AVMPD vispārējie principi

Tehnoloģiskā neitralitāte

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD) attiecas uz visiem pakalpojumiem ar audiovizuālo saturu neatkarīgi no satura piegādei izmantotās tehnoloģijas. Noteikumi ir piemērojami neatkarīgi no tā, vai skatāties ziņas vai citu audiovizuālo saturu televīzijā, internetā, kabeļtelevīzijā vai mobilajā ierīcē. Ņemot vērā izvēles pakāpi un lietotāju kontroli pār pakalpojumiem, AVMPD nošķir lineāros (televīzijas apraides) un nelineāros (pēc pieprasījuma) pakalpojumus.

Pakāpenisks regulējums

Atšķirība starp tradicionālajiem televīzijas kanāliem un pakalpojumiem pēc pieprasījuma ir pamats divpakāpju regulatīvai pieejai. Direktīvā ir atzīts sabiedrības pamatvērtību kopums, kas piemērojams visiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem. Tomēr tas nodrošina vieglāku regulējumu pieprasījumpakalpojumiem, kuros lietotājiem ir aktīvāka loma, lemjot par skatīšanās saturu un laiku.

Visiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem ir jāievēro saistību pamatlīmenis šādās jomās:

• mediju pakalpojumu sniedzēju identifikācija
• kūdīšanas uz naidu aizliegums
• pieejamība personām ar invaliditāti
• komercpaziņojumu kvalitātes prasības
• sponsorēšana
• produktu izvietošana

Televīzijas pārraidēm ir paredzēti stingrāki noteikumi nepilngadīgo reklāmas un aizsardzības jomā, ņemot vērā to ietekmi uz sabiedrību.

Darbības joma

Audiovizuālo mediju pakalpojumi

Audiovizuālo mediju pakalpojumi ir:

• televīzijas apraide;
• saturs, ko atlasījuši skatītāji (“pēc pieprasījuma”) elektronisko sakaru tīklā (parasti savienoti televizori, mobilās ierīces vai internets), lai skatītos viņu izvēlētajā laikā;
• audiovizuālā reklāma.

Konkrētāk, šāds saturs tiek nodrošināts:

• komerciāli, t. i., nevis privātpersonu tīmekļa vietnēs;
• plašai sabiedrībai, t. i., neietverot nekādu privātu korespondenci;
• kā raidījumu, neietverot tīmekļa vietnes, kurās ir audiovizuāli palīgelementi, piemēram, grafiskie elementi vai īsas reklāmas;
• mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālā atbildība — tas nozīmē, ka tie kontrolē raidījumu izvēli un organizāciju.

Televīzijas raidījumi — lineārie pakalpojumi

Raidījumi, ko nodrošina mediju pakalpojumu sniedzējs noteiktā laikā un skatās vienlaicīgi skatītāji.

Direktīvas noteikumi, kas attiecas tikai uz TV pārraidēm:

• īpaši svarīgi notikumi un īsa ziņu reportāža (V nodaļa)
• kvotas Eiropas televīzijas programmu veicināšanai un izplatīšanai (VI nodaļa)
• televīzijas reklāmas un televeikala termiņi (VII nodaļa)
• stingrāki noteikumi par nepilngadīgo aizsardzību (VIII nodaļa)
• tiesības uz atbildi (IX nodaļa)

Pakalpojumi pēc pieprasījuma — nelineāri pakalpojumi

Programmu lietotāji izvēlas no mediju pakalpojumu sniedzēja piedāvātā kataloga, lai noskatītos pēc saviem ieskatiem.

Direktīvas noteikumi, kas attiecas tikai uz pakalpojumiem pēc pieprasījuma (IV nodaļa):

• nepilngadīgo aizsardzība (12. pants)
• Eiropas darbu vispārēja veicināšana un izplatīšana (13. pants)

Kopīgie noteikumi

Direktīvā ir ietverti šādi noteikumi, kas attiecas gan uz TV pārraidēm, gan uz saturu pēc pieprasījuma:

• veicināt kopregulējumu un pašregulējuma režīmus (4. panta 7. punkts)
• mediju pakalpojumu sniedzēja identificēšana (5. pants)
• naida kurināšana (6. pants)
• pieejamība personām ar invaliditāti (7. pants)
• kinematogrāfisko darbu pārraide (8. pants)
• prasības attiecībā uz audiovizuāliem komercpaziņojumiem (9. pants)
• sponsorēšana (10. pants)
• produktu izvietošana (11. pants)

Uzņemšanas un retranslācijas brīvība

ES valdības nedrīkst ierobežot to, kādus raidījumus cilvēki var uztvert vai kādas programmas ārvalstu raidorganizācijas var retranslēt savā valstī, ja raidījumi atbilst ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai to izcelsmes valstī. Domstarpību gadījumā starp valstīm, kurās notiek noteikumu apiešana, direktīvā ir paredzēta divpakāpju procedūra.

ES valdības var ierobežot noteikta satura saņemšanu, piemēram, kūdīšanu uz naidu, kas, iespējams, nav aizliegts izcelsmes valstī, bet pārkāpj vietējos tiesību aktus.

Visi ierobežojumi vispirms jāapstiprina Komisijai saskaņā ar noteiktu procedūru, un tie ir pieļaujami tikai izņēmuma gadījumos.

• attiecībā uz TV pārraidēm (3. panta 2.–3. punkts) ir jābūt acīmredzamiem un nopietniem cilvēka cieņas aizskārumiem (kūdīšana uz naidu) vai bērniem (piemēram, pornogrāfija, bezatlīdzīga vardarbība).
• attiecībā uz saturu pēc pieprasījuma (3. panta 4.–6. punkts) ierobežojumi ir pamatoti arī tad, ja tie nopietni apdraud citus sabiedriskās kārtības, veselības vai drošības aspektus vai patērētājus.

Ierobežojumiem jābūt samērīgiem un jāpiemēro tikai uzņemšanas valstī. Par satura izcelsmes valsti ir jāpaziņo iepriekš.

Direktīvā ir paredzēta divpakāpju procedūra strīdu izšķiršanai starp valstīm gadījumos, kad tiek apieti stingrāki noteikumi:

Nesaistošs pieprasījums

Ja valsts iebilst pret ārvalstu televīzijas apraides saturu, kas pilnībā vai galvenokārt vērsts uz to, tā var lūgt apraides izcelsmes valsts iestādes izdot nesaistošu lūgumu raidorganizācijai ievērot mērķa valsts noteikumus. Faktori, kas nosaka, vai valsts ir “mērķtiecīga”, ir šādi: reklāmas vai abonēšanas ieņēmumu izcelsme, galvenā valoda, mērķtiecīga reklāma un daudz kas cits.

Saistošie ierobežojumi

Ja raidorganizācija apiet iebildumu iesniegušās valsts noteikumus, tās iestādes var noteikt saistošus ierobežojumus ar Komisijas iepriekšēju apstiprinājumu un ar nosacījumu, ka pasākumi ir tikai atbilde uz apiešanu. Saistoši pasākumi varētu ietvert retranslācijas (kabeļu, zemes, IPTV) aizliegumu, raidījumu vai raidījumu reklāmu, vietējo uzņēmumu reklāmu (pašu jurisdikcijā), publicēšanu drukātos vai elektroniskos raidījumu ceļvežos vai maksas televīzijas abonementu/viedkaršu pārdošanu.

Stingrāki noteikumi

Dalībvalstis AVMPD koordinētajās jomās var brīvi piemērot detalizētākus vai stingrākus noteikumus mediju pakalpojumu sniedzējiem, kas ir to jurisdikcijā, ar nosacījumu, ka šie noteikumi atbilst ES tiesību vispārējiem principiem.

Piemēram, dalībvalstis var noteikt detalizētākus vai stingrākus noteikumus par televīzijas reklāmu. Tomēr šiem noteikumiem ir jāatbilst ES tiesību aktiem un tie nav jāpiemēro tādu raidījumu retranslācijai, kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs.

Dalībvalstis var arī brīvi saglabāt vai noteikt detalizētākus vai stingrākus noteikumus attiecībā uz televīzijas reklāmu, lai nodrošinātu televīzijas skatītāju interešu pilnīgu un pienācīgu aizsardzību. Noteiktos apstākļos tās var noteikt atšķirīgus nosacījumus televīzijas raidorganizācijām, kas ir to jurisdikcijā.

Pārredzamības prasības

AVMPD uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka lietotājiem jebkurā laikā ir viegla un tieša piekļuve informācijai par mediju pakalpojumu sniedzēju. Pakalpojumu lietotājiem ir jābūt piekļuvei pakalpojumu sniedzēja nosaukumam un adresei, tostarp tā elektroniskajai adresei vai tīmekļa vietnei un kompetentajai regulatīvajai vai uzraudzības iestādei.

Piekritība

Katras ES valsts iestādēm ir jānodrošina, ka visi audiovizuālo mediju pakalpojumi, kuru izcelsme ir šajās valstīs, atbilst attiecīgās valsts noteikumiem, ar kuriem īsteno AVMPD. Sistēma arī nodrošina, ka raidorganizācijas, kas ietekmē ES auditoriju, ir iekļautas direktīvas darbības jomā pat tad, ja tās nav reģistrētas ES. ES iestādes var īstenot pilnvaras, izmantojot augšupsaites, kas atrodas to teritorijā, vai izmantojot satelīta jaudu.

Izcelsmes valsts princips

Pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro tikai dalībvalsts noteikumi, nevis vairākās valstīs, padarot lietas vienkāršākas pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši tiem, kas vēlas attīstīt pārrobežu uzņēmējdarbību.

Ja kāda no ES valstīm pieņem valsts noteikumus, kas ir stingrāki par direktīvu, kā tā var brīvi rīkoties, tos var piemērot tikai pakalpojumu sniedzējiem šajā jurisdikcijā.

Kā tiek lemts par jurisdikciju?

Lai izvairītos no dubultas jurisdikcijas vai jurisdikcijas neesamības, katrs mediju pakalpojumu sniedzējs ir vienas un tikai vienas ES valsts jurisdikcijā direktīvas izpratnē.

Tas galvenokārt būs atkarīgs no tā, kur atrodas to centrālā administrācija un kur tiek pieņemti vadības lēmumi par satura plānošanu vai atlasi. Citi kritēriji ietver darbaspēka atrašanās vietu un jebkuru satelītu augšupsaiti, kā arī valsts satelīta jaudas izmantošanu.