Skip to main content
Shaping Europe’s digital future

Eiropas iniciatīva “1+ miljons genomu”

Iniciatīvai 1+ miljons genomu (1+MG) ir potenciāls uzlabot slimību profilaksi, nodrošināt personalizētāku ārstēšanu un atbalstīt revolucionāru pētniecību.

Kas ir 1+MG pamatiniciatīva?

ES pamatiniciatīvas “1+ miljons genomu” (1+MG) mērķis ir nodrošināt drošu piekļuvi genomijai un attiecīgajiem klīniskajiem datiem visā Eiropā, lai atbalstītu revolucionāru pētniecību un veselības politikas veidošanu un stimulētu personalizētu veselības aprūpi, kas varētu uzlabot slimību profilaksi. Tas ir viens no pasaulē lielākajiem projektiem genomikas jomā un galvenokārt veicina globālu standartu noteikšanu šajā jomā.

Genomika ir kļuvusi arvien svarīgāka visā pasaulē. EiropasSavienība lielu uzmanību pievērš uz iedzīvotājiem vērstai un pacientiem draudzīgai genomiskai sadarbībai un pētniecībai. Šīs apņemšanās ietvaros ES nodrošina, ka genoma datu izmantošanai, piekļuvei un glabāšanai tiek piemēroti visaugstākie standarti. 1+miljona genomu (1+MG) iniciatīvai, kas ir viens no pasaulē lielākajiem projektiem šajā jomā, ir izšķiroša nozīme globālo standartu noteikšanā. Turklāt tās savienojums ar Eiropas veselības datu telpu sniegs papildu stimulu informācijas potenciālam, kas dos labumu pētniekiem, veselības aprūpes speciālistiem un galu galā ikvienam iedzīvotājam.

2018. gada 10. aprīlī Digitālās dienas pasākuma laikā 25 ES valstis kopā ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju parakstīja dalībvalstu deklarāciju, kuras mērķis ir stiprināt centienus izveidot Eiropas datu infrastruktūru genomikas datiem un īstenot kopīgus valsts noteikumus, kas ļauj apvienot piekļuvi datiem. Šī iniciatīva ir daļa no ESveselības un aprūpes digitālāspārveides programmas un ir saskaņota arEiropas veselības datu telpasmērķiem.

Kāds ir ieguvums ES pilsoņiem?

Genomika daudzējādā ziņā var radikāli pārveidot veselības aprūpi. Tas var veicināt mērķtiecīgāku personalizētu zāļu, terapijasun intervences izstrādi. Tā var arī nodrošināt labāku diagnostiku, veicināt profilaksi un efektīvāk izmantot ierobežotos resursus. Genomika no vēža līdz retām slimībām un neiroslimībām un profilaksei var ievērojami uzlabot ES iedzīvotāju veselības stāvokli.

Tikpat svarīgi ir tas, ka genomika var uzlabot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, pieejamību, ilgtspēju un noturību Eiropas Savienībā.


Personalizētās medicīnas mērķis ir piedāvāt individuālas profilakses un ārstēšanas pieejas individuāliem pacientiem. Lai gan nav izstrādāta vispārēji saskaņota definīcija, ES Padomes 2015. gada secinājumospersonalizētā medicīna tika izklāstīta šādi: “Medicīnisks modelis, kurā izmanto indivīdu fenotipu un genotipu raksturojumu (piemēram, molekulārā profilēšana, medicīniskā attēlveidošana, dzīvesveida dati), lai pielāgotu pareizo terapeitisko stratēģiju pareizajai personai īstajā laikā un/vai noteiktu noslieci uz slimību un/vai nodrošinātu savlaicīgu un mērķtiecīgu profilaksi”.


Kādi ir mērķi?

Parakstītājas valstis ir formulējušas 1+MG galvenos mērķus: 

Lai formalizētu un atvieglotu sadarbību un koordināciju stratēģiskā līmenī, Komisija izveidoja 1+MG grupu, kas ir īpaša parakstītāju valstu pārstāvju grupa. Tās 12 specializētās darba grupas apvieno valstu ekspertus, lai noteiktu specifikācijas un formulētu pamatnostādnes 1+MG deklarācijas mērķu īstenošanai. Grupu kopīgi vada Komisija (CNECT ĢD) un ES valstu pārstāvis (pašlaik Somija).

Deklarācijasīstenošana: 1+MG ceļvedis

Parakstītājas valstis nolēma īstenot 1+MG iniciatīvu, izmantojot divpakāpju ceļvedi (2018.–2022.gads un2023.–2027. gads),kurā sīki izklāstītas to darbības četrās dimensijās: pārvaldība, uzticēšanās satvars, infrastruktūra un dati.

 

1+MG deklarācijas un ceļvežu īstenošana 2018.–2027. gadā. Laika grafiks ir sadalīts divos galvenajos posmos: Projektēšanas un testēšanas posms: Šis posms notiek no 2018. līdz 2022. gadam. Mēroga palielināšanas un ilgtspējas posms: Šis posms ilgst no 2022. līdz 2027. gadam. Galvenās prioritārās jomas ir izceltas, un tās ietver: Pārvaldība: Projektēšanas un testēšanas posmā galvenā uzmanība tiek pievērsta sadarbībai un koordinācijai. Izvēršanas un ilgtspējas posmā uzsvars tiek likts uz īstenošanu un ilgtspēju. Trasta sistēma: Sākotnēji ir inventarizācija un izstrāde, kas saistīta ar uzticamības sistēmu. Vēlāk ir saistību un īstenošanas fāze. Infrastruktūra: Sākumposmā tiek risinātas prasības un koncepcijas pierādījums. Projektam virzoties uz priekšu, izšķiroša nozīme ir izvēršanai un paplašināšanai. Dati: Sākotnēji tiek veikta inventarizācija, atvieglota piekļuve un vietējā secība. Vēlāk notiek saskaņošana, apvienota piekļuve un vietēja secība ar globālu perspektīvu. 2018., 2022. un 2027. gads ir izcelti grafikā.

Pirmajā posmā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projekts “Tālāk nekā 1miljons genomu” (B1MG) darbības līmenī atbalstīja un koordinēja ceļveža īstenošanu. Tas veicināja vienošanos par infrastruktūras izveidi, juridiskiem un tehniskiem norādījumiem, datu standartiem, prasībām un paraugpraksi, lai nodrošinātu piekļuvi datiem (kā sīkāk izklāstīts sadaļā “Galvenie rezultāti un rezultāti”). Turklāt B1MG paplašināja savu fokusu ne tikai uz pašu iniciatīvu, bet arī ar mērķi izveidot ilgtspējīgu datu kopīgošanas infrastruktūru. Šī infrastruktūra uzlabos zinātnieku izpratni par slimībām, atbalstīs personalizētu medicīnu ārstiem, dos labumu pacientiem, uzlabos veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un veicinās Eiropas ekonomiku.

1+MG iniciatīvas pirmā posma galvenie rezultāti un rezultāti (sk. sadaļu “Galvenie rezultāti un nodevumi”) ir izklāstīti ar B1MG projektu izveidotajā1+MG satvara tīmekļa vietnē. Šajā repozitorijā apkopoti ieteikumi, pamatnostādnes un ES ekspertu paraugprakse, lai īstenotu iniciatīvas redzējumu par drošas piekļuves nodrošināšanu genomikai un veselības datiem visā Eiropā.

2022. gada novembrī tika uzsākts Genomic Data Infrastructure (GDI) projekts, ko līdzfinansē noprogrammas “DigitālāEiropa”,tādējādi iezīmējot iniciatīvas “1+MG” izvēršanas un ilgtspējas posma sākumu. GDI ir galvenais infrastruktūras īstenošanas līdzeklis, izveidojot decentralizētu datu infrastruktūru genomikas un klīnisko datu piekļuvei visā Eiropā. Tas nodrošina dalītu mācīšanos dažādiem izmantošanas gadījumiem, nodrošina datu piekļuves pārvaldību un ilgtspējīgus koordinācijas mehānismus, kā arī palīdz uzlabot genomikas un klīnisko datu sadarbspēju piekļuves nolūkā. Projekts arī izstrādā un īsteno visaptverošu komunikācijas stratēģiju, kuras mērķis ir informēt iedzīvotājus un veicināt viņu uzticēšanos, kas ir būtiska iniciatīvas sekmīgai īstenošanai.

2023. gada 14. novembrī 1+MG grupa apstiprināja ceļvedi (.pdf)iniciatīvas otrajam posmam (Scale-up and sustainability phase). Ceļvedī 2023.– 2027. gadam ir precizētas darbības kopīgo ieteikumu un norādījumu īstenošanai. Tas ietver tehniskās infrastruktūras izveidi un sākotnēju darbību ar klīnisko gadījumu pētniecības izmēģinājuma projektiem, papildu kvalitātes datu radīšanu, valstu koordinācijas mehānismu izveidi un šīs infrastruktūras savienošanu ar EVDT un citām attiecīgām ES iniciatīvām.

Šis svarīgais solis ir tuvināt Eiropu mērķim nodrošināt drošu piekļuvi genoma datiem pāri robežām, lai veicinātu pētniecību un individualizētu aprūpi Eiropā. Līdz 2024. gadam vismaz sešas ES valstis būs ieviesušas kopīgas specifikācijas un varēs pārvaldīt piekļuvi genoma datiem. Līdz 2026. gadam 15 valstīs būs izveidota operatīvā infrastruktūra.

Eiropas genoms

Eiropas genoms ir liels daudzvalstu projekts, ko līdzfinansē noprogrammas “DigitālāEiropa”, kas tiks uzsākts 2024. gadā. Tā apvienos Eiropas valstis, lai izveidotu augstas kvalitātes Eiropas tīklu valstu genomikas references kohortām, kas pārstāv Eiropas iedzīvotājus. Tas palīdzēs sasniegt 1+MG deklarācijas mērķus un cieši sadarbosies ar ES finansētajiem projektiem, kas to īsteno.

Visas iesaistītās valstis, izmantojot veselu genoma sekvencēšanu, ģenerēs valsts genomikas atsauces datu kopu, kas balstīta uz attiecīgās valsts populāciju, tostarp veseliem un slimiem indivīdiem, saskaņā ar kopīgi izstrādātajām pamatnostādnēm “1+MG gatavs”. Katras valsts datu kopa pati par sevi veidos unikālu valsts atsauces apkopojumu. Kopā, izmantojot 1+MG genoma datu infrastruktūru, valstu kolekcijas izveidos pasaules klases Eiropas atsauces datu resursu: Eiropas genoms. Šajā datubāzē būs iekļauti vismaz 100.000 iedzīvotāju dati par medicīnisko pētniecību un inovāciju, personalizētām pieejām veselības aprūpē un slimību profilakses pasākumos. Paredzams, ka apjomradītu ietaupījumu dēļ radīsies ievērojama efektivitāte, un Eiropas genoms arī nodrošinās saskaņoto kopīgo datu prasību un kvalitātes pasākumu konsekventu piemērošanu visās valstu datu kopās.

Galvenie rezultāti un sasniedzamie rezultāti

Vispārīga informācija:

Tehniskā infrastruktūra:

Juridiskie, ētiskie un pārvaldības aspekti:

Datu integrācija un kvalitāte:

Veselības aprūpes īstenošana:

Jaunākās ziņas

Komisija izsludina uzaicinājumus ieguldīt vairāk nekā 176 miljonus eiro digitālajās spējās un tehnoloģijās

Eiropas Komisija izsludināja jaunu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus kopumu saskaņā ar programmas “Digitālā Eiropa” 2023.–2024. gada darba programmām, lai stiprinātu digitālās spējas visā ES. Šajos uzaicinājumos var piedalīties uzņēmumi, valsts pārvaldes iestādes un citas struktūras no ES dalībvalstīm, EBTA/EEZ valstīm un asociētajām valstīm. Šim uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus paredzētais budžets ir vairāk nekā 176 miljoni euro.

Līdzīgs saturs

Lielais attēls

e-veselība

Eiropas Komisija strādā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem piekļuvi drošiem un augstas kvalitātes digitālajiem pakalpojumiem veselības un aprūpes jomā.

Rociet dziļāk!

Skatīt arī

Eiropas Virtuālo cilvēku dvīņu iniciatīva

Eiropas Virtuālo cilvēku dvīņu iniciatīva ir ES satvars, kas atbalsta nākamās paaudzes virtuālu cilvēku dvīņu risinājumu rašanos un pieņemšanu veselības un aprūpes jomā.

Veselības datu pārvaldība

Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu un dienestu darba dokumentu par veselības un aprūpes digitālo pārveidi, lai veicinātu Eiropas Savienības rīcību.

e-veselības eksperti

Eiropas Komisija izveidoja divas ekspertu grupas, kas strādā e-veselības jomā: e-veselības nozares ieinteresēto personu grupa un pagaidu e-veselības darba grupa.