Jautājumi un atbildes: Norādījumi Prakses kodeksa dezinformācijas jomā stiprināšanai

Par prakses kodeksu

Kas ir prakses kodekss dezinformācijas jomā?

Prakses kodeksā ir izklāstīti principi un saistības attiecībā uz tiešsaistes platformām un reklāmas nozari, lai vērstos pret dezinformācijas izplatīšanos tiešsaistē Eiropas Savienībā, ko tā parakstītāji piekrita īstenot. Tas ir pasaulē pirmais pašregulācijas instruments dezinformācijas apkarošanai. Kodeksa 2020. gada novērtējums parādīja, ka tas ir labs piemērs strukturētai sadarbībai ar tiešsaistes platformām, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību. Tā arī konstatēja trūkumus, tostarp nekonsekventu un nepilnīgu piemērošanu dažādās platformās un ES valstīs, nepilnības kodeksa saistību aptvērumā, kuras paredzēts novērst ar norādījumiem par prakses kodeksa dezinformācijas jomā stiprināšanu.

Kas ir norādījumi par prakses kodeksu?

Norādījumos ir izklāstītas Komisijas vēlmes attiecībā uz to, kā platformām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāstiprina Prakses kodekss dezinformācijas jomā, lai novērstu trūkumus un trūkumus un radītu pārredzamāku, drošāku un uzticamāku tiešsaistes vidi. Tajā ir arī izklāstīti stūrakmeņi stingram kodeksa īstenošanas uzraudzības satvaram. Norādījumu mērķis ir attīstīt spēkā esošo prakses kodeksu par kopregulēšanas instrumentu, kas paredzēts Digitālo pakalpojumu aktā (DPA), neskarot galīgo vienošanos par DPA, un kā paziņots Eiropas Demokrātijas rīcības plānā. Pastiprinātais kodekss sniedz agrīnu iespēju izstrādāt piemērotus pasākumus, lai novērstu sistēmiskos riskus, kas izriet no platformu pakalpojumu darbības un izmantošanas, ņemot vērā gaidāmo DSA riska novērtēšanas un mazināšanas sistēmu.

Kā norādījumos tiek novērsti pašreizējā kodeksa trūkumi?

Norādījumos ir novērsti galvenie trūkumi un trūkumi, kas konstatēti Komisijas 2020. gada novērtējumā par kodeksu, ņemot vērā arī Covid-19 dezinformācijas uzraudzības programmā gūto pieredzi. Tā aicina parakstītājus uzņemties stingrākas saistības, lai nodrošinātu efektīvāku reaģēšanu uz dezinformācijas izplatīšanos, konsekventāku kodeksa piemērošanu platformās un ES valstīs, pastiprinātu uzraudzības sistēmu ar skaidriem galvenajiem darbības rādītājiem (KPI) un piemērotu mehānismu kodeksa regulārai pielāgošanai. Tajā ierosināts paplašināt kodeksa darbības jomu un darbības jomu un izklāstīts, kā būtu jāstiprina Kodeksa saistības. Piemēram, tā aicina veikt stingrākus pasākumus, lai demonetizētu dezinformācijas izplatītājus, palielinātu politiskās reklāmas pārredzamību, pievērstos manipulatīvai rīcībai, dotu iespējas lietotājiem, uzlabotu sadarbību ar faktu pārbaudītājiem un nodrošinātu pētniekiem piekļuvi datiem.

Kāda ir pastiprinātā kodeksa darbības joma saskaņā ar norādījumiem?

Eiropas Demokrātijas rīcības plānā dezinformācija ir definēta kā “nepatiess vai maldinošs saturs, kas tiek izplatīts ar nolūku maldināt vai nodrošināt ekonomisku vai politisku labumu un kas var kaitēt sabiedrībai”. Lai gan kodeksa galvenais mērķis joprojām ir dezinformācija šaurā nozīmē, pastiprinātajā kodeksā būtu jātiecas parakstītājiem ieviest atbilstošu politiku un veikt samērīgas darbības, lai mazinātu riskus, ko rada arī maldinoša informācija, ja pastāv būtiska sabiedrības kaitējuma dimensija, un ar pienācīgiem vārda brīvības aizsardzības pasākumiem. Norādījumos izmantotais visaptverošais termins “dezinformācija” ietver arī informācijas ietekmes darbības un iejaukšanos, tostarp no ārvalstu dalībnieku puses, ja tiek izmantota manipulācija ar informāciju, kas rada būtisku kaitējumu sabiedrībai.

Kas ir prakses kodeksa parakstītāji?

Pašreizējie parakstītāji iesaista lielas tiešsaistes platformas, kas darbojas ES, kā arī tirdzniecības asociācijas un attiecīgos tiešsaistes un reklāmas ekosistēmu dalībniekus. Tie ir: Google, Facebook, Twitter, Microsoft, TikTok, Mozilla, DOT Europe (bijušais EDiMA), Pasaules Reklāmdevēju federācija (WFA) un tās Beļģijas partneris, Beļģijas Reklāmdevēju savienība (UBA);  Eiropas Komunikāciju aģentūru asociācija (EACA) un tās pārstāvji no Francijas, Polijas un Čehijas — attiecīgi Association des Agences Conseils en Communication (AACC), Stowarzyszenie Komunikacji Marketingowej/Ad Artis Artis Foundation (SAR) un Asociace Komunikacnich Agentur (AKA) — Interaktīvās reklāmas birojs (IAB Europe), Kreativitet & Kommunikation un Goldbach Audience (Šveice) AG.

Kā tiks izpildītas Kodeksa saistības? Kā ar DPA izveidoto kopregulējuma sistēmu?

Norādījumi ir daļa no Komisijas visaptverošajām darbībām dezinformācijas apkarošanai, kā arī izklāstīti stabila uzraudzības satvara stūrakmeņi. Norādījumu mērķis ir attīstīt spēkā esošo prakses kodeksu uz rīcības kodeksu kā daļu no Digitālo pakalpojumu tiesību aktā (DPA) paredzētā kopregulējuma satvara, neskarot galīgo vienošanos par DPA koplēmuma procesā. Kopregulējuma sistēmas ietvaros DPA ir noteikti konkrēti mērķi un minimālie kritēriji, kas jāievēro rīcības kodeksos.

Ļoti lielas platformas gūs labumu no dalības pastiprinātajā kodeksā, paredzot jaunus obligātus pienākumus, kas tām piemērojami saskaņā ar ierosināto DPA. Jo īpaši attiecībā uz riska novērtējumu, riska mazināšanu, lietotāju iespēcināšanu un pārredzamību saistībā ar reklāmu. Tādējādi pastiprinātais kodekss sniedz agrīnu iespēju izstrādāt piemērotus pasākumus, lai novērstu vienu no galvenajiem riskiem, ko rada platformu pakalpojumi, ņemot vērā ierosināto DPA regulējumu. Mazākas platformas un citas ieinteresētās personas arī gūtu labumu, ja tiktu apvienotas atbilstošās pastiprinātā kodeksa saistības, lai gūtu labumu no tā paraugprakses un aizsargātu pret reputācijas riskiem, ko rada to sistēmu ļaunprātīga izmantošana dezinformācijas izplatīšanai.

Lai gan sadarbība saskaņā ar rīcības kodeksiem sniedz daudzus ieguvumus, kodeksa parakstīšana joprojām būs brīvprātīgs platformas lēmums, arī saskaņā ar ierosināto DPA.

Vai jauni parakstītāji var pievienoties kodeksam?

Jā, Komisija mudina jaunus parakstītājus pievienoties kodeksam un piedalīties tā pārskatīšanā, jo plašāka līdzdalība palielina kodeksa ietekmi un efektivitāti. Viens no Komisijas ieteikumiem pastiprinātajam kodeksam ir iekļaut pielāgotas saistības, kas atbilst parakstītāju sniegto pakalpojumu daudzveidībai, to lielumam un īpašajai lomai ekosistēmā. Parakstītājiem būtu jāparaksta saistības, kas attiecas uz viņu pakalpojumiem. Potenciālie parakstītāji jau var sazināties ar Komisijas dienestiem, lai pievienotos pastiprinātajam kodeksam un piedalītos tā izstrādē.

Kas var būt potenciāli jauns parakstītājs?

Potenciālie jaunie parakstītāji var būt izveidotas un topošas platformas, kas darbojas ES, privāti ziņojumapmaiņas pakalpojumi, attiecīgās ieinteresētās personas tiešsaistes reklāmas ekosistēmā (piemēram, reklāmu apmaiņa, reklāmu tehnoloģiju nodrošinātāji, zīmolu īpašnieki), citi dalībnieki, kas sniedz pakalpojumus, kurus var izmantot dezinformācijas demonetizēšanai (piemēram, e-maksājumu pakalpojumi, e-komercijas platformas, kolektīvās finansēšanas/ziedošanas pakalpojumi), kā arī ieinteresētās personas, kas ar rīkiem, instrumentiem, risinājumiem vai zināšanām var sniegt ieguldījumu kodeksa efektīvā darbībā.

Covid-19 dezinformācijas uzraudzības programma

Kā Covid-19 dezinformācijas uzraudzības programmas pieredze dos labumu pastiprinātajam kodeksam?

Covid-19 dezinformācijas uzraudzības programma ir sniegusi padziļinātu pārskatu par darbībām, ko platformas veikušas, lai apkarotu nepatiesu un maldinošu informāciju par koronavīrusu un vakcīnām. Ir pierādījies, ka tas ir lietderīgs pārredzamības pasākums, lai nodrošinātu platformu publisko pārskatatbildību, un kodekss ir ieviests stresa testā. Platformas ir ziņojušas par pasākumiem, kas veikti, lai palielinātu autoritatīvu avotu redzamību, par rīkiem, kas izstrādāti, lai atvieglotu piekļuvi ticamai informācijai, kas ir sabiedrības interesēs, par pazeminātiem un veiktajiem pasākumiem attiecībā uz saturu, kas satur nepatiesu vai maldinošu informāciju, kas var radīt fizisku kaitējumu, par aizliegtu reklāmu, kas izmanto krīzi, un par pastiprinātiem centieniem sniegt precīzu informāciju par vakcīnām.

Uzraudzības programmā tika uzsvērti arī vairāki trūkumi. Uzlabotajai uzraudzības sistēmai būtu jānodrošina regulārs novērtējums par to, kā parakstītāji īsteno kodeksa saistības, un jāļauj novērtēt kodeksa kā dezinformācijas apkarošanas instrumenta efektivitāti. Uzraudzības sistēmas pamatā vajadzētu būt spēcīgiem un precīziem galvenajiem darbības rādītājiem (GDR), ar kuriem mēra parakstītāju īstenoto politiku rezultātus un ietekmi (“pakalpojumu līmeņa rādītāji”), kā arī uz galvenajiem darbības rādītājiem, ar kuriem mēra kodeksa vispārējo ietekmi uz dezinformāciju ES (“strukturālie rādītāji”). Pastiprinātajam kodeksam būtu jānodrošina, ka informācija un dati tiek sniegti standartizētos formātos ar dalījumiem dalībvalstīs.

Reklāmu izvietošana un politiskā reklāma

Kā vadlīniju mērķis ir samazināt peļņu no dezinformācijas?

Platformām un visiem citiem tiešsaistes reklāmas ekosistēmas dalībniekiem būtu jāsadarbojas, lai apturētu dezinformācijas monetizāciju, izmantojot reklāmas ieņēmumus. Tāpēc pastiprinātajām kodeksa saistībām būtu jāveic detalizētāki un pielāgotāki pasākumi, lai novērstu dezinformācijas riskus, kas saistīti ar reklāmas izplatīšanu tiešsaistē. Turklāt zīmola drošības instrumentos būtu jāintegrē faktu pārbaudītāju un pētnieku analīze par dezinformācijas kampaņu avotiem. Savukārt zīmolu īpašniekiem un reklāmdevējiem būtu jāapņemas izvairīties no reklāmas izvietošanas blakus dezinformācijai vai vietās, kas atkārtoti publicē dezinformāciju.

Kā norādījumos tiks ņemti vērā gaidāmie tiesību akti par sponsorēta politiskā satura pārredzamību?

Pārskatot prakses kodeksu politiskās reklāmas jomā, būs jāņem vērā gaidāmais tiesību akta priekšlikums, un tas būs svarīgs līdzeklis, lai panāktu taustāmu progresu gan pirms tiesību aktu pieņemšanas, gan ar tiesiskā regulējuma palīdzību, tiklīdz tas būs ieviests. Ar pastiprināto kodeksu būtu jāizstrādā nozares virzīti risinājumi, lai atbalstītu tā īstenošanu un panāktu nepārtrauktu progresu šajā jomā. Norādījumos ierosināts stiprināt kodeksa parakstītāju saistības uzlabot politisko reklāmu pārredzamību un publiskošanu. Šīm reklāmām jābūt skaidri un efektīvi marķētām un atšķiramām kā apmaksātam saturam, un lietotājiem būtu jāspēj saprast, ka parādītajā saturā ir reklāma, kas saistīta ar politiskiem jautājumiem.

Lietotāju pilnvarošana

Kā pastiprinātajam kodeksam būtu jāpievēršas manipulatīvai rīcībai?

Norādījumos ierosināts stiprināt kodeksu, lai visaptveroši aptvertu pašreizējos un jaunos manipulatīvās uzvedības veidus, ko izmanto dezinformācijas izplatīšanai, piemēram, botus, viltus kontus, organizētas manipulācijas kampaņas, ņemšanu vērā. Pielāgotām saistībām būtu jānovērš neaizsargātība un jānodrošina pārredzamība un pārskatatbildība par darbībām, kas veiktas, lai samazinātu manipulatīvas rīcības ietekmi.

Kādus pasākumus norādījumos ieteikts uzlabot lietotāju informētību?

Lai ierobežotu dezinformācijas izplatīšanos, ir svarīgi nodrošināt lietotājiem rīkus, kas ļauj labāk izprast tiešsaistes vidi, un veicināt atbildīgāku rīcību tiešsaistē. Norādījumos kodeksa parakstītāji tiek aicināti apņemties ievērot “drošu dizainu” kā savu pakalpojumu arhitektūras pamatprincipu. Tas nozīmē, ka parakstītājiem būtu jāapņemas novērtēt riskus, ko rada to sistēmas, un izstrādāt savu pakalpojumu arhitektūru tā, lai līdz minimumam samazinātu riskus, kas saistīti ar dezinformācijas izplatīšanos un pastiprināšanu.

Pastiprinātajā kodeksā būtu jāiekļauj konkrēti pasākumi, lai mazinātu risku, ko rada ieteikumu sistēmas, kas veicina dezinformācijas vīrusa izplatīšanos, uzlabotu sabiedrības interesēs esošas uzticamas informācijas pamanāmību un brīdinātu lietotājus, kuri ir mijiedarbojušies ar saturu, ko faktu pārbaudītāji ir atzinuši par nepatiesu vai maldinošu. Lietotājiem ir jāpiešķir arī lielāka aģentūra, piemēram, iespēja ziņot par dezinformāciju un pielāgot preferences ieteikumu sistēmām. Parakstītāji tiek mudināti turpināt pasākumus, lai veicinātu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi.

Pētniecības un faktu pārbaudes kopienas stiprināšana

Kā var nodrošināt, ka pētniecības kopienai ir piekļuve datiem, kas vajadzīgi, lai pienācīgi pētītu dezinformāciju?

Pētniekiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, pētnieciskajiem žurnālistiem un neakadēmiskajiem pētniekiem ir svarīga nozīme, lai izprastu ar dezinformāciju saistīto risku attīstību. Pētījumu kvalitāte šajā jomā ir atkarīga no piekļuves platformas datu pētniekiem. Komisija aicina parakstītājus krasi uzlabot pašreizējo situāciju, ko raksturo epizodiska un patvaļīga datu sniegšana, kas neatbilst visām pētniecības vajadzībām. Tādēļ parakstītājiem sadarbībā ar pētniecības aprindām, Eiropas Digitālo plašsaziņas līdzekļu observatoriju (EDMO) un attiecīgajām valstu iestādēm būtu jāstrādā, lai kopīgi izveidotu tiesisku un stabilu regulējumu piekļuvei datiem pētniecības nolūkos.

Kā kodekss var uzlabot faktu pārbaudes darbību ietekmi?

Lai novērstu faktu pārbaudes pasākumu būtiskās nepilnības un nevienmērīgo tvērumu starp dienestiem un ES valstīm, parakstītājiem būtu jāapņemas paplašināt sadarbību ar faktu pārbaudītājiem. Faktu pārbaudes ietekmes palielināšanu var panākt arī ar faktu pārbaudītāju sagatavotā satura labāku iekļaušanu un pamanāmību. Parakstītājiem būtu jāizskata efektīvas marķēšanas sistēmas, kā arī kopīga faktu pārbaužu repozitorija izveide, kas atvieglotu tā efektīvu izmantošanu visās platformās, lai novērstu faktu pārbaudītāju dezinformācijas atkārtošanos. Sadarbībai ar faktu pārbaudītājiem būtu jānodrošina viņu neatkarība, taisnīga atlīdzība, jāveicina sadarbība un jāatvieglo plūsma starp pakalpojumiem.

Kodeksa uzraudzība

Kā turpmāk tiks uzraudzīta kodeksa īstenošana?

Prakses kodeksa novērtējums un pašreizējā Covid-19 dezinformācijas uzraudzības programma ir devušas noderīgu ieguldījumu kodeksa uzraudzības sistēmas stiprināšanā. Uzlabotajā kodeksā būtu jāiekļauj pastiprināta uzraudzības sistēma un jāizveido stabils satvars, kas ietver jaunus galvenos snieguma rādītājus, kurus var izmērīt dalībvalstu līmenī. Tiem būtu jāļauj novērtēt parakstītāju īstenotās politikas ietekmi, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar kodeksu, kā arī kodeksa vispārējo ietekmi uz dezinformāciju ES.

Parakstītājiem būtu jāsniedz regulāri ziņojumi saskaņā ar pastiprināto uzraudzības sistēmu, izmantojot saskaņotas veidnes un iekļaujot standarta un revidējamu formātu kopumus, lai sniegtu datus par GDR. Tiešsaistes pakalpojumiem ar augstāku riska profilu attiecībā uz dezinformācijas izplatīšanos reizi sešos mēnešos būtu jāziņo par saistību īstenošanu un katru gadu jānovērtē ar dezinformāciju saistītie riski. Citiem kodeksa parakstītājiem katru gadu būtu jāziņo un jāsniedz dati un rādītāji, kas atbilst viņu darbībām.

Norādījumos ierosināts, ka parakstītājiem būtu jāapņemas izveidot, izveidot un uzturēt publiski pieejamu tiešsaistes kopējo pārredzamības centru, kas sniegtu pārskatu par konkrētām politikas jomām, kuras parakstītāji ir pieņēmuši, lai īstenotu kodeksa saistības.

Kāda ir pastāvīgās darba grupas loma?

Pastāvīgajai darba grupai būtu jāizvērtē, kā kodeksu attīstīt un pielāgot, ņemot vērā tehnoloģiju, sabiedrības, tirgus un tiesību aktu attīstību. Darba grupu vadīs Komisija, un tajā piedalīsies kodeksa parakstītāji un pārstāvji no Eiropas Ārējās darbības dienesta, EDMO, Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupas (ERGA). Tai būtu jāpievēršas, piemēram, strukturālo rādītāju un mehānismu izstrādei, kas izmērāmi dalībvalstu līmenī, vai riska novērtēšanas metodes izveidei, lai ātri reaģētu īpašās situācijās un krīzēs, piemēram, vēlēšanās vai pandēmijas situācijā.