2022. gada prakses kodekss dezinformācijas jomā

Pastiprināto prakses kodeksu dezinformācijas jomā 2022. gada 16. jūnijā parakstīja un iesniedza 34 parakstītāji, kuri ir pievienojušies 2018. gada kodeksa pārskatīšanas procesam.

Jaunā kodeksa mērķis ir sasniegt 2021. gada maijā sniegto Komisijas vadlīniju mērķus, nosakot plašāku saistību un pasākumu klāstu cīņai pret dezinformāciju tiešsaistē.

2022.gada prakses kodekss ir parakstītāju veiktā darba rezultāts. Parakstītājiem ir jāizlemj, kuras saistības tās uzņemas, un viņu pienākums ir nodrošināt savu saistību īstenošanas efektivitāti. Kodeksu Komisija neapstiprina, savukārt Komisija norādījumos ir izklāstījusi savas cerības un uzskata, ka kodekss kopumā atbilst šīm cerībām.

Parakstītāji ir apņēmušies rīkoties vairākās jomās, piemēram, dezinformācijas izplatīšanas demonetizēšana; politiskās reklāmas pārredzamības nodrošināšana; lietotāju pilnvarošana; uzlabot sadarbību ar faktu pārbaudītājiem; un nodrošināt pētniekiem labāku piekļuvi datiem.

Atzīstot, cik svarīgi ir panākt, lai kodekss atbilstu nākotnes prasībām, parakstītāji vienojās izveidot satvaru turpmākai sadarbībai ar pastāvīgas darba grupas starpniecību. Kodekss ietver arī pastiprinātu uzraudzības sistēmu, kuras pamatā ir kvalitatīvi ziņošanas elementi un pakalpojumu līmeņa rādītāji, ar kuriem mēra tā īstenošanas efektivitāti. Parakstītāji izveidos Pārredzamības centru, sniedzot sabiedrībai skaidru pārskatu par politiku, ko tie īsteno, lai īstenotu savas saistības, un regulāri atjauninās to ar attiecīgajiem datiem.

Stiprinātais kodekss

Prakses kodekss dezinformācijas jomā ir pirmais rīks, ar kura palīdzību attiecīgie nozares dalībnieki — pirmo reizi 2018. gadā — vienojās par pašregulācijas standartiem dezinformācijas apkarošanai.

Tā pārskatīšanas process tika sākts 2021. gada jūnijā, un pēc pārskatītā kodeksa parakstīšanas un iesniegšanas 2022. gada 16. jūnijā jaunais kodekss kļūs par daļu no plašāka tiesiskā regulējuma apvienojumā ar tiesību aktiem par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu un Digitālo pakalpojumu aktu. Attiecībā uz parakstītājiem, kas ir ļoti lielas tiešsaistes platformas, kodeksa mērķis ir kļūt par ietekmes mazināšanas pasākumu un rīcības kodeksu, kas atzīts saskaņā ar DPA kopregulēšanas sistēmu.

Pastiprinātais prakses kodekss ietver 44 saistības un 128 īpašus pasākumus šādās jomās.

• Demonetizācija: finanšu stimulu samazināšana dezinformācijas izplatītājiem

  Pastiprinātā kodeksa mērķis ir nodrošināt, ka dezinformācijas izplatītāji negūst labumu no reklāmas ieņēmumiem. Parakstītāji apņemas īstenot stingrākus pasākumus, lai novērstu reklāmas izvietošanu blakus dezinformācijai, kā arī dezinformāciju saturošas reklāmas izplatīšanu. Kodekss arī izveido efektīvāku sadarbību starp reklāmas nozares dalībniekiem, ļaujot īstenot spēcīgāku kopīgu rīcību.  

• Politiskās reklāmas pārredzamība

  Atzīstot politiskās reklāmas nozīmi sabiedriskās dzīves veidošanā, pastiprinātā kodeksa parakstītāji apņemas ieviest stingrākus pārredzamības pasākumus, ļaujot lietotājiem viegli atpazīt politiskās reklāmas, nodrošinot efektīvāku marķējumu, apņemoties atklāt sponsoru, reklāmas izdevumu un reklāmas periodu.  Turklāt parakstītāji apņemas ieviest efektīvas un meklējamas reklāmu bibliotēkas politiskajai reklāmai.

• Pakalpojumu integritātes nodrošināšana

  Kodekss stiprinās pasākumus, lai samazinātu manipulatīvu rīcību, ko izmanto, lai izplatītu dezinformāciju (piemēram, viltus konti, botu virzīta pastiprināšana, uzklausīšana, ļaunprātīga dziļa viltošana), un izveidos ciešāku sadarbību starp parakstītājiem, lai cīnītos pret problēmām, kas saistītas ar šādām metodēm. Parakstītāji vienosies par dažādu dienestu izpratni par neatļautu manipulatīvu rīcību un praksi dezinformācijas izplatīšanai. Tām būs arī periodiski jāpārskata to taktiku, metožu un procedūru saraksts, ko izmanto ļaunprātīgi iesaistītie dalībnieki, un tās īstenos skaidru politiku, kas aptvers apzināto uzvedību un praksi.

• Lietotāju pilnvarošana

  Lietotāji tiks labāk aizsargāti pret dezinformāciju, izmantojot uzlabotus rīkus dezinformācijas atzīšanai, izpratnei un apzīmēšanai, lai piekļūtu autoritatīviem avotiem, kā arī izmantojot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes iniciatīvas. Jo īpaši kodekss nodrošinās, ka tiek ieviesta droša izstrādes prakse, lai ierobežotu dezinformācijas izplatīšanos un nodrošinātu to ieteikumu sistēmu lielāku pārredzamību, pielāgojot tās, lai ierobežotu dezinformācijas izplatīšanos.

• Iespēju nodrošināšana pētniekiem

  Kodeksā paredzēts, ka tiešsaistes platformas sniedz labāku atbalstu dezinformācijas pētniecībai. Pētniekiem būs labāka un plašāka piekļuve platformu datiem. Tas nozīmē, ka jānodrošina automatizēta piekļuve nepersonizētiem, anonimizētiem, apkopotiem vai acīmredzami publiskotiem datiem un jāstrādā pie tā, lai izveidotu pārvaldības struktūru, kas vienkāršotu piekļuvi datiem, kuriem nepieciešama papildu pārbaude.

• Faktu pārbaudes kopienas pilnvarošana

  Jaunais kodekss paplašinās faktu pārbaudes tvērumu visās ES dalībvalstīs un valodās un nodrošinās, ka platformas konsekventāk izmantos faktu pārbaudi savos pakalpojumos. Turklāt kodeksa mērķis ir nodrošināt taisnīgu finansiālu ieguldījumu faktu pārbaudītāju darbā un labāku piekļuvi faktu pārbaudītājiem informācijai, kas atvieglo viņu ikdienas darbu.

• Pārredzamības centrs un darba grupa

  Pārredzamības centrs, kas pieejams visiem iedzīvotājiem, ļaus viegli pārskatīt kodeksa pasākumu īstenošanu, nodrošinot pārredzamību un attiecīgo datu regulāru atjaunināšanu. Pastāvīgā darba grupa saglabās Kodeksa nākotnes prasībām atbilstošu un mērķim atbilstošu forumu, cita starpā izveidojot forumu, lai pārskatītu un pielāgotu saistības, ņemot vērā tehnoloģiju, sabiedrības, tirgus un likumdošanas attīstību. Darba grupas sastāvā ir parakstītāju, Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupas, Eiropas Digitālo mediju novērošanas centra un Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvji, un to vada Komisija.

• Pastiprināta uzraudzības sistēma

  Kodeksam ir spēcīga uzraudzības sistēma, tostarp pakalpojumu līmeņa rādītāji, lai novērtētu kodeksa īstenošanu visā ES un dalībvalstu līmenī. Līdz 2023. gada sākumam parakstītāji iesniegs Komisijai pirmos pamatziņojumus par kodeksa īstenošanu. Pēc tam ļoti lielas tiešsaistes platformas, kā noteikts Digitālo pakalpojumu tiesību aktā (DSA), ziņos ik pēc sešiem mēnešiem, savukārt citi parakstītāji ziņos katru gadu. Pastiprinātajā kodeksā ir ietverta arī skaidra apņemšanās strādāt pie strukturālo rādītāju izveides, kas ļautu novērtēt Kodeksa par dezinformāciju vispārējo ietekmi.

Soļi uz priekšu

Parakstītājiem būs seši mēneši, lai īstenotu saistības un pasākumus, kuriem tie ir parakstījušies.

Kopā ar Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) un Eiropas Digitālo plašsaziņas līdzekļu novērošanas centru (EDMO) Komisija regulāri novērtēs kodeksa īstenošanā gūtos panākumus, pamatojoties uz detalizētiem kvalitatīviem un kvantitatīviem ziņojumiem, kas gaidāmi no parakstītājiem.

Izveidotā darba grupa, kas tiksies pēc vajadzības un vismaz reizi sešos mēnešos, uzraudzīs un pielāgos saistības, ņemot vērā tehnoloģiju, sabiedrības, tirgus un likumdošanas attīstību.

Ceļš, kas noveda pie 2022. gada pastiprinātā kodeksa

2018. gada prakses kodekss dezinformācijas jomāpirmo reizipulcēja nozares dalībniekus visā pasaulē, lai apņemtos apkarot dezinformāciju. ES stratēģijas pret dezinformācijupamatā ir pierādījies, ka kodekss ir efektīvs instruments, ar ko ierobežot dezinformācijas izplatīšanos tiešsaistē, tostarp vēlēšanu periodos, un ātri reaģēt uz krīzēm, piemēram, koronavīrusa pandēmiju un karu Ukrainā.

Pēc Komisijas novērtējuma par tā pirmo īstenošanas periodu Komisija 2021. gada maijā publicēja detalizētus norādījumus 2018. gada kodeksa nepilnību novēršanai, ierosinot risinājumus, kā padarīt to efektīvāku. 2018. gada kodeksa parakstītāji, kuriem pievienojās plašs potenciālo parakstītāju loks, iesaistījās pārskatīšanas procesā, kura rezultātā Komisijai 2022. gada 16. jūnijā tika iesniegts pastiprinātais kodekss.