Svarīgākās tehnoloģijas transporta digitalizācijai

Izmantojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, ES sniedza atbalstu daudziem pētniecības un inovācijas projektiem, izstrādājot un testējot jaunus transporta risinājumus. Šis atbalsts joprojām turpinās ar finansēšanas programmām saskaņā ar 2021.–2027. gada ilgtermiņa budžetu, uzsvaru liekot uz izvēršanu.

Satīklota un automatizēta mobilitāte (CAM)

Lai varētu pieņemt automatizētus transportlīdzekļus, Eiropas Komisija īstenos tiesisko regulējumu to apstiprināšanai. Pamatojoties uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” panākumiem,jo īpaši satīklotas, sadarbīgas un automatizētas mobilitātes (CCAM)jomā,Komisija turpinās atbalstīt pētniecību un inovāciju, lai padarītu Eiropu par pasaules līderi CAM sistēmu un pakalpojumu jomā. 

Satīklota, sadarbīga un automatizēta mobilitāte (CCAM) ir pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” partnerība un iepriekšējo iniciatīvu pēctece. Tā jau ir apliecinājusi ievērojamu progresu automatizēto mobilitātes tehnoloģiju jomā. Šī partnerība saņems 500 miljonu eiro ieguldījumu, lai vēl vairāk veicinātu inovāciju.

Sadarbīgām intelektiskām transporta sistēmām (C-ITS), kas nodrošina informācijas apmaiņu starp transportlīdzekļiem un starp transportlīdzekļiem un ceļu infrastruktūru, ir izšķiroša nozīme CAM ieviešanā. Paredzams, ka tas uzlabos ceļu satiksmes drošību, satiksmes efektivitāti un komfortu. S-ITS ieviešana gūs labumu noEiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) programmas atbalsta no 2021. līdz 2027. gadam.

© Autopilot">

AUTOPILOT projekts, kas ilga no 2017. līdz 2020. gadam, bija vērsts uz IoT ierīču izmantošanas izmēģināšanuautomatizētai braukšanai reālos apstākļos. AUTOPILOT paver ceļu inovatīviem komercpakalpojumiem, kas saistīti ar pašbraucošiem transportlīdzekļiem. Saņemot ieguldījumu aptuveni 20 miljonu EUR apmērā, projektā tika uzsvērta digitālo tehnoloģiju nozīme pašbraucošu transportlīdzekļu spēju uzlabošanā, lai labāk izprastu to vidi, un IoT sensoru papildināšanā. Piemēram, lietiskā interneta izmantošana var uzlabot drošību, atklājot šķēršļus ārpus redzamības līnijas.

5G savienojamība

5G ir būtisks veicinātājs automatizētiem transportlīdzekļiem un digitalizētiem vilcieniem. Lai sagatavotos 5G koridoru izvēršanai visā Eiropā, tiek īstenoti vērienīgi pārrobežu koridoru izmēģinājuma projekti ar CAM izmantošanas gadījumiem dažādiem transporta veidiem dažādās vietās. ES mērķis ir līdz 2025. gadam panākt nepārtrauktu 5G pārklājumu lielākajās transporta maģistrālēs visā Eiropā. Tā finansiāli atbalsta Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) programmas unAtveseļošanasun noturībasmehānisma mērķrādītāju, galveno uzmanību pievēršot pārrobežu koridoriem (EISI) un valstu posmiem (ANM un EISI). Apvienojumā ar privātām investīcijām un citiem publiskā finansējuma avotiem tie palīdzēs līdz 2030. gadam panākt pilnīgu 5G pārklājumu drošai un savienotai ceļošanai visā Eiropā.

Koncentrējoties uz Boloņas–Minhenes koridoru (600 km virs trim valstīm), pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”finansētā projekta 5G-CARMEN mērķis ir izmantot jaunākos sasniegumus 5G jomā, lai palīdzētu autobūves nozarei nodrošināt drošāku, videi nekaitīgāku un viedāku transportu, kas ļautu izmantot pašbraucošus automobiļus. Galvenie jauninājumi ir vērsti uz autonomi pārvaldīta hibrīdtīkla izveidi, apvienojot tiešos maza darbības attāluma sakarus starp transportlīdzekli (V2V) un starp transportlīdzekli un infrastruktūru (V2I) ar liela darbības attāluma sakariem starp transportlīdzekli un tīklu (V2N), apvienojot vadošos Eiropas automobiļu ražotājus, mobilo tīklu operatorus, telesakaru pakalpojumu sniedzējus, ceļu operatorus un pētniecības centrus.

© 5G-CARMEN">

Mākslīgais intelekts

Mākslīgajam intelektam (MI) ir neskaitāmi transporta lietojumi: automatizēti transportlīdzekļi, optimizēta elektrotransportlīdzekļu uzlāde un akumulatoru izmantošana, uzlaboti maršruti pasažieriem un kravu pārvadājumiem. Mākslīgais intelekts atbalsta uz datiem balstītus lēmumus transporta infrastruktūras un pakalpojumu plānošanā un uzlādes staciju ierīkošanā, nodrošinot, ka tās atbilst pašreizējām un turpmākajām prasībām. Ģeneratīvs mākslīgais intelekts var vēl vairāk uzlabot šos lietojumus, radot inovatīvus risinājumus un uzlabojot lēmumu pieņemšanas procesus (piemēram, radot prognozējošus modeļus un simulācijas transporta scenārijiem). Mākslīgā intelekta jaunu rūpniecisku lietojumu veicināšana ir Eiropas Savienības prioritāte.

Mākslīgā intelekta akts stājās spēkā 2024. gada 1. augustā. Tajā AI sistēmas iedalītas dažādos riska līmeņos, “augsta riska” sistēmām piemērojot stingras prasības, lai nodrošinātu drošību un pārredzamību. Mobilitātes nozarē augsta riska MI sistēmu piemēri ietver autonomās vadīšanas tehnoloģijas un MI virzītas satiksmes pārvaldības sistēmas. Tas ietver sistēmas, kas veic drošības funkcijas vairākās mobilitātes jomās, tostarp automašīnās, civilajā aviācijā un kuģu drošības aprīkojumā. Šīs sistēmas ir kritiski svarīgas, jo tās tieši ietekmē sabiedrības drošību, un tām ir jāatbilst stingriem standartiem, lai mazinātu iespējamos riskus.

Mākslīgā intelekta aktu papildina īpašas prasības, kas pielāgotas šīm nozarēm. Lai izveidotu stabilu satvaru MI ieviešanai transporta nozarē, Eiropas MI stratēģijā ir uzsvērta nozarei specifisku pamatnostādņu un atbalsta mehānismu izstrāde, lai nodrošinātu drošu un efektīvu MI integrāciju visos mobilitātes veidos. Turklāt ES finansē MI pētniecību un inovāciju, izmantojot tādas iniciatīvas kāprogramma “Digitālā Eiropa” (DIGITAL),kas ietver testēšanas un eksperimentēšanas iekārtas (TEF)MI risinājumu izstrādei gandrīz reālos apstākļos. TEF, kas vērsti uz viedajām kopienām, gūst labumu no MI sasniegumiem mobilitātes jomā, MI integrēšanas sabiedriskajā transportā, pilsētplānošanā un infrastruktūras pārvaldībā.

Lai atbalstītu MI attīstību, Eiropai ir jāizmanto datu neizmantotais potenciāls. Eiropas centieni novērst šķēršļus piekļuvei datiem un to kopīgošanai, jo īpaši izvēršot kopīgu Eiropas mobilitātes datu telpu, palīdzēs stiprināt Eiropas pozīciju MI jomā.

Mākslīgais intelekts var arī veicināt ilgtspējīgas mobilitātes risinājumus. Prognozējošā tehniskā apkope, ko nodrošina mākslīgais intelekts, varētu novērst transportlīdzekļu bojājumus, pagarinot transporta aktīvu kalpošanas laiku. Cita starpā MI sistēmas var optimizēt enerģijas patēriņu elektriskajos transportlīdzekļos un sabiedriskajā transportā, atbalstot ES ilgtspējas mērķus.

Pusvadītāji

Kā liecina pusvadītāju trūkuma būtiskā ietekme uz tādām nozarēm kā automobiļu ražošana, pietiekama jauda elektronikas jomā ir būtiska piegādes ķēžu noturībai un Eiropas suverenitātei un konkurētspējai.

Komisija 2022. gada februārī pieņēma Eiropas Mikroshēmu akta paketi. Tās mērķis ir stiprināt Eiropas pusvadītāju ekosistēmu un novērst trūkumu. Tas radīs pievilcīgu investīciju vidi, stiprinās Eiropas tehnoloģisko līderību pusvadītāju vērtības ķēdē un līdz 2030. gadam mobilizēs investīcijas vairāk nekā 43 miljardu EUR apmērā.

Kopuzņēmums “Mikroshēmas” atbalstīs pētniecību un inovāciju, apvienojot publiskās un privātās investīcijas un balstoties uz sava priekšgājēja ECSEL sasniegumiem (sk. piemērus turpmāk). Šīs investīcijas ir vērstas arī uz lietotāju nozarēm, piemēram, transporta un autobūves nozari, jo īpaši ar iniciatīvu par atvērtu autobūves aparatūras platformu.

Atvērta Eiropas transportlīdzekļu platforma ar programmvadāmu programmatūru

Programmatūrai ir arvien lielāka nozīme transportlīdzekļu ekspluatācijas pārvaldībā un jaunu funkciju iespējošanā. Pāreja uz programmatūras definētiem transportlīdzekļiem rada problēmas Eiropas autobūves nozares līderībai un konkurētspējai, jo tā saskaras ar jauniem spēcīgiem globāliem konkurentiem un problēmām programmatūras izstrādē.

Komisija ir uzsākusi pirmskonkurences ES vadītu sadarbību attiecībā uz nediferencētiem transportlīdzekļu programmatūras komplekta elementiem. Šo iniciatīvu atbalsta pārvaldības darba virziens, kurā iesaistīti lielākie ES autobūves uzņēmumi, un ieguldījumikopuzņēmuma “Mikroshēmas”ietvaros. Tas ļaus dalībniekiem panākt lielāku efektivitāti un ātrāku laiku līdz nonākšanai tirgū, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tas būs cieši saskaņots ar iniciatīvu par atvērtu autobūves aparatūras platformu. Plašāku informāciju sk. īpašajā koncepcijasdokumentā.

Kiberdrošība

Lielāka paļaušanās uz digitālo infrastruktūru un mobilitātes pakalpojumiem palielina kiberdrošības nozīmi. ES Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas (TID direktīva) mērķis ir panākt augsta līmeņa kopēju tīklu un informācijas sistēmu drošību visā ES kritiskajā infrastruktūrā. Pārskatītā direktīva, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā (TID2), un jaunā direktīva par kritisko vienību noturībupievēršas gan kritisko vienību un tīklu,tostarp transporta infrastruktūras, kibernoturībai, gan fiziskajai noturībai. Programma “Digitālā Eiropa” (DIGITAL) atbalsta kiberdrošības infrastruktūras izvēršanu, stiprina ES kiberdrošības nozari un veicina kiberdrošības ieviešanu un ES tiesību aktu īstenošanu.

Mākoņdatošana un perifērdatošana

Eiropas Komisija atbalsta nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūru un pakalpojumu pētniecību, izstrādi unplaša mēroga izvēršanuvisā ES, kas ir svarīgs faktors mobilitātes digitalizācijai unmobilitātes datupotenciāla atraisīšanai. 

Programma “Digitālā Eiropa” (DIGITAL)ieviesīs Eiropas mākoņdatošanas un perifērdatošanas infrastruktūru federāciju, kas dos labumu transporta nozarei, atbalstot uzticamus mobilitātes pakalpojumus, kā arī datu apmaiņu autobūves ražošanas ekosistēmā. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” finansēs 150 miljonu eiro vērtu iniciatīvu “Mākonis-to-Edge-to-IoT”, ar ES finansējumu līdz 2 miljardiem eiro mākoņdatošanas perifērdatošanas jomā, izmantojot dažādas programmas, un dalībvalstis papildinās šīs investīcijas. Vairāki pašlaik notiekoši projekti ir saistīti ar izmantošanas gadījumiem, kas vērsti uz mobilitāti, piemēram, gājēju automātiska avārijas atslēgšana un viedā loģistika galastacijās.

Lai koordinētu ieguldījumu centienus, veicinātu stratēģiskās partnerības un mobilizētu galvenos Eiropas rūpniecības dalībniekus, 2021. gada jūlijā tika izveidota Eiropas Rūpniecisko datu, perifērdatošanas un mākoņdatošanas alianse,kas apvieno plašu privātā un publiskā sektora ieinteresēto personu loku. Tas paver ceļu svarīgam projektam visas Eiropas interesēs par nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūru un pakalpojumiem. 

Digitālo tehnoloģiju ieviešanas paātrināšana

Mobilitātes un transporta uzņēmumiem, jo īpaši mazākiem uzņēmumiem, veiksmīga digitālā pārveide var būt īsts izaicinājums.  Eiropas digitālās inovācijas centri (EDIC),ko atbalsta DIGITAL, darbojas kā vienas pieturas aģentūras, atbalstot uzņēmumus to digitalizācijā. To mērķis ir nodrošināt piekļuvi tehniskajām zināšanām un eksperimentiem, iespēju "pārbaudīt pirms ieguldīšanas" un inovācijas pakalpojumiem, piemēram, finanšu konsultācijām, apmācībai un prasmju pilnveidei. Tās risina arī vides jautājumus, piemēram, enerģijas patēriņu un oglekļa emisiju samazināšanu.

Digitālās prasmes

Tā kā transports un mobilitāte piedzīvo būtiskas pārmaiņas, jo īpaši tehnoloģiskās pārveides un piekļuves datiem dēļ, ir vajadzīga gan darbaspēka pārkvalifikācija, gan kvalifikācijas celšana. ES ir pieņēmusi mērķrādītājus, sākusi darbības un ierosinājusi ieteikumus dalībvalstīm, lai nodrošinātu darba ņēmējus ar vajadzīgajām digitālajām prasmēm un apmācītu vairāk IKT speciālistu. Piemēram, Eiropas digitālo prasmju un darbvietu platformas mērķisEiropasinfrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) programmasietvaros ir kļūt par unikālu atsauces punktu digitālajām prasmēm, ļaujot visiem eiropiešiem maksimāli izmantot mūsu sabiedrības un ekonomikas digitālo pārveidi.