Audiovizuāli komercpaziņojumi

Audiovizuālie komercpaziņojumi ir termins, kas apraksta dažādus preču un pakalpojumu veicināšanas veidus, kā noteikts ES tiesību aktos saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu.

Kopumā šis termins ietver:

• televīzijas reklāma
• sponsorēšana
• televeikals
• produktu izvietošana

Tas atspoguļo direktīvas darbības jomu, aptverot televīziju, pakalpojumus pēc pieprasījuma un jaunas reklāmas metodes.

Televīzijas reklāma & televeikals

Pamatnoteikumi

Uz televīzijas reklāmu un televeikalu attiecas pamatnoteikumi par audiovizuāliem komercpaziņojumiem. Uz tiem attiecas arī stingrāka kontrole nekā uz citiem audiovizuālu komercpaziņojumu veidiem.

Papildu ierobežojumi

Prezentācija un saturs

Reklāma un televeikals:

• jābūt viegli atpazīstamam, atšķiramam ar akustiskiem un vizuāliem līdzekļiem;
• ja iespējams, nedrīkst izolēt
• nav atļautas recepšu medikamentiem un tabakas izstrādājumiem
• jāievēro īpaši ierobežojumi attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem 

Daudzums un biežums

Ilgums — reklāmas un televeikala iestarpinājumi nedrīkst aizņemt vairāk par 20 % no raidlaika stundas.

Izņēmumi:

• raidorganizāciju paziņojumi par saviem raidījumiem vai no tiem atvasinātiem palīgproduktiem;
• sabiedriskas ziņas un aicinājumi uz labdarību, ko pārraida bez maksas;
• televeikala logiem jāilgst vismaz 15 minūtes, un tiem jābūt skaidri identificējamiem.

Ievietošana - reklāma un televeikals:

• vēlams ievietot starp raidījumiem, bet, ja ievietots raidījumos, tas nedrīkst kaitēt raidījuma integritātei vai tiesību īpašnieku interesēm;
• bērnu raidījumos, filmās un ziņu raidījumos drīkst ievietot tikai vienu reizi katrā plānotajā vismaz 30 minūšu laikposmā.

Sponsorēšana

Sponsorēšana ir jebkurš ieguldījums, ko veic uzņēmumi vai fiziskas personas, kuras nav iesaistītas audiovizuālo darbu sniegšanā vai producēšanā, audiovizuālo mediju pakalpojumu vai raidījumu finansēšanā nolūkā popularizēt savu nosaukumu, preču zīmi, tēlu, darbību vai produktus.

1. pants

Izšķirošais kritērijs, kas atšķir sponsorēšanu no produktu izvietošanas, ir tas, ka produktu izvietošanā atsauce uz produktu ir iestrādāta raidījuma darbībā. Turpretī sponsora atsauces var tikt rādītas raidījumos, bet tās nav daļa no parauglaukuma.

Sponsorēšanas un reklāmas klipu nošķiršana būtu jāveic, izmantojot šo audiovizuālo komercpaziņojumu veidu mērķi. Sponsorēšanas mērķis ir popularizēt sponsora nosaukumu, preču zīmi, tēlu, darbības vai produktus, sniedzot ieguldījumu programmu finansēšanā. Sponsorētajos raidījumos, atšķirībā no reklāmas, nedrīkst būt īpašas reklāmas norādes.

Sponsori neietekmē ne programmas saturu, ne grafiku. Tie neveicina produkta vai pakalpojuma iegādi.

10. pants

Sponsoriem jābūt skaidri identificētiem kā tādiem piemērotā veidā programmām programmu sākumā, laikā un/vai beigās.

Farmācijas uzņēmumi var sponsorēt raidījumus, bet tie joprojām nevarēs reklamēt konkrētas zāles vai ārstēšanu. Ir aizliegta programmu sponsorēšana, ko veic uzņēmumi, kuru pamatnodarbošanās ir tabakas izstrādājumu ražošana vai pārdošana.

Ziņu un aktuālo notikumu programmas nedrīkst sponsorēt.

Dalībvalstis var aizliegt sponsorēšanas logotipa parādīšanu bērnu raidījumos, dokumentālās filmās un reliģiskos raidījumos.

Produktu izvietošana

Produktu izvietošana atšķirībā no sponsorēšanas ziņojumiem ir iestrādāta programmas darbībā, savukārt sponsora atsauces var tikt rādītas programmas laikā, bet tās nav daļa no parauglaukuma.

Atkāpes prasības

• Produktu izvietošana par samaksu ir atļauta tikai noteikta veida raidījumos, piemēram, kinematogrāfiskos darbos, filmās un seriālos, kas veidoti audiovizuālo mediju pakalpojumiem, sporta un vieglas izklaides raidījumos. Tas ir aizliegts bērnu raidījumos.
• Produktu izvietošana, ko nodrošina bez maksas, piemēram, rekvizīti vai balvas, ir atļauta visos raidījumos, tostarp bērnu raidījumos.
• Dalībvalstis var pieņemt stingrākus noteikumus un izvēlēties atteikties no šādiem noteikumiem, kas pilnībā vai daļēji atļauj produktu izvietošanu.
• Raidījumiem, kas ietver produktu izvietošanu, būtu jāatbilst kritēriju kopumam, tostarp mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālajai neatkarībai, tam, ka minētajam produktam vai pakalpojumam netiek piešķirta nepamatota pamanāmība, un citiem kritērijiem.
• Produktu izvietošanu nedrīkst izmantot, lai veicinātu produktu vai pakalpojumu piedāvājumu.
• Skatītājiem jābūt skaidri informētiem par produktu izvietošanu. Produktu izvietošana būtu pienācīgi jāidentificē raidījuma sākumā un beigās, kā arī tad, kad raidījumu atsāk pēc reklāmas pauzes. Dalībvalstis var nolemt nepiemērot šo prasību raidījumiem, kurus pats mediju pakalpojumu sniedzējs nav ne producējis, ne pasūtījis.
• Tabakas izstrādājumu un recepšu zāļu izvietošana jebkādos apstākļos ir aizliegta.
• Ja produktu izvietošana ir slepena, tā arī būtu jāaizliedz.
• Produktu izvietošanas noteikumi būtu jāpiemēro tikai raidījumiem, kas veidoti pēc 2009. gada 19. decembra.

Pašregulēšana un kopregulēšana

AVMPD uzliek dalībvalstīm pienākumu veicināt pašregulēšanu un kopregulēšanu. Plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizstrādā rīcības kodeksi attiecībā uz audiovizuāliem komercpaziņojumiem, kas papildina vai ir iekļauti bērnu raidījumos par pārtiku ar augstu tauku, sāls un cukura saturu (HFSS).

4. pants

AVMPD uzliek dalībvalstīm pienākumu veicināt kopregulēšanu un pašregulēšanu valsts līmenī direktīvā koordinētajās jomās, ciktāl to pieļauj to tiesību sistēmas. Tas ietver tādas jomas kā reklāma, nepilngadīgo aizsardzība un pieejamība. Valsts līmenī pieņemtās sistēmas būtu plaši jāatzīst galvenajām ieinteresētajām personām attiecīgajā dalībvalstī, un tām būtu jānodrošina efektīva izpilde.

Šis noteikums piešķir dalībvalstīm plašu rīcības brīvību attiecībā uz veicināšanas līdzekļiem. Atkarībā no tā, vai transponēšanu veic dalībvalsts ar senām pašregulācijas tradīcijām vai dalībvalsts, kurā pašregulāciju izmanto reti vai tikai nesen, transponēšanas pasākumi ievērojami atšķiras.

Komisija uzrauga šā noteikuma īstenošanu, veicot regulāras uzraudzības darbības.

9. pants

AVMPD uzliek dalībvalstīm un Komisijai pienākumu mudināt mediju pakalpojumu sniedzējus izstrādāt rīcības kodeksus attiecībā uz audiovizuāliem komercpaziņojumiem, kas pievienoti bērnu raidījumiem par pārtiku ar augstu tauku, sāls un cukura saturu (HFSS) vai iekļauti tajos.

Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm ir pienākums vērsties gan pie tradicionālajiem, gan pieprasījumpakalpojumu sniedzējiem un mudināt tos izstrādāt rīcības kodeksus attiecīgajā jomā.

Uz to darbībām vai darbību trūkumu attieksies uzraudzības un ziņošanas pienākums.

Termins "rīcības kodeksi" attiecas uz brīvprātīgiem noteikumiem, ko nosaka paši audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji vai sadarbībā ar citām nozarēm (piemēram, pārtikas, reklāmas nozari).

Kodeksiem būtu jāattiecas uz audiovizuāliem komercpaziņojumiem — tradicionālo televīzijas reklāmu, sponsorēšanu, televeikalu un produktu izvietošanu — par pārtiku un dzērieniem, kas satur uzturvielas un vielas ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, jo īpaši tādas vielas kā augsts tauku, darvas taukskābju, sāls/nātrija un cukuru (HFSS pārtikas) saturs.

Termina “HFSS pārtikas produkti” definīcija ir atrodama Regulā 1924/2006 par veselīguma norādēm. Komisijas noteiktie īpašie uzturvielu profili palīdz identificēt produktus, kas atbilst šai definīcijai.

Vispārīgi noteikumi

Visiem audiovizuālajiem komercpaziņojumiem, tostarp televīzijai un skatīšanai pēc pieprasījuma:

• jābūt viegli atpazīstamiem;
• neizmanto subliminālus paņēmienus;
• neizmanto slepenus paņēmienus;
• jārespektē cilvēka cieņa;
• neietver un neveicina diskrimināciju;
• neveicina veselībai kaitīgu uzvedību;
• drošība vai vide;
• nereklamē tabaku vai recepšu medikamentus.

Nepilngadīgo aizsardzība

Audiovizuālie komercpaziņojumi nedrīkst: 

• radīt fizisku vai morālu kaitējumu nepilngadīgajiem;
• tieši izmantot nepilngadīgo pieredzes trūkumu vai lētticību;
• mudināt nepilngadīgos piespiest vecākus veikt pirkumu.

Audiovizuālie komercpaziņojumi par alkoholu nedrīkst būt vērsti uz nepilngadīgajiem vai veicināt pārmērīgu alkohola patēriņu.