētu pesticīdu lietošanu un padarītu kultūraugus drošus patēriņam. Eiropas Komisija atbalstīs nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūru un pakalpojumu pētniecību, izstrādi un ieviešanu visā ES, kā arī Eiropas Industriālo datu, Edge un mākoņdatošanas alianses izveidi, lai koordinētu ieguldījumu centienus un stiprinātu Eiropas pozīciju globālajā mākoņdatošanas un perifērdatošanas tirgū.
Plašāka informācija ir pieejama stratēģijas “No lauka līdz galdam” mājas lapā.
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Lauksaimniecības digitalizācijai Eiropā ir ievērojams potenciāls uzlabot efektivitāti, lietderību, ilgtspēju un konkurētspēju visā nozarē.
Skatīt arī
Digitālajā dienā 2019. gada aprīlī 24 ES dalībvalstis un Apvienotā Karaliste parakstīja deklarāciju “Gudra un ilgtspējīga digitālā nākotne Eiropas lauksaimniecībai un lauku apvidiem”, kurā ietvertas saistības rīkoties 3 jomās:
Ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpniecību vairāk nekā 200 miljoni EUR pētniecībai un inovācijai tika piešķirti digitālo tehnoloģiju ieviešanai lauksaimniecības nozarē.
Izpētiet šajā vietnē
Eiropas Datu stratēģija
Datu stratēģija ir vērsta uz to, lai tehnoloģiju izstrādē priekšplānā izvirzītu cilvēkus un...