Datu akts

Vispārīga informācija un svarīgākie aspekti

Regula par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to izmantošanu, kas pazīstama arī kā Datu akts, stājās spēkā2024. gada11. janvārī.  Akts ir viens no galvenajiem Eiropas Datu stratēģijaspīlāriem, un tas sniegs būtisku ieguldījumu digitālās desmitgadesmērķa — veicināt digitālo pārveidi— sasniegšanā. Plašāku skaidrojumu sk.Datu akta skaidrojumā.

Jaunie pasākumi papildina Datu pārvaldības aktu, kas bija pirmais nodevums saskaņā ar Eiropas Datu stratēģiju un kļuva piemērojams 2023. gada septembrī. Lai gan Datu pārvaldības akts reglamentē procesus un struktūras, kas veicina brīvprātīgu datu kopīgošanu, Datu aktā ir precizēts, kas un ar kādiem nosacījumiem var radīt vērtību no datiem. Kopā šie divi tiesību akti atvieglos uzticamu un drošu piekļuvi datiem, veicinot to izmantošanu galvenajās ekonomikas nozarēs un sabiedrības interešu jomās. Tie arī veicinās ES vienotā datu tirgus izveidi, galu galā sniedzot labumu gan Eiropas ekonomikai, gan sabiedrībai kopumā.

Datu akts ļaus taisnīgi sadalīt datu vērtību,nosakot skaidrus un taisnīgus noteikumus par piekļuvi datiem un to izmantošanu Eiropas datu ekonomikā, un šo nepieciešamību pastiprina lietuinterneta (IoT)pieaugošā izplatība.  Pateicoties šai regulai, savienotie produkti būs jāizstrādā un jāražo tā, lai lietotāji (uzņēmumivai patērētāji) varētu viegli un droši piekļūt ģenerētajiem datiem, tos izmantot un kopīgot.

Datu akts ir starpnozaru tiesību akts (t. i., tajā ir izklāstīti principi un pamatnostādnes, kas attiecas uz visām nozarēm). Ar to netiek grozīti spēkā esošie pienākumi attiecībā uz piekļuvi datiem, tomēr jebkuram turpmākam tiesību aktam būtu jāatbilst tā principiem. 

Kādi ir jaunie pasākumi?

Datu akts dara pieejamu vairāk datu uzņēmumu, iedzīvotāju un publiskās pārvaldes iestāžu labā, izmantojot tādu pasākumu kopumu kā:

• Palielināt juridisko noteiktību uzņēmumiem un patērētājiem, kas iesaistīti datu ģenerēšanā, jo īpaši lietu interneta satvarā, paredzot skaidrus noteikumus par datu pieļaujamo izmantošanu un ar to saistītajiem nosacījumiem, vienlaikus atbalstotcentienus, lai datuturētāji turpinātu ieguldīt augstas kvalitātes datuģenerēšanā. Jauno noteikumu mērķis ir atvieglot vērtīgu datu netraucētu pārsūtīšanu starp datu turētājiem un datu lietotājiem, vienlaikus saglabājot to konfidencialitāti. Tas mudinās vairāk dalībnieku neatkarīgi no to lieluma piedalīties datu ekonomikā. Komisija arī izstrādās līguma paraugklauzulas, lai palīdzētu tirgus dalībniekiem sagatavot un apspriest taisnīgus datu kopīgošanas līgumus.
• mazināt līgumiskās nelīdzsvarotības ļaunprātīgu izmantošanu, kas kavē taisnīgu datu kopīgošanu. Tas nozīmē aizsargāt uzņēmumus no netaisnīgiem līguma noteikumiem, ko uzspiež puse, kurai ir ievērojami spēcīgāks stāvoklis tirgū.
• Noteikumi, kas publiskā sektora struktūrām ļauj piekļūt privātā sektora rīcībā esošiem datiem un tos izmantot konkrētiem sabiedrības interešu mērķiem. Piemēram, publiskā sektora struktūras varēs pieprasīt datus, kas vajadzīgi, lai palīdzētu tām ātri un droši reaģēt uz ārkārtēju stāvokli, ar minimālu slogu uzņēmumiem.
• Jauni noteikumi, kas nosaka satvaru, kādā klienti var efektīvi pāriet no viena datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja pie cita, lai atraisītu ES mākoņdatošanas tirgu. Tas arī palīdzēs izveidot vispārēju satvaru efektīvai datu sadarbspējai.
• DažuDatubāzu direktīvasaspektu pārskatīšana, īpašu uzmanību pievēršotsui generis datubāzes tiesību nozīmes noskaidrošanai. Šīs tiesības attiecas uz konkrētu datubāzu satura aizsardzību un attiecas arī uz datubāzēm, kas iegūtas no datiem, kuri ģenerēti vai iegūti, izmantojot lietu interneta (IoT) ierīces. Tas nodrošinās, ka līdzsvars starp datu turētāju un lietotāju interesēm atbilst plašākiem ES datu politikas mērķiem. 

Kā tas darbojas praksē?

Datu akts ir spēcīgs inovācijas un jaunu darbvietu dzinējspēks. Tas ļaus ES nodrošināt, ka tā ir pēdējā uz datiem balstītā progresa viļņa priekšgalā. Turpmāk ir sniegti daži piemēri par jauno noteikumu ietekmi uz piekļuvi lietu interneta ierīču ģenerētajiem datiem un to izmantošanu.

• Iegādājoties "tradicionālo" produktu, jūs saņemat visas tā sastāvdaļas un piederumus. Tomēr savienoto ierīču gadījumā (jo īpašilietu interneta (IoT) ietvaros) normālaslietošanas laikā tiek ģenerētijauni dati. Tas papildina produktu, kļūstot par vienu no tā būtiskajām sastāvdaļām. Datu akts dod privātpersonām un uzņēmumiem tiesības piekļūt datiem, kas iegūti, izmantojot viedos objektus, mašīnas un ierīces.
• Savienoto produktulietotāji var izvēlēties kopīgot šos datus ar trešām personām. Tas ļaus pēcpārdošanas (piemēram, remonta) pakalpojumu sniedzējiem uzlabot un ieviest jauninājumus savos pakalpojumos, veicinot godīgu konkurenci ar līdzīgiem ražotāju sniegtiem pakalpojumiem. Līdz ar to savienoto produktu lietotājiem, tostarp patērētājiem, lauksaimniekiem, aviokompānijām, būvniecības uzņēmumiem vai ēku īpašniekiem, būs iespēja izvēlēties rentablākus remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzējus (vai pašiem veikt šos uzdevumus), kā rezultātā tirgū varētu samazināties cenas. Tas varētu arī pagarināt savienoto produktu kalpošanas laiku, tādējādi veicinot zaļā kursa mērķu sasniegšanu.
• Pieejamība datiem, kas attiecas uz rūpniecisko iekārtu darbību, paver iespējas uzlabot efektivitāti. Tādas nozares kā ražošana, lauksaimniecība un būvniecība var optimizēt darbības ciklus, ražošanas līnijas un piegādes ķēdes pārvaldību, izmantojot mašīnmācīšanās tehnoloģijas.
• Precīzās lauksaimniecībasjomālietu interneta analīzes izmantošana datiem no savstarpēji savienotām iekārtām ļauj lauksaimniekiem analizēt reāllaika informāciju, tostarp laika apstākļus, temperatūru, mitruma līmeni, tirgus cenas un GPS signālus. Šī analīze sniedz vērtīgu ieskatu kultūraugu ražas optimizēšanā un palielināšanā. Labāka izpratne par reāllaika datiem veicina efektīvāku lauku saimniecību plānošanu, palīdzot lauksaimniekiem pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par resursu piešķiršanu.

Piemērošanas sākums

Datu akts stājās spēkā 2024. gada 11. janvārī, un to sāks piemērot 2025. gada septembrī.

Atklāta apspriešana

Atklātā sabiedriskā apspriešana par Datu aktu notika no 2021. gada 3. jūnija līdz 3. septembrim. Kopsavilkuma ziņojumā tika izvērtētas atbildes un izklāstīti ieinteresēto personu viedokļi, kas palīdzēja izstrādāt priekšlikumu, galveno uzmanību pievēršot kvantitatīviem aspektiem.

No 2022. gada 14. marta līdz 11. maijam ieinteresētāspersonas varēja sniegt atsauksmespar Datu akta priekšlikumu. Šīs atsauksmes tika iesniegtas Eiropas Parlamentam un Padomei un izmantotas likumdošanas debatēs.