Audiovizuālie komerciālie paziņojumi

Audiovizuālie komerciālie paziņojumi ir termins, kas apraksta dažādus preču un pakalpojumu veicināšanas veidus, ko reglamentē ES tiesību akti saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu.

Kopumā šis termins attiecas uz:

• televīzijas reklāma
• sponsorēšana
• televeikals
• produktu izvietošana

Tas atspoguļo direktīvas darbības jomu, aptverot televīziju, pakalpojumus pēc pieprasījuma un jaunas reklāmas metodes.

Televīzijas reklāma & televeikals

Pamatnoteikumi

Uz televīzijas reklāmu un televeikalu attiecas pamatnoteikumi par audiovizuāliem komercpaziņojumiem. Tiem piemēro arī stingrāku kontroles pasākumu kopumu nekā citiem audiovizuālu komercpaziņojumu veidiem.

Papildu ierobežojumi

Prezentācija un saturs

Reklāma un televeikals:

• tai jābūt viegli atpazīstamai, kā tādai izceļamai ar akustiskiem un vizuāliem līdzekļiem.
• ja iespējams, nebūtu jāizolē
• nav atļautas recepšu medikamentiem un tabakas izstrādājumiem
• jāievēro īpaši ierobežojumi attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem; 

Daudzums un biežums

Ilgums — reklāmas un televeikala iestarpinājumi nedrīkst aizņemt vairāk par 20 % no raidlaika stundas.

Izņēmumi:

• raidorganizāciju paziņojumiem par saviem raidījumiem vai no tiem atvasinātiem palīgproduktiem;
• sabiedrisko pakalpojumu ziņojumi un aicinājumi uz labdarību, ko pārraida bez maksas;
• televeikala skatlogiem jāilgst vismaz 15 minūtes, un tiem jābūt skaidri identificējamiem.

Ievietošana - reklāma un televeikals:

• vēlams ievietot starp raidījumiem, bet, ja to ievieto raidījumos, tas nedrīkst kaitēt raidījuma integritātei vai tiesību subjektu interesēm;
• var ievietot bērnu raidījumos, filmās un ziņu raidījumos tikai vienu reizi katrā plānotajā laikposmā, kas ir vismaz 30 minūtes.

Sponsorēšana

Sponsorēšana ir jebkurš ieguldījums audiovizuālo mediju pakalpojumu vai raidījumu finansēšanā nolūkā popularizēt savu nosaukumu, preču zīmi, tēlu, darbību vai produktus, ko veic uzņēmumi vai fiziskas personas, kuras nav iesaistītas audiovizuālo darbu nodrošināšanā vai veidošanā.

1. nodaļa

Izšķirošais kritērijs, kas atšķir sponsorēšanu no produktu izvietošanas, ir tas, ka produktu izvietošanā atsauce uz produktu ir iestrādāta raidījuma darbībā. Turpretī sponsora atsauces var parādīt raidījumos, bet tās nav daļa no sižeta.

Sponsorēšanas un reklāmas klipu nošķiršana būtu jāveic, izmantojot šo audiovizuālo komercpaziņojumu veidu mērķi. Sponsorēšanas mērķis ir popularizēt sponsora vārdu, preču zīmi, tēlu, darbības vai produktus, sniedzot ieguldījumu programmu finansēšanā. Atšķirībā no reklāmas sponsorētajos raidījumos nedrīkst būt īpašas reklāmas atsauces.

Sponsori neietekmē ne programmas saturu, ne grafiku. Tie neveicina produkta vai pakalpojuma iegādi.

10. pantā

Sponsoriem jābūt skaidri identificētiem kā tādiem atbilstošā veidā programmām programmu sākumā, laikā un/vai beigās.

Farmācijas uzņēmumi var sponsorēt raidījumus, bet joprojām nevarēs reklamēt konkrētas zāles vai ārstēšanu. Ir aizliegta raidījumu sponsorēšana, ko veic uzņēmumi, kuru pamatnodarbošanās ir tabakas izstrādājumu ražošana vai pārdošana.

Ziņas un aktuālo notikumu raidījumus nedrīkst sponsorēt.

Dalībvalstis var aizliegt sponsora logotipa parādīšanu bērnu raidījumos, dokumentālās filmās un reliģiskos raidījumos.

Produktu izvietošana

Produktu izvietošana atšķirībā no sponsorēšanas ziņojumiem ir iestrādāta raidījuma darbībā, savukārt sponsora atsauces var parādīt raidījuma laikā, bet tās nav daļa no sižeta.

Prasības attiecībā uz atkāpi

• Produktu izvietošana par samaksu ir atļauta tikai noteikta veida raidījumos, piemēram, kinematogrāfiskos darbos, filmās un seriālos, kas veidoti audiovizuālo mediju pakalpojumiem, sporta un vieglas izklaides raidījumos. Bērnu raidījumos tas ir aizliegts.
• Produktu izvietošana, ko nodrošina bez maksas, piemēram, producēšanas aksesuārus vai balvas, ir atļauta visās programmās, tostarp bērnu raidījumos.
• Dalībvalstis var pieņemt stingrākus noteikumus un izvēlēties atteikties no šādiem noteikumiem, atļaujot produktu izvietošanu pilnībā vai daļēji.
• Raidījumiem, kuros ietverta produktu izvietošana, būtu jāatbilst kritēriju kopumam, tostarp mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālajai neatkarībai, tam, ka minētajam produktam vai pakalpojumam netiek piešķirta nepamatota pamanāmība, un citiem kritērijiem.
• Produktu izvietošanu nedrīkst izmantot, lai veicinātu produktu vai pakalpojumu piegādi.
• Skatītājiem jābūt skaidri informētiem par produktu izvietošanu. Produktu izvietošana būtu pienācīgi jāidentificē raidījuma sākumā un beigās, kā arī tad, kad raidījums atsākas pēc reklāmas pauzes. Dalībvalstis var nolemt nepiemērot šo prasību raidījumiem, kurus nav veidojis vai pasūtījis pats mediju pakalpojumu sniedzējs.
• Tabakas izstrādājumu un recepšu zāļu izvietošana ir aizliegta jebkādos apstākļos.
• Ja produktu izvietošana ir slepena, tā arī būtu jāaizliedz.
• Noteikumi par produktu izvietošanu būtu jāpiemēro tikai raidījumiem, kas veidoti pēc 2009. gada 19. decembra.

Pašregulācija un kopregulācija

AVMPD uzliek dalībvalstīm pienākumu veicināt pašregulēšanu un kopregulēšanu. Plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizstrādā rīcības kodeksi attiecībā uz audiovizuāliem komercpaziņojumiem, kas papildina bērnu raidījumus par pārtiku ar augstu tauku, sāls un cukura saturu vai ir iekļauti tajos.

Direktīvas 4. pants

AVMPD uzliek dalībvalstīm pienākumu veicināt kopregulēšanu un pašregulēšanu valsts līmenī direktīvā koordinētajās jomās, ciktāl to pieļauj to tiesību sistēmas. Tas ietver tādas jomas kā reklāma, nepilngadīgo aizsardzība un pieejamība. Valstu līmenī pieņemtās sistēmas būtu plaši jāpieņem galvenajām ieinteresētajām personām attiecīgajā dalībvalstī, un tām būtu jānodrošina efektīva izpilde.

Šajā tiesību normā dalībvalstīm ir piešķirta plaša rīcības brīvība attiecībā uz veicināšanas līdzekļiem. Atkarībā no tā, vai transponēšanu veic dalībvalsts ar senām pašregulācijas tradīcijām vai dalībvalsts, kurā pašregulācija gandrīz netiek izmantota vai tiek izmantota tikai nesen, transponēšanas pasākumi ievērojami atšķiras.

Komisija uzrauga šā noteikuma īstenošanu, veicot regulāras uzraudzības darbības.

Direktīvas 9. pants

AVMPD uzliek dalībvalstīm un Komisijai pienākumu mudināt mediju pakalpojumu sniedzējus izstrādāt rīcības kodeksus attiecībā uz audiovizuāliem komercpaziņojumiem, kas papildina vai ir iekļauti bērnu raidījumos par pārtiku ar augstu tauku, sāls un cukura saturu (HFSS).

Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm ir pienākums vērsties gan pie tradicionālajiem, gan pieprasījumpakalpojumu sniedzējiem un mudināt tos izstrādāt rīcības kodeksus attiecīgajā jomā.

Uz to darbībām vai darbību trūkumu attieksies uzraudzības un ziņošanas pienākums.

Termins "rīcības kodeksi" attiecas uz brīvprātīgiem noteikumiem, ko nosaka paši audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji vai kas pieņemti sadarbībā ar citām nozarēm (piemēram, pārtikas nozari, reklāmas nozari).

Kodeksiem būtu jāattiecas uz audiovizuāliem komercpaziņojumiem – tradicionālo televīzijas reklāmu, sponsorēšanu, televeikalu un produktu izvietošanu – par pārtiku un dzērieniem, kas satur uzturvielas un vielas ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, jo īpaši tādus, kuros ir augsts tauku, tarnu taukskābju, sāls/nātrija un cukuru saturs (HFSS pārtika).

Termina “HFSS pārtikas produkti” definīcija ir atrodama Regulā 1924/2006 par veselīguma norādēm uz veselību. Komisijas noteiktie īpašie uzturvielu apraksti palīdz identificēt produktus, kas atbilst minētajai definīcijai.

Vispārīgi noteikumi

Visiem audiovizuāliem komercpaziņojumiem, tostarp televīzijai un skatīšanai pēc pieprasījuma:

• jābūt viegli atpazīstamai;
• neizmanto zemapziņas paņēmienus;
• neizmanto slepenas metodes;
• respektēt cilvēka cieņu;
• neietver un neveicina diskrimināciju;
• neveicina veselībai kaitīgu uzvedību;
• drošība vai vide;
• nepopularizē tabaku vai recepšu medikamentus.

Nepilngadīgo aizsardzība

Audiovizuālie komercpaziņojumi nedrīkst: 

• nodarīt fizisku vai morālu kaitējumu nepilngadīgajiem;
• tieši izmantot nepilngadīgo pieredzes trūkumu vai lētticību;
• mudināt nepilngadīgos izdarīt spiedienu uz vecākiem, lai viņi veiktu pirkumu.

Audiovizuālos komercpaziņojumus par alkoholu nedrīkst vērst uz nepilngadīgajiem vai veicināt pārmērīgu alkohola patēriņu.