Norādījumi par to, kā stiprināt Prakses kodeksu dezinformācijas jomā

Par prakses kodeksu

Kas ir Prakses kodekss dezinformācijas jomā?

Prakses kodeksā ir izklāstīti tiešsaistes platformu un reklāmas nozares principi un saistības apkarot dezinformācijas izplatīšanos tiešsaistē ES, ko tā parakstītāji ir vienojušies īstenot. Tas ir pasaulē pirmais pašregulācijas instruments dezinformācijas apkarošanai. Kodeksa 2020. gada novērtējums parādīja, ka tas ir labs piemērs strukturētai sadarbībai ar tiešsaistes platformām, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību. Tajā arī tika konstatēti trūkumi, tostarp nekonsekventa un nepilnīga piemērošana platformās un ES valstīs, nepilnības kodeksa saistību tvērumā, kuras cenšas novērst ar Norādījumiem par prakses kodeksa dezinformācijas jomā stiprināšanu.

Kas ir norādījumi par prakses kodeksu?

Norādījumos ir izklāstītas Komisijas vēlmes attiecībā uz to, kā platformām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāstiprina Prakses kodekss dezinformācijas jomā, lai novērstu trūkumus un nepilnības un radītu pārredzamāku, drošāku un uzticamāku tiešsaistes vidi. Tajā arī izklāstīti stūrakmeņi stingrai kodeksa īstenošanas uzraudzības sistēmai. Norādījumu mērķis ir esošo prakses kodeksu pārveidot par kopregulēšanas instrumentu, kas paredzēts Digitālo pakalpojumu aktā (DPA), neskarot galīgo vienošanos par DPA un kā paziņots Eiropas Demokrātijas rīcības plānā. Pastiprinātais kodekss sniedz agrīnu iespēju izstrādāt atbilstošus pasākumus, lai novērstu sistēmiskos riskus, kas izriet no platformu pakalpojumu darbības un izmantošanas, ņemot vērā gaidāmo DPA riska novērtēšanas un mazināšanas sistēmu.

Kā norādījumi novērš pašreizējā kodeksa trūkumus?

Norādījumos ir aplūkoti galvenie trūkumi un nepilnības, kas konstatētas Komisijas 2020. gada novērtējumā par kodeksu, ņemot vērā arī pieredzi, kas gūta no Covid-19 dezinformācijas uzraudzības programmas. Tā aicina parakstītājus uzņemties stingrākas saistības, lai nodrošinātu efektīvāku reakciju uz dezinformācijas izplatīšanos, konsekventāku kodeksa piemērošanu platformās un ES valstīs, pastiprinātu uzraudzības sistēmu ar skaidriem galvenajiem snieguma rādītājiem (KPI) un atbilstošu mehānismu kodeksa regulārai pielāgošanai. Tajā ierosināts paplašināt kodeksa tvērumu un darbības jomu un izklāstīts, kā būtu jāstiprina kodeksa saistības. Piemēram, tajā aicināts veikt stingrākus pasākumus, lai demonetizētu dezinformācijas izplatītājus, palielinātu politiskās reklāmas pārredzamību, vērstos pret manipulatīvu rīcību, dotu iespējas lietotājiem, uzlabotu sadarbību ar faktu pārbaudītājiem un nodrošinātu pētniekiem piekļuvi datiem.

Kāda ir pastiprinātā kodeksa darbības joma saskaņā ar norādījumiem?

Eiropas Demokrātijas rīcības plānā dezinformācija ir definēta kā “nepatiess vai maldinošs saturs, kas tiek izplatīts ar nolūku maldināt vai nodrošināt ekonomisku vai politisku labumu un kas var nodarīt kaitējumu sabiedrībai”. Lai gan kodeksa galvenais mērķis joprojām ir dezinformācija šaurā nozīmē, pastiprinātā kodeksa parakstītājiem būtu jācenšas ieviest atbilstošu politiku un veikt samērīgas darbības, lai mazinātu riskus, ko rada arī maldinoša informācija, ja pastāv būtiska kaitējuma sabiedrībai dimensija un ar pienācīgiem vārda brīvības aizsardzības pasākumiem. Norādījumos izmantotais visaptverošais termins “dezinformācija” ietver arī informācijas ietekmēšanas operācijas un iejaukšanos, tostarp no ārvalstu aktoru puses, ja tiek izmantota manipulācija ar informāciju, kuras rezultātā tiek nodarīts būtisks kaitējums sabiedrībai.

Kas ir prakses kodeksa parakstītāji?

Pašreizējos parakstītājos ir iesaistītas lielas tiešsaistes platformas, kas darbojas ES, kā arī tirdzniecības asociācijas un attiecīgie tiešsaistes un reklāmas ekosistēmu dalībnieki. Tie ir šādi: Google, Facebook, Twitter, Microsoft, TikTok, Mozilla, DOT Europe (bijusī EDiMA), Pasaules Reklāmdevēju federācija (WFA) un tās Beļģijas kolēģis, Beļģijas Reklāmdevēju savienība (UBA);  Eiropas Komunikāciju aģentūru asociācija (EACA) un tās valstu locekļi no Francijas, Polijas un Čehijas Republikas — attiecīgi Association des Agences Conseils en Communication (AACC), Stowarzyszenie Komunikacji Marketingowej/Ad Artis Art Foundation (SAR) un Asociace Komunikacnich Agentur (AKA) — Interaktīvās reklāmas birojs (IAB Europe), Kreativitet &amp, Kommunikation un Goldbach Audience (Šveice) AG.

Kā tiks īstenotas kodeksa saistības? Kā ar DPA izveidoto kopregulēšanas satvaru?

Norādījumi ir daļa no Komisijas visaptverošajām darbībām dezinformācijas apkarošanai, un tajos ir izklāstīti arī stabila uzraudzības satvara stūrakmeņi. Norādījumu mērķis ir pilnveidot spēkā esošo prakses kodeksu virzībā uz rīcības kodeksu kā daļu no kopregulējuma satvara, kas paredzēts Digitālo pakalpojumu aktā (DPA), neskarot galīgo vienošanos par DPA koplēmuma procesā. Kopregulējuma sistēmas ietvaros DPA nosaka konkrētus mērķus un minimālos kritērijus, kas jāievēro rīcības kodeksos.

Ļoti lielas platformas gūs labumu no dalības pastiprinātajā kodeksā, gaidot jaunus obligātus pienākumus, kas tām piemērojami saskaņā ar ierosināto DPA. Jo īpaši attiecībā uz riska novērtējumu, riska mazināšanu, lietotāju pilnvarošanu un pārredzamību saistībā ar reklāmu. Tādējādi pastiprinātais kodekss sniedz agrīnu iespēju izstrādāt piemērotus pasākumus, lai novērstu vienu no galvenajiem riskiem, ko rada platformu pakalpojumi, ņemot vērā ierosināto DPA satvaru. Mazākas platformas un citas ieinteresētās personas arī gūtu labumu no pievienošanās attiecīgajām pastiprinātā kodeksa saistībām, lai gūtu labumu no tā paraugprakses un aizsargātu pret reputācijas riskiem, ko rada to sistēmu ļaunprātīga izmantošana dezinformācijas izplatīšanai.

Lai gan sadarbība saskaņā ar rīcības kodeksiem sniedz daudzus ieguvumus, kodeksa parakstīšana joprojām būs brīvprātīgs platformas lēmums, arī saskaņā ar ierosināto DPA.

Vai kodeksam var pievienoties jauni parakstītāji?

Jā, Komisija mudina jaunos parakstītājus pievienoties kodeksam un piedalīties tā pārskatīšanā, jo plašāka līdzdalība palielina kodeksa ietekmi un efektivitāti. Viens no Komisijas ieteikumiem attiecībā uz pastiprināto kodeksu ir iekļaut pielāgotas saistības, kas atbilst parakstītāju sniegto pakalpojumu daudzveidībai, to lielumam un īpašajai lomai ekosistēmā. Parakstītājiem būtu jāparaksta saistības, kas attiecas uz viņu pakalpojumiem. Potenciālie parakstītāji jau var sazināties ar Komisijas dienestiem, lai pievienotos nostiprinātajam kodeksam un piedalītos tā izstrādē.

Kas var kļūt par potenciālo jauno parakstītāju?

Potenciālie jaunie parakstītāji var būt iedibinātas un topošas platformas, kas darbojas ES, privātie ziņojumapmaiņas pakalpojumi, attiecīgās ieinteresētās personas tiešsaistes reklāmas ekosistēmā (piemēram, reklāmas apmaiņa, reklāmas tehnoloģiju nodrošinātāji, zīmolu īpašnieki), citi dalībnieki, kas sniedz pakalpojumus, kurus var izmantot dezinformācijas demonetizēšanai (piemēram, e-maksājumu pakalpojumi, e-komercijas platformas, kolektīvās finansēšanas/ziedošanas pakalpojumi), kā arī ieinteresētās personas, kas var sniegt ieguldījumu kodeksa efektīvā darbībā ar rīkiem, instrumentiem, risinājumiem vai speciālajām zināšanām.

Covid-19 dezinformācijas uzraudzības programma

Kā pastiprinātais kodekss gūs labumu no Covid-19 dezinformācijas uzraudzības programmas pieredzes?

Covid-19 dezinformācijas uzraudzības programma ir sniegusi padziļinātu pārskatu par darbībām, ko platformas veikušas, lai apkarotu nepatiesu un maldinošu informāciju par koronavīrusu un vakcīnām. Tas ir izrādījies noderīgs pārredzamības pasākums, lai nodrošinātu platformu publisko pārskatatbildību, un ir veicis kodeksa stresa testu. Platformas ir ziņojušas par pasākumiem, kas veikti, lai palielinātu autoritatīvu avotu pamanāmību, par rīkiem, kas izstrādāti, lai atvieglotu piekļuvi uzticamai informācijai sabiedrības interesēs, par pazeminātu līmeni un veiktu pasākumus attiecībā uz saturu, kas satur nepatiesu vai maldinošu informāciju, kura var radīt fizisku kaitējumu, par aizliegtu reklāmu, kas izmanto krīzi, un par pastiprinātiem centieniem sniegt precīzu informāciju par vakcīnām.

Uzraudzības programmā tika uzsvērti arī vairāki trūkumi. Uzlabotajai uzraudzības sistēmai būtu jānodrošina regulārs novērtējums par to, kā parakstītāji īsteno kodeksa saistības, un jāļauj novērtēt kodeksa kā dezinformācijas apkarošanas instrumenta efektivitāti. Uzraudzības sistēmas pamatā vajadzētu būt stingriem un precīziem galvenajiem snieguma rādītājiem (GDR), ar kuriem mēra parakstītāju īstenotās politikas rezultātus un ietekmi (“pakalpojumu līmeņa rādītāji”), kā arī GDR, ar kuriem mēra kodeksa vispārējo ietekmi uz dezinformāciju ES (“strukturālie rādītāji”). Pastiprinātajam kodeksam būtu jānodrošina, ka informācija un dati tiek sniegti standartizētos formātos, norādot sadalījumu pa dalībvalstīm.

Reklāmas izvietošana un politiskā reklāma

Kā norādījumu mērķis ir samazināt peļņu no dezinformācijas?

Platformām un visiem pārējiem tiešsaistes reklāmas ekosistēmas dalībniekiem būtu jāsadarbojas, lai izbeigtu dezinformācijas monetizāciju, izmantojot ieņēmumus no reklāmas. Tāpēc pastiprinātajās kodeksa saistībās būtu jāveic detalizētāki, pielāgotāki pasākumi, lai novērstu dezinformācijas riskus, kas saistīti ar reklāmas izplatīšanu tiešsaistē. Turklāt zīmolu drošības rīkos būtu jāiekļauj faktu pārbaudītāju un pētnieku analīze par dezinformācijas kampaņu avotiem. No otras puses, zīmolu īpašniekiem un reklāmdevējiem būtu jāapņemas izvairīties no savas reklāmas izvietošanas blakus dezinformācijai vai vietās, kas atkārtoti publicē dezinformāciju.

Kā vadlīnijās tiks ņemti vērā gaidāmie tiesību akti par sponsorēta politiskā satura pārredzamību?

Pārskatot prakses kodeksu politiskās reklāmas jomā, būs jāņem vērā gaidāmais tiesību akta priekšlikums, un tas būs svarīgs instruments, lai panāktu taustāmu progresu gan pirms tiesību aktu pieņemšanas, gan ar tiesiskā regulējuma starpniecību, tiklīdz tas būs ieviests. Pastiprinātajā kodeksā būtu jāizstrādā nozares virzīti risinājumi, lai atbalstītu tā īstenošanu un panāktu pastāvīgu progresu šajā jomā. Norādījumos ir ierosināts stiprināt kodeksa parakstītāju saistības uzlabot politisko reklāmu pārredzamību un publiskošanu. Šīm reklāmām vajadzētu būt skaidri un efektīvi marķētām un atšķiramām kā maksas saturam, un lietotājiem vajadzētu būt iespējai saprast, ka parādītais saturs satur reklāmu, kas saistīta ar politiskiem jautājumiem.

Lietotāju pilnvarošana

Kā pastiprinātajam kodeksam būtu jāpievēršas manipulatīvai rīcībai?

Norādījumos ierosināts stiprināt kodeksu, lai visaptveroši aptvertu pašreizējos un jaunos manipulatīvas rīcības veidus, ko izmanto dezinformācijas izplatīšanai, piemēram, botus, viltus kontus, organizētas manipulācijas kampaņas, kontu pārņemšanu. Pielāgotām saistībām būtu jānovērš neaizsargātība un jānodrošina to darbību pārredzamība un pārskatatbildība, kas veiktas, lai samazinātu manipulatīvas rīcības ietekmi.

Kādus pasākumus norādījumos ieteikts veikt, lai uzlabotu lietotāju informētību?

Lai ierobežotu dezinformācijas izplatīšanos, ir svarīgi nodrošināt lietotājiem rīkus, kas ļauj labāk izprast tiešsaistes vidi, un veicināt atbildīgāku rīcību tiešsaistē. Norādījumos kodeksa parakstītāji tiek aicināti apņemties ievērot “drošu dizainu” kā savu pakalpojumu arhitektūras pamatprincipu. Tas nozīmē, ka parakstītājiem būtu jāapņemas novērtēt riskus, ko rada to sistēmas, un izstrādāt savu pakalpojumu arhitektūru tā, lai līdz minimumam samazinātu riskus, kas saistīti ar dezinformācijas izplatīšanu un pastiprināšanu.

Pastiprinātajā kodeksā būtu jāiekļauj konkrēti pasākumi, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar ieteikumu sistēmām, kuras veicina dezinformācijas vīrusu izplatīšanos, uzlabotu uzticamas sabiedrības interešu informācijas pamanāmību un izdotu brīdinājumus lietotājiem, kuri ir mijiedarbojušies ar saturu, ko faktu pārbaudītāji ir identificējuši kā nepatiesu vai maldinošu. Lietotājiem ir jāpiešķir arī lielāka autoritāte, piemēram, iespēja signalizēt par dezinformāciju un pielāgot preferences ieteikumu sistēmām. Parakstītāji tiek mudināti turpināt darbības plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai.

Iespēju nodrošināšana pētniecības un faktu pārbaudes kopienai

Kā var nodrošināt, ka pētniecības kopienai ir piekļuve datiem, kas vajadzīgi, lai pienācīgi pētītu dezinformāciju?

Pētniekiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, pētnieciskajiem žurnālistiem un neakadēmiskajiem pētniekiem ir svarīga loma ar dezinformāciju saistīto risku attīstības izprašanā. Pētniecības kvalitāte šajā jomā ir atkarīga no tā, vai platformu datu pētniekiem ir nodrošināta piekļuve. Komisija aicina parakstītājus krasi uzlabot pašreizējo situāciju, ko raksturo epizodiska un patvaļīga datu sniegšana, kas neatbilst visām pētniecības vajadzībām. Tāpēc parakstītājiem sadarbībā ar pētniecības kopienu, Eiropas Digitālo mediju observatoriju (EDMO) un attiecīgajām valstu iestādēm būtu jāstrādā, lai kopīgi izveidotu juridisku un stabilu satvaru piekļuvei datiem pētniecības nolūkos.

Kā kodekss var uzlabot faktu pārbaudes darbību ietekmi?

Lai novērstu būtiskās nepilnības un faktu pārbaudes darbību nevienmērīgo tvērumu dienestos un ES valstīs, parakstītājiem būtu jāapņemas paplašināt sadarbību ar faktu pārbaudītājiem. Faktu pārbaudes ietekmes palielināšanu var panākt arī ar faktu pārbaudītāju radītā satura labāku iekļaušanu un pamanāmību. Parakstītājiem būtu jāapsver efektīvas marķēšanas sistēmas, kā arī kopīga faktu pārbaužu repozitorija izveide, kas atvieglotu tā efektīvu izmantošanu visās platformās, lai novērstu tādas dezinformācijas atkārtošanos, kuru faktu pārbaudītāji ir atmaskojuši. Sadarbībai ar faktu pārbaudītājiem būtu jānodrošina viņu neatkarība, taisnīga atlīdzība, jāveicina sadarbība un jāatvieglo pakalpojumu plūsma.

Kodeksa uzraudzība

Kā turpmāk tiks uzraudzīta kodeksa īstenošana?

Prakses kodeksa novērtējums un pašreizējā Covid-19 dezinformācijas uzraudzības programma ir snieguši noderīgu ieguldījumu kodeksa uzraudzības sistēmas stiprināšanā. Uzlabotajā kodeksā būtu jāiekļauj pastiprināta uzraudzības sistēma un jāizveido stabila sistēma, kas ietver jaunus galvenos snieguma rādītājus, kurus var izmērīt dalībvalstu līmenī. Tiem būtu jāļauj novērtēt parakstītāju īstenotās politikas ietekmi, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar kodeksu, kā arī kodeksa vispārējo ietekmi uz dezinformāciju ES.

Parakstītājiem būtu jāsniedz regulāri ziņojumi saskaņā ar pastiprināto uzraudzības sistēmu, izmantojot saskaņotas veidnes un iekļaujot standarta un revidējamu formātu kopumus datu sniegšanai saskaņā ar GDR. Tiešsaistes pakalpojumiem ar augstāka riska profiliem attiecībā uz dezinformācijas izplatīšanu reizi sešos mēnešos būtu jāziņo par saistību īstenošanu un katru gadu jānovērtē riski, kas saistīti ar dezinformācijas parādību. Citiem kodeksa parakstītājiem katru gadu būtu jāziņo un jāsniedz dati un rādītāji, kas atbilst to darbībām.

Norādījumos ir ierosināts, ka parakstītājiem būtu jāapņemas izveidot, izveidot un uzturēt publiski pieejamu kopīgu tiešsaistes pārredzamības centru, kas sniegtu pārskatu par konkrēto politiku, ko parakstītāji pieņēmuši, lai īstenotu kodeksa saistības.

Kāda ir pastāvīgās darba grupas loma?

Pastāvīgajai darba grupai būtu jāizskata, kā pilnveidot un pielāgot kodeksu, ņemot vērā tehnoloģiju, sabiedrības, tirgus un likumdošanas attīstību. Darba grupu vadīs Komisija, un tajā piedalīsies kodeksa parakstītāji un pārstāvji no Eiropas Ārējās darbības dienesta, EDMO, Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupas (ERGA). Tai būtu jāmeklē iespējas, piemēram, izstrādāt strukturālus rādītājus un mehānismus, kas izmērāmi dalībvalstu līmenī, vai izveidot riska novērtēšanas metodi, lai ātri reaģētu īpašās situācijās un krīzēs, piemēram, vēlēšanās vai pandēmijā.