ES Elektronisko sakaru kodekss

Eiropiešiem ir vajadzīgs ātrs un uzticams interneta pieslēgums, lai piedalītos mūsdienu ekonomikā un sabiedrībā. Digitālā desmitgade ir iecerēta kā Eiropa, kas pilnībā izmanto digitālās pārveides sniegtās priekšrocības, un tās mērķis ir līdz 2030. gadam panākt gigabitu savienojamību un 5G visā Eiropā.

Kā tas darbojas?

Lai veicinātu šo mērķu sasniegšanu un apmierinātu Eiropas pieaugošās savienojamības vajadzības, ES Elektronisko sakaru kodekss atjaunina un apvieno ES telesakaru noteikumus vienā tiesiskajā regulējumā, kura mērķis ir veicināt savienojamību un labāk aizsargāt lietotājus visā Eiropā.

Šiem noteikumiem ir izšķiroša nozīme Eiropas savienojamības mērķu sasniegšanā un labākā iespējamā interneta pieslēguma nodrošināšanā ikvienam ES iedzīvotājam, lai viņi varētu pilnībā piedalīties digitālajā ekonomikā.

Skaidrāki noteikumi

Augstāka pakalpojumu kvalitāte

Kodekss uzlabo pieslēguma ātrumu un pārklājumu:

• padarīt pievilcīgākus visiem uzņēmumiem ieguldījumus jaunās augstas kvalitātes infrastruktūrās visā ES gan vietējā līmenī, gan pāri valstu robežām,
• padarīt noteikumus par līdzieguldījumiem paredzamākus un veicināt riska dalīšanu ļoti augstas veiktspējas tīklu, tostarp 5G tīklu, izvēršanā;
• veicināt ilgtspējīgu konkurenci patērētāju labā,

Labāka patērētāju aizsardzība

Kodekss aizsargā patērētājus neatkarīgi no tā, vai viņi sazinās, izmantojot tradicionālos (zvani, SMS) vai tīmekļa pakalpojumus:

• nodrošināt, ka visiem patērētājiem ir piekļuve cenas ziņā pieejamiem sakaru pakalpojumiem, tostarp atbilstīgai piekļuvei platjoslas internetam, tādiem pakalpojumiem kā e-pārvalde, tiešsaistes bankas pakalpojumi un videozvani;
• nodrošināt galalietotājiem ar invaliditāti līdzvērtīgu piekļuvi sakariem,
• nodrošināt, ka starptautiskie zvani Eiropas Savienībā maksā ne vairāk kā 19 centus minūtē;
• veicināt tarifu pārredzamību un līgumu piedāvājumu salīdzināšanu, piemēram, izmantojotlīgumu kopsavilkumus; 
• garantējot labāku drošību pret uzlaušanu, ļaunprātīgu programmatūru utt.
• aizsargāt patērētājus, kas abonē komplekso pakalpojumu paketes;
• atvieglot pakalpojumu sniedzēja maiņu un saglabāt to pašu tālruņa numuru, tostarp noteikumus par kompensācijām, ja process noiet greizi vai pārāk ilgi;
• palielināt iedzīvotāju aizsardzību ārkārtas situācijās, tostarp iegūt precīzāku zvanītāja atrašanās vietu, paplašināt ārkārtas gadījuma saziņu, ietverot īsziņas un videozvanus, un izveidot sistēmu sabiedrības brīdinājumu pārraidīšanai mobilajos tālruņos;

Universālais pakalpojums

Piekļuve sakaru pamatpakalpojumiem ir būtiska, lai piedalītos mūsdienu ekonomikā un sabiedrībā.

Eiropas elektronisko sakaru noteikumu mērķis ir nodrošināt platjoslas interneta un balss sakaru pieejamību par pieņemamu cenu visā Eiropā, izmantojot efektīvu konkurenci un izvēli. Ja tirgus neapmierina patērētāju vajadzības, universālā pakalpojuma saistības nodrošina, ka par pieņemamu cenu ir pieejami atbilstīgi pakalpojumi neatkarīgi no personīgajiem apstākļiem, piemēram, atrašanās vietas, ienākumiem vai invaliditātes. Platjoslas internetam jābūt pietiekami platam, lai varētu izmantot svarīgus pakalpojumus, piemēram, e-pārvaldi, interneta bankas pakalpojumus un standarta kvalitātes videozvanus.

Konkrēto tirgu analīze

Kodekss veicina arī iekšējā tirgus un konkurences attīstību. Lai atbalstītu šos mērķus, valstu iestādes regulāri analizē attiecīgos tirgus. Mērķis ir ierobežot konkrētu tirgus regulējumu, attiecinot to tikai uz gadījumiem, kad tas ir absolūti nepieciešams, lai saglabātu konkurētspējīgu un ieguldījumiem labvēlīgu normatīvo vidi patērētāju labā. Atrast jaunāko tirgus pārskatu.

ES Elektronisko sakaru kodeksa īstenošana

2018. gadāpieņemtie noteikumi attiecas uz visiem elektronisko sakaru pakalpojumiem ES. Kopš 2022. gada kodeksu ir pieņēmusi lielākā daļa ES valstu, un Komisija atbalsta dalībvalstis īstenošanas procesā. TurklātEiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde (BEREC) ir izstrādājusi ievērojamu skaitu pamatnostādņu, kuru mērķis ir veicināt kodeksa konsekventu piemērošanu un sekmēt tā sekmīgu īstenošanu.

Komisija 2025. gada beigās publicēs pirmo pārskatu par kodeksa darbību un pēc tam ik pēc pieciem gadiem sagatavos ziņojumu.