Skip to main content
Shaping Europe’s digital future

Prakses kodekss dezinformācijas jomā ir progresīvs satvars dezinformācijas izplatības novēršanai, par ko vienojušās vairākas attiecīgās ieinteresētās personas.

Prakses kodekss, kas tika izveidots 2018. gadā, 2022. gadā tika ievērojami nostiprināts ar mērķi to atzīt par rīcības kodeksu saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu (DPA).

Komisija un Eiropas Digitālo pakalpojumu padome 2025. gada 13. februārī apstiprināja 2022. gada Prakses kodeksa dezinformācijas jomā kāRīcības kodeksadezinformācijas jomā integrēšanu DPA satvarā.

Ceļš, kas noveda pie 2022. gada prakses kodeksa

Prakses kodekss dezinformācijas jomā ir pirmais šāda veida instruments, ar kura palīdzību attiecīgie nozares dalībniekipirmo reizi 2018. gadāvienojās par pašregulācijas standartiem dezinformācijas apkarošanai. Kodekss, kasir ES dezinformācijas apkarošanas stratēģijas pamatā,ir izrādījies efektīvs rīks dezinformācijas izplatības ierobežošanai tiešsaistē, tostarp vēlēšanu periodos, un ātrai reaģēšanai uz krīzēm, piemēram, koronavīrusa pandēmiju un karu Ukrainā. 

Pēc Komisijas novērtējuma par pirmo īstenošanas periodu Komisija 2021. gada maijā publicējadetalizētus norādījumus  2018. gada kodeksa trūkumu novēršanai, ierosinot risinājumus tā efektivitātes uzlabošanai. 

2018. gada kodeksa parakstītāji, kuriem pievienojās plašs iespējamo parakstītāju loks, iesaistījās pārskatīšanas procesā, kura rezultātā tika izstrādātspastiprinātais kodekss, ko Komisijai 2022. gada 16. jūnijāiesniedza 34 parakstītāji, kuri pievienojās 2018. gada kodeksa pārskatīšanas procesam. Kopštā laika M rūdas parakstītāji ir pievienojušies.

Kodekss ir parakstītāju veiktā darba rezultāts. Parakstītājiem ir jāizlemj, kuras saistības tie paraksta, un viņu pienākums ir nodrošināt savu saistību īstenošanas efektivitāti. Komisija kodeksu neapstiprina, savukārt Komisija vadlīnijās ir izklāstījusi savas cerības un uzskata, ka kodekss kopumā atbilst šīm cerībām.

Atzīstot, cik svarīgi ir nodrošināt kodeksa atbilstību nākotnes vajadzībām, parakstītāji vienojās izveidot satvaru turpmākai sadarbībai, izmantojot pastāvīgu darba grupu. Kodeksā ir iekļauta arī pastiprināta uzraudzības sistēma, kuras pamatā ir kvalitatīvi ziņošanas elementi un pakalpojumu līmeņa rādītāji, ar kuriem mēra tā īstenošanas efektivitāti. Parakstītāji irizveidojuši Pārredzamībascentru, kas sabiedrībai sniedz skaidru pārskatu par politiku, ko tie ieviesuši, lai īstenotu savas saistības, un to regulāri atjaunina ar attiecīgajiem datiem.

Prakses kodeksa saistības

Tā pārskatīšanas process tika sākts 2021. gada jūnijā, un pēc pārskatītā kodeksa parakstīšanas un iesniegšanas 2022. gada 16. jūnijā jaunais kodekss kopā ar tiesību aktiem par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu un Digitālo pakalpojumu aktu kļuva par daļu no plašāka tiesiskā regulējuma.

Pastiprinātajā prakses kodeksā ir ietvertas 44 saistības un 128 īpaši pasākumi šādās jomās.

  • Demonetizācija: samazināt finansiālos stimulus dezinformācijas izplatītājiem,

    Pastiprinātā kodeksa mērķis ir nodrošināt, ka dezinformācijas izplatītāji negūst labumu no reklāmas ieņēmumiem. Parakstītāji apņemas veikt stingrākus pasākumus, lai izvairītos no reklāmas izvietošanas blakus dezinformācijai, kā arī no tādas reklāmas izplatīšanas, kas satur dezinformāciju. Kodekss arī paredz efektīvāku sadarbību starp reklāmas nozares dalībniekiem, ļaujot īstenot stingrāku kopīgu rīcību.  

  • Politiskās reklāmas pārredzamība

    Atzīstot politiskās reklāmas nozīmi sabiedriskās dzīves veidošanā, pastiprinātais kodekss uzliek parakstītājiem pienākumu ieviest stingrākus pārredzamības pasākumus, kas ļauj lietotājiem viegli atpazīt politiskās reklāmas, nodrošinot efektīvāku marķēšanu, apņemoties atklāt sponsora, reklāmas tēriņu un attēlošanas periodu.  Turklāt parakstītāji apņemas izveidot efektīvas un meklējamas politiskās reklāmas bibliotēkas.

  • Pakalpojumu integritātes nodrošināšana

    Kodekss stiprinās pasākumus, kuru mērķis ir samazināt manipulatīvu rīcību, ko izmanto dezinformācijas izplatīšanai (piemēram, viltus kontus, botu virzītu amplifikāciju, uzdošanos par personību, ļaunprātīgus dziļviltojumus), un izveidos ciešāku sadarbību starp parakstītājiem, lai cīnītos pret problēmām, kas saistītas ar šādām metodēm. Parakstītāji vienosies par dienestu savstarpēju izpratni par neatļautu manipulatīvu rīcību un praksi dezinformācijas izplatīšanai. Tām būs arī periodiski jāpārskata ļaunprātīgo dalībnieku izmantoto taktiku, paņēmienu un procedūru (TPP) saraksts un jāīsteno skaidra politika, kas aptver apzināto uzvedības veidu un prakses klāstu.

  • Iespēju nodrošināšana lietotājiem

    Lietotāji tiks labāk aizsargāti pret dezinformāciju, izmantojot uzlabotus rīkus dezinformācijas atpazīšanai, izpratnei un signalizēšanai, piekļuvei autoritatīviem avotiem un medijpratības iniciatīvas. Kodekss jo īpaši nodrošinās, ka tiek ieviesta droša izstrādes prakse, lai ierobežotu dezinformācijas izplatīšanos un nodrošinātu savu ieteikumu sistēmu lielāku pārredzamību, pielāgojot tās dezinformācijas izplatīšanas ierobežošanai.

  • Pētnieku iespēju veicināšana

    Kodekss paredz, ka tiešsaistes platformas sniedz labāku atbalstu dezinformācijas pētniecībai. Pētniekiem būs labāka un plašāka piekļuve platformu datiem. Tas nozīmē nodrošināt automatizētu piekļuvi nepersonizētiem, anonimizētiem, apkopotiem vai acīmredzami publiskotiem datiem un strādāt pie tā, lai izveidotu pārvaldības struktūru nolūkā vienkāršot piekļuvi datiem, kuriem nepieciešama papildu pārbaude.

  • Iespēju došana faktu pārbaudītāju kopienai

    Jaunais kodekss paplašinās faktu pārbaudes tvērumu visās ES dalībvalstīs un valodās un nodrošinās, ka platformas konsekventāk izmantos faktu pārbaudes savos pakalpojumos. Turklāt kodeksa mērķis ir nodrošināt taisnīgu finansiālo ieguldījumu faktu pārbaudītāju darbā un labāku faktu pārbaudītāju piekļuvi informācijai, kas atvieglo viņu ikdienas darbu.

  • Pārredzamības centrs un darba grupa

    Pārredzamības centrs, kas ir pieejams visiem iedzīvotājiem, ļaus viegli pārskatīt kodeksa pasākumu īstenošanu, nodrošinot pārredzamību un attiecīgo datu regulāru atjaunināšanu. Pastāvīgā darba grupa saglabās kodeksa atbilstību nākotnes vajadzībām un mērķim, izveidojot forumu, lai cita starpā pārskatītu un pielāgotu saistības, ņemot vērā tehnoloģiju, sabiedrības, tirgus un likumdošanas attīstību. Darba grupas sastāvā ir parakstītāju pārstāvji, Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa (ERGA), Eiropas Digitālo mediju observatorija (EDMO) un Eiropas Ārējās darbības dienests, un to vada Komisija.

  • Pastiprināta uzraudzības sistēma

    Kodeksā ir iekļauta stingra uzraudzības sistēma, tostarp pakalpojumu līmeņa rādītāji, lai novērtētu kodeksa īstenošanu visā ES un dalībvalstu līmenī. Parakstītāji 2023.gada janvārī iesniedzaKomisijai pirmospamatziņojumus par kodeksa īstenošanu. Pēc tam ļoti lielas tiešsaistes platformas, kā definēts Digitālo pakalpojumu aktā (DPA), pēc sešiem mēnešiem atkal ziņo, savukārt citi parakstītāji ziņo katru gadu. Pastiprinātajā kodeksā ir ietverta arī skaidra apņemšanās strādāt, lai izveidotu strukturālus rādītājus, kas ļauj izmērīt Dezinformācijaskodeksa vispārējo ietekmi . Pirmais sākotnējais komplekts jau ir publicēts. 

  • Strukturālie rādītāji

Pastiprinātajā kodeksā ir ietverta arī skaidra apņemšanās strādāt, lai izveidotu strukturālus rādītājus, kas ļauj novērtēt Dezinformācijas kodeksa vispārējo ietekmi. Pirmais strukturālo rādītāju sākotnējais kopums jau irpublicēts.

  • Sadarbība vēlēšanu laikā

Kodeksa parakstītāji apņēmās sadarboties un koordinēt savu darbu vēlēšanu laikā, kad dezinformācijas kampaņu draudi ir īpaši lieli. Kā paredzēts kodeksā, parakstītāji ir izveidojuši ātrās reaģēšanas sistēmu, lai nodrošinātu ātru un efektīvu sadarbību starp platformām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un faktu pārbaudītājiem vēlēšanu periodos, un tā darbosies līdz 2024. gada jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Jaunākās ziņas

A graphic with a dark purple background containing the white text "DIGITAL EUROPE PROGRAMME".
  • Paziņojums presei
  • 15 -APR- 2025

Komisija ir izsludinājusi četrus jaunus uzaicinājumus 140 miljonu eiro vērtībā saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa” (DIGITAL), lai veicinātu mākslīgā intelekta (MI) ieviešanu, veicinātu padziļinātas digitālās prasmes, paplašinātu Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIC) tīklu un apkarotu dezinformāciju.

Līdzīgs saturs

Lielais attēls

Komisija cīnās pret dezinformācijas un maldinošas informācijas izplatīšanu tiešsaistē, lai nodrošinātu Eiropas vērtību un demokrātisko sistēmu aizsardzību.