Skip to main content
Shaping Europe’s digital future

112: ES ārkārtas palīdzības numurs

Nepieciešama palīdzība? 112 ir jūsu dzīvības glābšanas numurs! 112 ir Eiropas neatliekamās palīdzības tālruņa numurs, kas bez maksas pieejams visā ES.

    112 tīkla atrašanās vieta. Precīza zvanītāja atrašanās vieta glābj dzīvības. ES no 2020. gada decembra nosaka, ka precīzas atrašanās vietas ir obligātas, pateicoties ES Elektronisko sakaru kodeksam.

© European Commission

112 tīkla atrašanās vieta. Precīza zvanītāja atrašanās vieta glābj dzīvības.

Kā tas darbojas?

  • Jūs varat zvanīt uz 112 no fiksētajiem un mobilajiem tālruņiem, lai sazinātos ar jebkuru neatliekamās palīdzības dienestu: ātrā palīdzība, ugunsdzēsēju brigāde vai policija.
  • Īpaši apmācīts operators atbildēs uz jebkuru 112 zvanu. Operators vai nu apstrādās pieprasījumu tieši, vai arī pārsūtīs zvanu uz vispiemērotāko neatliekamās palīdzības dienestu atkarībā no valsts neatliekamās palīdzības dienestu organizācijas.
  • Operatori daudzās valstīs var atbildēt uz zvaniem ne tikai savā valsts valodā, bet arī angļu vai franču valodā. Ja zvanītājs nezina, kur viņš atrodas, operators noteiks, kur fiziski atrodas persona, kas veic zvanu, un nodos to neatliekamās palīdzības iestādēm, lai tās varētu nekavējoties palīdzēt.
  • 112 izmanto arī dažās valstīs ārpus ES, piemēram, Šveicē un Dienvidāfrikā, un tas ir pieejams visā pasaulē GSM mobilajos tīklos.

Vai atceraties

  • 112 darbojas līdzās esošajiem valsts neatliekamās palīdzības dienestu numuriem. Dānija, Igaunija, Somija, Malta, Nīderlande, Portugāle, Rumānija un Zviedrija ir izvēlējušās numuru 112 kā vienīgo valsts neatliekamās palīdzības dienestu numuru.
  • 112 operatori reaģē tikai uz reālām ārkārtas situācijām. Tie nesniedz satiksmes un laikapstākļu ziņojumus, vispārīgu informāciju vai atbildes uz jautājumiem.
  • Zvani uz 112 ir avārijas dienestu laika un naudas izšķērdēšana, un vairumā valstu tie var būt arī bīstami un noziedzīgs nodarījums.

eZvana eZ

Jauni automobiļi ir aprīkoti ar eCall tehnoloģiju, kas smaga ceļu satiksmes negadījuma gadījumā automātiski zvana 112 un paziņo transportlīdzekļa atrašanās vietu neatliekamās palīdzības dienestiem.

ES noteikumi par 112

112 1991. gadā kļuva par vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numuru. Eiropas Elektronisko sakaru kodekss nodrošina, ka eiropieši var zvanīt uz Eiropas neatliekamās palīdzības numuru 112 neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas Eiropā, nodrošinot:

  • Eiropas iedzīvotājiem ir labāka piekļuve numuram 112, izmantojot jaunās tehnoloģijas
  • operatori sniedz informāciju par zvanītāja atrašanās vietu neatliekamās palīdzības iestādēm
  • uzlabota piekļuve 112 cilvēkiem ar invaliditāti

Viesabonēšanas regula uzliek viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu nosūtīt SMS personām, kas ceļo uz citu ES valsti, sniedzot informāciju par Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru 112.

Eiropas Komisija regulāri publicē ziņojumus par Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numura ieviešanu ES valstīs, un no 2020. gada Komisija reizi divos gados iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

112 diena: informētības palielināšana par ES vienoto neatliekamās palīdzības numuru

11. februāris ir Eiropas 112 diena. Šajā dienā visā ES tiek organizēti dažādi izpratnes veidošanas un tīklošanas pasākumi, lai veicinātu Eiropas vienotā neatliekamās palīdzības dienesta numura esamību un izmantošanu.

Komisija pieņem deleģēto regulu

Komisija pieņēma deleģēto regulu, lai uzlabotu saziņu ārkārtas situācijās, atbalstot efektīvu un ātru reaģēšanu uz ārkārtas situācijām, izmantojot 112. Deleģētā regula balstās uz šiem dalībvalstu pienākumiem un papildina tos ar mērķi nodrošināt efektīvu saziņu ārkārtas situācijās tehnoloģiskās migrācijas kontekstā. Tāpēc deleģētā regula:

  • Definē efektīvu saziņu ārkārtas situācijās kā savlaicīgu saziņu starp personu, kas lūdz palīdzību ārkārtas situācijā, un vispiemērotāko sabiedriskās drošības izsaukumu centrāli, kā arī tādas informācijas sniegšanu, ko persona nodod vai automātiski iegūst no ierīces vai tīkla un kas definēta kā kontekstuāla informācija;
  • Nosaka parametrus, pamatojoties uz kuriem valsts iestādēm ir jānosaka kritēriji precīzai un uzticamai informācijai par zvanītāja atrašanās vietu. Kritērijiem būtu jānodrošina, ka zvanītāja atrašanās vieta ir pietiekami precīza, lai neatliekamās palīdzības dienesti varētu efektīvi iejaukties.
  • Nosaka prasības, lai nodrošinātu vienotu izpratni par līdzvērtīgu piekļuvi lietotājiem ar invaliditāti. Ārkārtas saziņai personām ar invaliditāti (alternatīviem zvanu risinājumiem, piemēram, kopējā saruna reāllaika tekstam, īsziņām utt.) vajadzētu būt tikpat efektīvai, lai piekļūtu neatliekamās palīdzības dienestiem kā ārkārtas balss zvaniem.
  • Paredz prasību nekavējoties novirzīt ārkārtas izsaukumus un sakarus uz vispiemērotāko un tehniski iespējoto ĀIC. Deleģētajā regulā ir arī noteikta prasība dalībvalstīm sagatavot un informēt Komisiju par ceļvedi valsts ĀIC sistēmas modernizēšanai attiecībā uz visiem IP paziņojumiem. ĀIC sistēmām vajadzētu būt gatavām izmantot balss, teksta vai videosakarus ārkārtas situācijās, kas ir būtiski alternatīviem ārkārtas saziņas risinājumiem cilvēkiem ar invaliditāti.
  • Regula arī aicina dalībvalstis sadarboties ar Komisiju, lai noteiktu kopīgas sadarbspējas prasības attiecībā uz ārkārtas saziņas lietotnēm. Šādā veidā saziņa ārkārtas situācijās, izmantojot lietotnes, tiktu novirzīta uz vispiemērotāko ĀIC. Lietotnes var nodrošināt dzīvības glābšanas ārkārtas saziņu un sniegt būtisku kontekstuālu informāciju

Dalībvalstīmir jāziņo Komisijai un jāsniedz jaunākā informācija par deleģētajā regulā noteiktajiem pienākumiem. Deleģētā regula ir saistoša un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Jaunākās ziņas

NEWS ARTICLE |
PCP par sabiedrisko drošību un katastrofu seku likvidēšanu: pagarinātais termiņš un darbības joma pielāgota

BROADGNSS pircēju grupa (FR, FI, EE) aicina potenciāli ieinteresētos pretendentus iesniegt piedāvājumus savam iepirkumam pirmskomercializācijas posmā, lai uzlabotu pakalpojumus, ko sabiedriskās drošības un katastrofu seku likvidēšanas organizācijas piedāvā Eiropas iedzīvotājiem. Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus ir vienkāršots, lai piesaistītu vairāk piegādātāju dalībai. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš: pagarināts līdz 2022. gada 1. septembrim

Līdzīgs saturs

Lielais attēls

Savienojamība

ES mērķis ir panākt, lai Eiropa līdz 2030. gadam kļūtu par vissavienotāko kontinentu.

Skatīt arī

Atvērt internetu

ES noteikumos ir nostiprināts atvērta interneta piekļuves princips: pret interneta datplūsmu izturas bez diskriminācijas, bloķēšanas, ierobežošanas vai prioritāšu noteikšanas.

IKT un standartizācija

IKT specifikācijas nodrošina, ka produkti var savstarpēji savienoties un savstarpēji sadarboties, veicinot inovāciju un saglabājot IKT tirgu atvērtību un konkurētspēju.

ES Elektronisko sakaru kodekss

ES elektronisko sakaru politika uzlabo konkurenci, veicina inovāciju un stiprina patērētāju tiesības Eiropas vienotajā tirgū.

Savienojamības rīkkopa

Savienojamības rīkkopā ir sniegti norādījumi optiskās šķiedras un 5G tīklu izvēršanai. Šie tīkli piedāvās ievērojamas ekonomiskās iespējas.

Radiofrekvenču spektrs: bezvadu sakaru pamats

Bezvadu sakari, izmantojot publiskos vai privātos tīklus, informācijas pārraidīšanai izmanto radiofrekvenču spektru, t. i., virkni radioviļņu. Šāda saziņa var būt starp cilvēkiem, cilvēkiem un mašīnām vai sistēmām (“lietas” vispārīgāk) vai starp lietām. Šajā kontekstā...

5G

5G ir izšķirošā jaunās paaudzes tīkla tehnoloģija, kas veicinās inovāciju un atbalstīs digitālo pārveidi.

Satelīta platjosla

Satelīta platjosla ir pieejama, lai nodrošinātu ātru interneta pieslēgumu visās ES valstīs.

Atbalsts platjoslas izvēršanai

Eiropas Komisija atbalsta ES uzņēmumus, projektu vadītājus un iestādes tīkla pārklājuma palielināšanā, lai sasniegtu ES Gigabitu sabiedrības mērķus.