Svarīgākās tehnoloģijas transporta digitalizācijas veicināšanai

Ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpniecību ES sniedza atbalstu daudziem inovatīviem pētniecības un inovācijas projektiem, izstrādājot un testējot jaunus transporta risinājumus. Atbalsts tiek turpināts ar finansēšanas programmām saskaņā ar 2021.–2027. gada ilgtermiņa budžetu, uzsvaru liekot uz izvēršanu.

“Digitālajām tehnoloģijām ir potenciāls radikāli mainīt mūsu virzību, padarot mūsu mobilitāti viedāku, efektīvāku un arī zaļāku.”

Adina Vălean, transporta komisāre

Savienota un automatizēta mobilitāte (CAM)

Lai varētu pieņemt automatizētus transportlīdzekļus, Eiropas Komisija īstenos tiesisko regulējumu to apstiprināšanai. Pamatojoties uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sasniegumiem (sk. piemēru turpmāk), Komisija atbalstīs pētniecību un inovāciju, lai Eiropa kļūtu par pasaules līderi CAM sistēmu un pakalpojumu jomā. Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” partnerība “Satīklota, sadarbīga un automatizēta mobilitāte” saņems 500 miljonu EUR ieguldījumu.

Sadarbīgām intelektiskām transporta sistēmām (C-ITS), kas ļauj apmainīties ar informāciju starp transportlīdzekļiem un starp transportlīdzekļiem un ceļu infrastruktūru, ir izšķiroša nozīme CAM ieviešanā. Paredzams, ka tie uzlabos ceļu satiksmes drošību, satiksmes efektivitāti un komfortu. S-ITS ieviešana gūs labumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) programmas atbalsta no 2021.–202. gada.

AUTOPILOT projekts, kas ilga no 2017. līdz 2020. gadam, bija vērsts uz IoT ierīču izmantošanas izmēģināšanu automatizētai braukšanai reālos apstākļos. Autopilots paver ceļu inovatīviem komercpakalpojumiem, kas saistīti ar pašbraucošiem transportlīdzekļiem. Saņemot ieguldījumu aptuveni 20 miljonu EUR apmērā, projektā tika uzsvērta digitālo tehnoloģiju nozīme pašvadītāju transportlīdzekļu spēju uzlabošanā, lai labāk izprastu to vidi un papildinātu lietu interneta sensorus. Piemēram, lietu interneta izmantošana var uzlabot drošību, atklājot šķēršļus ārpus redzes līnijas.

5G savienojamība

5G ir būtisks automatizētu transportlīdzekļu un digitalizētu vilcienu veicinātājs. Lai sagatavotos 5G koridoru ieviešanai visā Eiropā, tiek īstenoti vērienīgi pārrobežu koridoru izmēģinājuma projekti ar CAM izmantošanas gadījumiem dažādiem transporta veidiem dažādās vietās.

Līdz 2025. gadam ES mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu 5G pārklājumu lielākajās transporta maģistrālēs visā Eiropā. Šo mērķi finansiāli atbalsta Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programma un noturības un atveseļošanas mehānisms, galveno uzmanību pievēršot pārrobežu koridoriem (EISI) un valstu posmiem (ANM un EISI). Apvienojumā ar privātajiem ieguldījumiem un citiem publiskā finansējuma avotiem tie palīdzēs līdz 2030. gadam panākt pilnīgu 5G pārklājumu, nodrošinot drošu un savienotu ceļošanu visā Eiropā.

Koncentrējoties uz Boloņas-Minhenes koridoru (600 km virs trim valstīm), pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansētā projekta 5G-CARMEN mērķis ir izmantot jaunākos sasniegumus 5G jomā, lai palīdzētu autobūves nozarei nodrošināt drošāku, videi nekaitīgāku un viedāku transportu, kas ir mērķis nodrošināt pašbraucošus automobiļus. Galvenie jauninājumi ir vērsti uz autonoma hibrīda tīkla izveidi, apvienojot tiešus maza darbības attāluma transportlīdzekļa-transportlīdzekļa (V2V) un transportlīdzekļa-infrastruktūras (V2I) sakarus ar tāldarbības transportlīdzekļa-tīkla (V2N) sakariem, apvienojot vadošos Eiropas automobiļu ražotājus, mobilo tīklu operatorus, telekomunikāciju pārdevējus, autoceļu operatorus un pētniecības centrus.

Mākslīgais intelekts

Mākslīgajam intelektam ir neskaitāmi transporta pielietojumi: automatizēti transportlīdzekļi, optimizēta elektrotransportlīdzekļu uzlāde un akumulatoru izmantošana, uzlaboti maršruti pasažieriem un preču pārvadājumiem, atbalsts plānošanai vai transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kā arī uzlādes staciju ierīkošana.

2021. gada aprīlī Komisija ierosināja Mākslīgā intelekta aktu, kurā noteiktas augsta riska AI sistēmas un noteiktas prasības, kas jāievēro. Tas ietver sistēmas, kas nodrošina drošības funkcijas vairākās mobilitātes jomās, tostarp automašīnās, civilajā aviācijā un kuģu aprīkojumā. Akts tiks papildināts ar īpašām prasībām attiecībā uz šīm jomām.

Vairāki pētniecības un inovācijas projekti, kuros izmanto mākslīgo intelektu transporta jomā, ir tikuši atbalstīti un tiks atbalstīti ar ES finansējumu. Saskaņā ar DIGITAL testēšanas un eksperimentēšanas iekārtas (TEF) ļauj pētīt jaunus mākslīgā intelekta virzītus risinājumus, kas atrodas tuvu reālajai videi. Šajā kontekstā TEF viedajām kopienām varētu dot labumu ar mobilitāti saistītiem risinājumiem.

Pusvadītāju

Kā liecina pusvadītāju trūkuma būtiskā ietekme uz tādām nozarēm kā automobiļu ražošana, pietiekama jauda elektronikas jomā ir būtiska piegādes ķēžu noturībai un Eiropas suverenitātei un konkurētspējai.

Komisija 2022. gada februārī pieņēma Eiropas mikroshēmu akta paketi. Tās mērķis ir stiprināt Eiropas pusvadītāju ekosistēmu un novērst trūkumu. Tas radīs pievilcīgu investīciju vidi, stiprinās Eiropas tehnoloģisko līderību pusvadītāju vērtības ķēdē un līdz 2030. gadam mobilizēs investīcijas vairāk nekā 43 miljardu EUR apmērā.

Procesu un pusvadītāju tehnoloģiju industriālā alianse un iespējams svarīgs projekts visas Eiropas interesēs mikroelektronikas un savienojamības jomā palīdz apvienot ES spēkus.

Mikroshēmu kopuzņēmums atbalstīs pētniecību un inovāciju, apvienojot publiskās un privātās investīcijas, pamatojoties uz tā priekšgājēja ECSEL sasniegumiem (sk. piemērus turpmāk). Šīs investīcijas ir vērstas arī uz lietotāju nozarēm, piemēram, transporta un autobūves nozari, jo īpaši ar iniciatīvu par atvērtu automobiļu aparatūras platformu.

Kopuzņēmuma ECSEL finansēto projektu piemēri

Autodrive ar kopējo ieguldījumu 68 miljonu eiro apmērā izstrādāja progresīvus, kļūmēm drošus un bezatteices darbības elektroniskos komponentus, sistēmas un arhitektūras augsti un pilnībā automatizētai braukšanai. Tas palīdzēja padarīt nākotnes mobilitāti drošāku, efektīvāku, cenas ziņā pieejamāku un galalietotājiem pieņemamu. Nodevumi ietver pilnībā samontētus transportlīdzekļu prototipus, automatizētu autobusu, uzlabotu ceļu skenēšanu, jaunas aktīvas drošības funkcijas un ieguldījumu automatizētu braukšanas sistēmu standartizācijā un sertificēšanā.

 

Atvērta Eiropas programmatūras definēta transportlīdzekļu platforma

Programmatūrai ir arvien lielāka nozīme transportlīdzekļu ekspluatācijas pārvaldībā un jaunu funkciju nodrošināšanā. Pāreja uz programmatūras definētiem transportlīdzekļiem rada problēmas Eiropas autobūves nozares vadošajai lomai un konkurētspējai, kas saskaras ar jauniem spēcīgiem globālajiem konkurentiem un problēmām programmatūras izstrādē.

Komisija ir sākusi pirmskonkurences ES virzītu sadarbību attiecībā uz nediferencētiem transportlīdzekļu programmatūras skursteņa elementiem. Šo iniciatīvu atbalsta pārvaldības darba virziens, kurā iesaistīti lielākie ES autobūves uzņēmumi, un ieguldījumi kopuzņēmumā “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”. Tas ļaus dalībniekiem panākt lielāku efektivitāti un ātrāku laiku līdz tirgum, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tā cieši pieskaņosies iniciatīvai par atvērtu automobiļu aparatūras platformu. Lai iegūtu plašāku informāciju, skatiet īpašo koncepcijas dokumentu.

Kiberdrošība

Lielāka paļaušanās uz digitālo infrastruktūru un mobilitātes pakalpojumiem palielina kiberdrošības nozīmi. ES Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas (TID direktīva) mērķis ir panākt augsta līmeņa kopīgu tīklu un informācijas sistēmu drošību visā ES kritiskajā infrastruktūrā.

Pārskatītā direktīva par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā (TID 2) un jaunā direktīva par kritisko vienību noturību attiecas gan uz kritisko vienību un tīklu, tostarp transporta infrastruktūras, kibernoturību, gan fizisko noturību. Digitālā joma atbalsta kiberdrošības infrastruktūras izvēršanu, stiprina ES kiberdrošības nozari un veicina kiberdrošības ieviešanu un ES tiesību aktu īstenošanu.

Digitālo tehnoloģiju ieviešanas paātrināšana

Mobilitātes un transporta uzņēmumiem, jo īpaši mazākiem uzņēmumiem, digitālās pārveides panākumi var būt reāls izaicinājums. Ar DIGITAL atbalstu Eiropas digitālās inovācijas centri (EDIH) darbojas kā vienas pieturas aģentūras, atbalstot uzņēmumus to digitalizācijā. To mērķis ir nodrošināt piekļuvi tehniskajām zināšanām un eksperimentiem, iespēju “testēt pirms ieguldījumiem” un inovācijas pakalpojumiem, piemēram, finanšu konsultācijām, apmācībai un prasmju attīstīšanai. Tās risina arī vides jautājumus, piemēram, enerģijas patēriņu un oglekļa emisiju samazināšanu.

Digitālās prasmes

Tā kā transporta un mobilitātes jomā notiek būtiskas pārmaiņas, jo īpaši tehnoloģiskās pārveides un datu pieejamības dēļ, ir vajadzīga gan darbaspēka pārkvalifikācija, gan kvalifikācijas celšana. ES ir pieņēmusi mērķus, uzsākusi darbības un ierosinājusi ieteikumus dalībvalstīm, lai nodrošinātu darba ņēmējiem nepieciešamās digitālās prasmes un apmācītu vairāk IKT speciālistu. Piemēram, EISI ietvaros izveidotās Eiropas digitālo prasmju un darbvietu platformas mērķis ir kļūt par unikālu atsauces punktu digitālo prasmju jomā, ļaujot visiem eiropiešiem maksimāli izmantot mūsu sabiedrības un ekonomikas digitālo pārveidi.