Eiropas iniciatīva “1+ miljons genomu”

Kas ir 1+MG pamatiniciatīva?

ES pamatiniciatīvas “1+ miljons genomu” (1+MG) mērķis ir nodrošināt drošu piekļuvi genomikai un attiecīgajiem klīniskajiem datiem visā Eiropā, lai atbalstītu revolucionāru pētniecību un veselības politikas veidošanu un stimulētu personalizētu veselības aprūpi ar potenciālu uzlabot slimību profilaksi. Šis ir viens no pasaulē lielākajiem projektiem genomikas jomā, un tas galvenokārt palīdz noteikt globālus standartus šajā jomā.

Genomika ir kļuvusi arvien svarīgāka visā pasaulē. EiropasSavienība īpašu uzmanību pievērš uz iedzīvotājiem vērstai un pacientiem draudzīgai sadarbībai un pētniecībai genomikas jomā. Šīs apņemšanās ietvaros ES nodrošina, ka genoma datu izmantošanai, piekļuvei tiem un to glabāšanai tiek piemēroti visaugstākie standarti. Iniciatīvai 1+miljons genomu (1+MG), kas ir viens no pasaulē lielākajiem projektiem šajā jomā, ir izšķiroša nozīme globālo standartu noteikšanā. Turklāt tās savienojums ar Eiropas veselības datu telpu sniegs papildu stimulu informācijas potenciālam, no kā labumu gūs pētnieki, veselības aprūpes speciālisti un galu galā visi iedzīvotāji.

2018. gada 10. aprīlī Digitālās dienas pasākumā 25 ES valstis kopā ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju parakstīja dalībvalstu deklarāciju, kuras mērķis ir pastiprināt centienus izveidot Eiropas datu infrastruktūru genoma datiem un īstenot kopīgus valstu noteikumus, kas nodrošina apvienotu piekļuvi datiem. Šī iniciatīva ir daļa no ESprogrammas veselības un aprūpes digitālajaipārveidei  un ir saskaņota arEiropas veselības datu telpasmērķiem. 

Kāds ir ieguvums ES iedzīvotājiem?

Genomikai ir potenciāls daudzējādā ziņā radikāli mainīt veselības aprūpi. Tā rezultātā var tikt izstrādātas mērķtiecīgākas personalizētas zāles,terapijas un intervences pasākumi. Tā var arī nodrošināt labāku diagnostiku, veicināt profilaksi un efektīvāk izmantot ierobežotos resursus. No vēža līdz retām slimībām, no neiroslimībām un profilakses genomika var ievērojami uzlabot ES iedzīvotāju veselības stāvokli.

Tikpat svarīgi ir tas, ka genomika var uzlabot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, pieejamību, ilgtspēju un noturību Eiropas Savienībā.

Personalizētās medicīnas mērķis ir piedāvāt individuāli pielāgotu profilakses un ārstēšanas pieeju atsevišķiem pacientiem. Lai gan nav izstrādāta vispārēji saskaņota definīcija, ES Padomes 2015. gada secinājumospersonalizētā medicīna ir izklāstīta šādi: “Medicīnisks modelis, kurā izmanto indivīdu fenotipu un genotipu raksturojumu (piemēram, molekulārā profilēšana, medicīniskā attēlveidošana, dzīvesveida dati), lai pielāgotu pareizo terapeitisko stratēģiju pareizajai personai īstajā laikā un/vai noteiktu noslieci uz slimību un/vai nodrošinātu savlaicīgu un mērķtiecīgu profilaksi”.

Kādi ir mērķi?

Parakstītājas valstis ir formulējušas 1+MG galvenos mērķus: 

• nodrošināt, ka visā ES ir pieejama atbilstoša tehniskā infrastruktūra,kas ļauj droši un apvienoti piekļūt genoma datiem;
• nodrošināt, ka genomikasētiskā un juridiskā ietekmeir skaidra un tiek ņemta vērā;
• Veicināt sabiedrības un politikas veidotāju izpratni par genomiku dalībvalstīs un parakstītājvalstīs, lai nodrošinātu tās ieviešanu veselības aprūpes sistēmās un integrāciju personalizētā veselības aprūpē.

Lai formalizētu un atvieglotu sadarbību un koordināciju stratēģiskā līmenī, Komisija izveidoja 1+MG grupu — īpašu parakstītājvalstu pārstāvju grupu. Tās 12 specializētās darba grupas apvieno valstu ekspertus, lai noteiktu specifikācijas un formulētu pamatnostādnes 1+MG deklarācijas mērķu īstenošanai. Grupas līdzpriekšsēdētāji ir Komisija (CNECT ĢD) un ES valstu pārstāvis (pašlaik Somija). 

Deklarācijasīstenošana: 1+MG ceļvedis

Parakstītājas valstis nolēma īstenot 1+MG iniciatīvu saskaņā ar divpakāpju ceļvedi (2018.–2022. gadam un 2023.–2027. gadam),kurā sīki izklāstītas to darbības četrās dimensijās: pārvaldība, uzticamības satvars, infrastruktūra un dati.

Pirmajā posmā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projekts “Vairāknekā 1 miljons genomu”(B1MG) operatīvajā līmenī atbalstīja un koordinēja ceļveža īstenošanu. Tas veicināja vienošanos par infrastruktūras izveidi, juridiskiem un tehniskiem norādījumiem, datu standartiem, prasībām un paraugpraksi, lai nodrošinātu piekļuvi datiem (kā izklāstīts iedaļā “Galvenie rezultāti un nodevumi”). Turklāt B1MG paplašināja savu darbības jomu ārpus pašas iniciatīvas, lai izveidotu ilgtspējīgu datu kopīgošanas infrastruktūru. Šī infrastruktūra uzlabos zinātnieku izpratni par slimībām, atbalstīs personalizētu medicīnu ārstiem, sniegs labumu pacientiem, uzlabos veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un sniegs ieguldījumu Eiropas ekonomikā.

1+MG iniciatīvas pirmā posma galvenie iznākumi un nodevumi (sk. iedaļu “Galvenie iznākumi un nodevumi”) ir izklāstīti 1+MG satvara tīmekļa vietnē, kas izveidota ar B1MG projektu. Šajā repozitorijā ir apkopoti ieteikumi, pamatnostādnes un ES ekspertu paraugprakse, lai īstenotu iniciatīvas redzējumu par drošas piekļuves nodrošināšanu genomikai un veselības datiem visā Eiropā.

2022. gada novembrītika uzsāktsGenomiskās datu infrastruktūras (GDI) projekts, ko līdzfinansē no programmas “Digitālā Eiropa”,iezīmējot 1+MG iniciatīvas izvēršanas un ilgtspējas posma sākumu. GDI ir galvenais infrastruktūras īstenošanas līdzeklis, izveidojot decentralizētu datu infrastruktūru genomisko un klīnisko datu piekļuvei visā Eiropā. Tas nodrošina dalītu mācīšanos dažādiem lietošanas gadījumiem, nodrošina datu piekļuves pārvaldību un ilgtspējīgus koordinācijas mehānismus, kā arī palīdz uzlabot genomisko un klīnisko datu sadarbspēju piekļuves nolūkā. Projekts arī izstrādā un īsteno visaptverošu komunikācijas stratēģiju, kuras mērķis ir informēt iedzīvotājus un veicināt viņu uzticēšanos, kas ir būtiski iniciatīvas panākumiem.

2023. gada 14. novembrī 1+MG grupa apstiprināja ceļvedi 2023.–2027. gadam (.pdf)iniciatīvas otrajam posmam (izvēršanas un ilgtspējas posmam), precizējot darbības kopīgu ieteikumu un norādījumu īstenošanai. Ir pieejams arī ceļveža kopsavilkums (.pdf). Tas ietver tehniskās infrastruktūras izveidi un sākotnējo darbību ar klīnisko gadījumu pētniecības izmēģinājuma projektiem, papildu kvalitātes datu ģenerēšanu, valsts koordinācijas mehānismu izveidi un šīs infrastruktūras savienošanu ar EVDT un citām attiecīgām ES iniciatīvām.

Šis svarīgais solis tuvina Eiropu mērķim nodrošināt drošu piekļuvi genoma datiem pāri robežām, lai veicinātu pētniecību un personalizētu aprūpi Eiropā. Līdz 2024. gadam vismaz sešas ES valstis būs ieviesušas kopīgas specifikācijas un spēs pārvaldīt piekļuvi genoma datiem. Līdz 2026. gadam 15 valstīs būs izveidota darbības infrastruktūra.

Eiropas genoms

“Eiropas genoms” ir liels daudzvalstu projekts, ko līdzfinansēno programmas “DigitālāEiropa” un kas tiks uzsākts 2024. gadā. Tā apvienos Eiropas valstis, lai izveidotu augstas kvalitātes Eiropas valstu genoma references kohortu tīklu, kas pārstāv Eiropas iedzīvotājus. Tas palīdzēs sasniegt 1+MG deklarācijas mērķus un cieši sadarbosies ar ES finansētajiem projektiem, ar kuriem to īsteno.

Visas iesaistītās valstis, izmantojot pilna genoma sekvencēšanu, izveidos valsts genoma atsauces datu kopu, pamatojoties uz savas valsts iedzīvotājiem, tostarp gan veseliem, gan slimiem indivīdiem, saskaņā ar kopīgi izstrādātajām pamatnostādnēm “Gatavs 1+MG”. Katras valsts datu kopa pati par sevi veidos unikālu valsts uzziņu krājumu. Valstu kolekcijas, kas ir savstarpēji saistītas, izmantojot 1+MG genomisko datu infrastruktūru, kopā izveidos pasaules klases Eiropas atsauces datu resursu: Eiropas genoms. Šajā datubāzē būs iekļauti vismaz 100 000 iedzīvotāju dati par medicīnisko pētniecību un inovāciju, personalizētām pieejām veselības aprūpē un slimību profilakses pasākumiem. Paredzams, ka apjomradītu ietaupījumu dēļ Eiropas genoms nodrošinās arī saskaņotu kopīgo datu prasību un kvalitātes pasākumu piemērošanu visās valstu datu kopās. 

Galvenie rezultāti un nodevumi

Vispārīga informācija:

• Ceļveža 2023.–2027. gadam kopsavilkums (.pdf)
• Kopsavilkuma ceļvedis 2020.–2022. gadam (.pdf)
• Ieinteresēto personu portāls

Tehniskā infrastruktūra:

• Drošas pārrobežu piekļuves datiem ceļvedis (iteratīvs dokuments)
• Koncepcijas pierādījums reto slimību lietošanas gadījumam (video)

Juridiskie, ētiskie un pārvaldības aspekti:

• 1+MG darbības joma
• Nejaušu konstatējumu politika
• Vispārīgo pētījumu rezultātu paziņošana datu subjektiem (ieteikumi)
• Īpaši (neaizsargāti) priekšmeti un grupas (ieteikumi)

Datu integrācija un kvalitāte:

• Kvalitātes rādītāji sekvencēšanai (iteratīvs dokuments)
• Dokumentēta paraugprakse fenotipisko un ģenētisko datu apmaiņā un sasaistē (iteratīvs dokuments)

Veselības aprūpes īstenošana:

• Genomika veselības aprūpē: Galvenie īstenošanas jautājumi (politikas kopsavilkums)
• WGS ieviešana klīniskajā praksē
• Bieži sastopamas un sarežģītas slimības un farmakogenomika: politikas pārskats 2022.–2027. gadam