Elektroniskā identifikācija

Elektroniskā identifikācija (eID) ir galvenais elements digitālo darījumu drošuma un drošības nodrošināšanā. Tas kalpo kā digitāls identitātes pierādījums, ļaujot personām piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem, veikt elektroniskus darījumus un mijiedarboties ar valdības platformām ar augstāku uzticēšanās līmeni. EID sistēma pārbauda personas identitāti, nodrošinot, ka pakalpojumi tiek sniegti likumīgajai personai, jo īpaši tādās sensitīvās jomās kā banku pakalpojumi. Uzdevums ir izveidot sistēmu, kas nevainojami darbojas pāri robežām un starp nozarēm. 

Līdz 2014. gadam kopīga juridiskā pamata trūkums neļāva dalībvalstīm atzīt un akceptēt citās dalībvalstīs izdotas elektroniskās identifikācijas shēmas. Valstu shēmu nepietiekamā pārrobežu sadarbspēja ir arī liegusi iedzīvotājiem un uzņēmumiem pilnībā gūt labumu no digitālās ES. 2014. gadāieviestā Elektroniskās identifikācijas, autentifikācijas un uzticamības pakalpojumu (eIDAS) regulaļāva izmantot valstu eID tiešsaistes sabiedriskajiem pakalpojumiem pāri ES robežām. eIDAS regula, kas nodrošina pamatu pārrobežu elektroniskajai identifikācijai, autentifikācijai un tīmekļa vietņu sertifikācijai ES, bija pagrieziena punkts ceļā uz prognozējamas normatīvās vides izveidi. Līdz šim vairāk nekā 90 % eiropiešu var gūt labumu no pašreizējās sistēmas. Komisija arī uztur un nodrošina vairākus atvērtus un atkalizmantojamus digitālos risinājumus, kas nodrošina ar identitāti saistītu digitālo pakalpojumu (eDelivery, e-paraksts, eID) pilnīgu sadarbspēju. Tomēr izmantošanas līmenis ir zems, tā izmantošana ir apgrūtinoša un uzņēmējdarbības iespējas, jo īpaši privātajā sektorā, ir ierobežotas. Paplašinoties digitālo pakalpojumu klāstam un pieaugot bažām par privātumu, kļuva skaidrs, ka regula ir jāatjaunina, lai neatpaliktu no mainīgās digitālās vides un jaunajiem privātuma apdraudējumiem.

Reaģējot uz šīm izmaiņām, Eiropas Komisija 2021. gadā ierosināja grozījumus 2014. gada eIDAS regulā. ES digitālās identitātes maks, kas ieviests ar 2024. gada Eiropas digitālās identitātes regulu,uzsver personu tiesības saglabāt kontroli pār savu digitālo identitāti. ES digitālās identitātes maks ir instruments, kas dod iespēju iedzīvotājiem droši un privāti pārvaldīt savu digitālo identitāti, šķērsojot ES teritoriju, saskaņojot to ar ES digitālo tiesību deklarāciju un tiecoties sasniegt Digitālās desmitgades politikas programmas mērķi līdz 2030. gadam panākt vispārēju piekļuvi digitālajai ID.

Paziņojumā“Digitālais kompass līdz 2030. gadam” Komisija noteica vairākus elektroniskās identifikācijas mērķrādītājus un atskaites punktus:  Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā. Piemēram, līdz 2030. gadam visiem galvenajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, visiem iedzīvotājiem būs piekļuve elektroniskajai slimības vēsturei un 100 % iedzīvotāju būs piekļuve drošai elektroniskajai identifikācijai,kas nozīmē, ka tie ir atzīti visā Savienībā, ļaujot viņiem pilnībā kontrolēt identitātes darījumus un kopīgotus personas datus. Jau tagad digitālā maka prototipa izmēģinājuma īstenošana ļauj izstrādāt, īstenot un paplašināt Eiropas digitālās identitātes satvaru. Mērķis ir iegūt tehnisko atsauču, standartu, komponentu un risinājumu kopumu, tostarp lietojumprogrammu, lai ES digitālās identitātes maku varētu darīt pieejamu dalībvalstīm.