Elektroniskā identifikācija – eID

Elektroniskā identifikācija (eID) ir būtisks elements digitālo darījumu drošuma un drošības nodrošināšanā. Tas kalpo kā digitāls identitātes apliecinājums, kas ļauj personām piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem, veikt elektroniskus darījumus un mijiedarboties ar valdības platformām ar augstāku uzticēšanās līmeni. EID sistēma pārbauda personas identitāti, nodrošinot, ka pakalpojumi tiek sniegti likumīgajai personai, jo īpaši tādās jutīgās jomās kā banku darbība. Uzdevums ir izveidot sistēmu, kas nevainojami darbojas pāri robežām un nozarēs. 

Līdz 2014. gadam vienota juridiskā pamata trūkums ir liedzis ES valstīm atzīt un pieņemt elektroniskās identifikācijas shēmas, kas izdotas citās ES valstīs. Valstu shēmu nepietiekamā pārrobežu sadarbspēja ir arī liegusi iedzīvotājiem un uzņēmumiem pilnībā gūt labumu no digitālas ES. 2014. gadāieviestā Elektroniskās identifikācijas, autentifikācijas un uzticamības pakalpojumu (eIDAS) regulaļāva izmantot valstu eID tiešsaistes sabiedriskajiem pakalpojumiem pāri ES robežām. eIDAS regula, kas nodrošina pamatu pārrobežu elektroniskajai identifikācijai, autentifikācijai un tīmekļa vietņu sertifikācijai ES, bija pagrieziena punkts ceļā uz paredzamas normatīvās vides izveidi. Līdz šim vairāk nekā 90 % eiropiešu var gūt labumu no pašreizējās sistēmas. Komisija arī uztur un nodrošina vairākus atvērtus un atkalizmantojamus digitālos risinājumus, kas nodrošina ar identitāti saistīto digitālo pakalpojumu (eDelivery, e-paraksts, eID) pilnīgu sadarbspēju. Tomēr izmantošanas līmenis ir zems, tā izmantošana ir apgrūtinoša, un uzņēmējdarbības gadījumi, jo īpaši privātajā sektorā, ir ierobežoti. Digitālajiem pakalpojumiem paplašinoties un pieaugot bažām par privātumu, kļuva skaidrs, ka regula ir jāatjaunina, lai neatpaliktu no mainīgās digitālās vides un jauniem privātuma apdraudējumiem.

Reaģējot uz šīm izmaiņām, Eiropas Komisija 2021. gadā ierosināja grozījumus 2014. gada eIDAS regulā. ES digitālās identitātes makā,kas ieviests ar 2024. gada Eiropas digitālās identitātes regulu, iruzsvērtas personu tiesības saglabāt kontroli pār savām digitālajām identitātēm. ES digitālās identitātes maks ir instruments, kas dod iedzīvotājiem iespēju droši un privāti pārvaldīt savu digitālo identitāti, šķērsojot ES, saskaņojot to ar ES digitālo tiesību deklarāciju un cenšoties sasniegt Digitālās desmitgades politikas programmas mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt vispārēju piekļuvi digitālajai ID.

Paziņojumā“Digitālais kompass līdz 2030. gadam” Komisija noteica vairākus elektroniskās identifikācijas mērķrādītājus un atskaites punktus:  Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā. Piemēram, līdz 2030. gadam visiem galvenajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, visiem iedzīvotājiem būs piekļuve elektroniskajai medicīniskajai kartei un 100 % iedzīvotāju būs piekļuve drošai elektroniskajai identifikācijai, kas nozīmē, ka viņi ir atzīti visā Savienībā, ļaujot viņiem pilnībā kontrolēt identitātes darījumus un kopīgotos personas datus. Jau digitālā maka prototipa izmēģinājuma īstenošana ļauj izstrādāt, īstenot un paplašināt Eiropas digitālās identitātes satvaru. Mērķis ir iegūt tehnisko atsauču, standartu, komponentu un risinājumu kopumu, tostarp lietotni, lai ES digitālās identitātes maku varētu darīt pieejamu ES valstīm.