Sievietes digitālajā jomā

Mūsdienu pasaulē, kur tehnoloģijas kļūst arvien svarīgākas, pieaug vajadzība pēc cilvēkiem, kas ir kvalificēti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Tomēr sievietes pašlaik ir nepietiekami pārstāvētas šajā svarīgajā nozarē, tāpat kā citās zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomās.

Lai gan 51 % ES iedzīvotāju ir sievietes, tikai katrs trešais STEM absolvents un katrs piektais IKT speciālists ir sieviete.

Turpmāk diagrammā redzams IKT speciālistu skaits no 2013. gada, norādot, ka sieviešu īpatsvars IKT nozarē laika gaitā nav būtiski mainījies.

Eurostat, Nodarbinātie IKT speciālisti pēc dzimuma

To mainīt ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka ikvienam neatkarīgi no dzimuma ir taisnīgas iespējas gūt labumu no digitālā laikmeta un dot tajā savu ieguldījumu.

Kāda ir sieviešu loma digitālajā pasaulē?

Dažādu iemeslu dēļ IKT jomā mums vajag vairāk meiteņu un sieviešu.

• Vienlīdzīgas iespējas: Mēs vēlamies nodrošināt, ka ikvienam neatkarīgi no izcelsmes ir vienlīdzīgas iespējas uzplaukt digitālajā pasaulē Eiropā.
• Augsti kvalificēts darbaspēks: Eiropai ir vajadzīgs vairāk cilvēku IKT darbavietās. Digitālās desmitgades mērķis ir palielināt IKT speciālistu skaitu Eiropā no 9 miljoniem 2022. gadā līdz 20 miljoniem līdz 2030. gadam.
• Daudzveidība inovācijai: Daudzveidīgākas un dzimumu ziņā līdzsvarotākas komandas, visticamāk, radīs ne tikai taisnīgākas un iekļaujošākas digitālās tehnoloģijas un risinājumus, bet arī labākas.

Savienība,kurā valda līdztiesība, nozīmē, ka vairāk meiteņu un sieviešu piekļūst tādam pašam darbam kā zēni un vīrieši, saņem taisnīgu atalgojumu un ieņem vadošus amatus IKT nozarē. Eiropas ekonomiskajiem panākumiem un digitālajam taisnīgumam un iekļaušanai.

Politikas mērķi un konteksts

2022. gada“Digitālaiskompass unamp; Digitālās desmitgades politikas programma 2030. gadam”(DDPP) nosaka konkrētus mērķrādītājus 2030. gadam tādās jomās kā digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra un uzņēmumu un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijas uzlabošana. Tajā arī uzsvērts, ka ir svarīgi, lai sievietēm būtu vienlīdzīgas iespējas IKT darba nozarē, un izvirzīts vērienīgs mērķis palielināt IKT speciālistu sieviešu skaitu. Tas savukārt nozīmē, ka jāpalielina to meiteņu un sieviešu skaits, kuras studē IKT gan skolā, gan universitātē.

Dalībvalstīm, kas ir atbildīgas par izglītības politiku ES, ir jāiesniedz valsts stratēģiskie ceļveži par savām darbībām visu DDPP mērķu sasniegšanai, kas publicēti tiešsaistē šeit. Viņi arī ziņo Komisijai par progresu, un Komisija publicē gada ziņojumu par stāvokli digitālajā desmitgadē. Pirmais šāds ziņojums ir pieejams šeit (sk. arī turpmāk).

2019. gadā 26 ES valstis kopā ar Norvēģiju un Apvienoto Karalisti parakstījadeklarāciju “Sievietesdigitālajā jomā”,lai palielinātu meiteņu un sieviešu skaitu IKT darba nozarē. Viņi apņēmās apvienot valdību, uzņēmumus un sabiedrību, lai nodrošinātu, ka lielākam skaitam meiteņu un sieviešu digitālajā pasaulē ir taisnīgas iespējas.

No 2014. līdz 2022. gadam Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) apkopoja rādītājus par Eiropas digitālo sniegumu un izsekoja ES valstu progresu. No 2023. gada un saskaņā ar Digitālās desmitgades politikas programmu 2030. gadam DESI tagad ir integrēts ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē, ko izmanto, lai uzraudzītu progresu visu DDPP mērķrādītāju sasniegšanā. Pirmais šāds ziņojums ir pieejams šeit.

Rezultātupārskats “Sievietes digitālajā jomā”bija daļa no Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI). Jaunākie gada ziņojumi ir pieejami šeit:

• WiD 2022. gada rezultātu pārskats
• WiD 2021. gada rezultātu apkopojums
• WiD rezultātu pārskats, 2020. gads
• WiD rezultātu apkopojums, 2019. gads
• WiD 2018. gada rezultātu apkopojums

Indekss liecina, ka IKT jomā joprojām pastāv plaisa starp vīriešiem un sievietēm.

Šī Eiropas deklarācija par digitālajāmtiesībām un principiem, ko 2022. gada decembrī parakstīja Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes priekšsēdētāji, uzliek Eiropai par pienākumu censties panākt taisnīgu un iekļaujošu digitālo pārveidi, kas nevienu neatstāj novārtā.

Šajā kontekstā īpaši svarīgs ir 2. princips par solidaritāti un iekļaušanu un 4. princips par digitālo izglītību, apmācību un prasmēm:

2. Tehnoloģiju vajadzētu izmantot, lai apvienotu, nevis sadalītu cilvēkus. Digitālajai pārveidei būtu jāveicina taisnīga un iekļaujoša sabiedrība un ekonomika ES.

Mēs apņemamies:

a) nodrošināt, ka tehnoloģisko risinājumu projektēšanā, izstrādē, ieviešanā un izmantošanā tiek ievērotas pamattiesības, nodrošināta to īstenošana un veicināta solidaritāte un iekļaušana;

b) digitālā pārveide, kas nevienu neatstāj novārtā. Tai būtu jāsniedz labums ikvienam, jāpanāk dzimumu līdzsvars un jo īpaši jāietver vecāka gadagājuma cilvēki, lauku apvidos dzīvojoši cilvēki, personas ar invaliditāti vai marginalizētas, neaizsargātas vai bez balsstiesībām esošas personas un personas, kas rīkojas to vārdā. Tai būtu arī jāveicina kultūru un valodu daudzveidība;

4. Ikvienam ir tiesības uz izglītību, apmācību un mūžizglītību, un viņam vajadzētu būt iespējai apgūt visas digitālās pamatprasmes un padziļinātas digitālās prasmes.

Mēs apņemamies:

a) veicināt kvalitatīvu digitālo izglītību un apmācību, tostarp nolūkā mazināt digitālo plaisu starp dzimumiem.

Padomes Ieteikumapar digitālo prasmju uzlabošanu izglītībā, kas pieņemts 2023. gada 23. novembrī, mērķis ir uzlabot digitālās prasmes izglītībā un apmācībā. Tā atbalsta IKT speciālistu skaita un daudzveidības palielināšanu. Tas ietver sadarbību ar dalībvalstīm, lai mudinātu vairāk sieviešu veidot karjeru digitālajā jomā, un šķēršļu novēršanu meitenēm IKT studijās un karjerā. Tā arī veicina digitālās iekļaušanas iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka ikvienam digitālajā pasaulē ir vienlīdzīgas iespējas.

Padomes Ieteikumā par galvenajiem sekmīgu digitālo izglītību un apmācību veicinošajiem faktoriem, kas pieņemts 2023. gada 23. novembrī, ir uzsvērta nepieciešamība modernizēt izglītības un apmācības sistēmas digitālajam laikmetam. Tajā ierosināts integrēt digitālās tehnoloģijas mācīšanā, dot pedagogiem iespēju tās efektīvi izmantot un atbalstīt digitālo izglītības rīku izstrādi, galveno uzmanību pievēršot tehnoloģiju izpratnei un atbildīgai izmantošanai. Turklāt tajā uzsvērts, cik svarīgi ir kiberdrošības pasākumi, tostarp izpratnes veicināšana, un investīcijas savienojamībā, digitālajā infrastruktūrā un piekļūstamībā izglītībā un apmācībā.

Finansējums

Komisijas finansējuma programmas sieviešu atbalstam digitālajā nozarē ietver:

Programma “Digitālā Eiropa”

• padziļinātas digitālās prasmes. Pastāvīga atbalsta ietvaros izglītības programmām (bakalaurs un maģistrs) un dažādām apmācības iespējām konkrētās digitālajās jomās, piemēram, mākslīgais intelekts, dati, augstas veiktspējas datošana, kvantu datošana, kiberdrošība, lietu internets un robotika, uzsvars tiek likts uz to, lai piesaistītu studentes kļūt par IKT speciālistēm.
• 6 miljoni EUR projektam,kura mērķis iruzlabot jauniešu, jo īpaši meiteņu, digitālās prasmes un kurš aptver tādas darbības kā ES programmēšanas nedēļa, vasaras skolas un karjeras dienas, kas īpaši vērstas uz meiteņu interesi par studijām vai karjeru IKT jomā.
• 2 miljoni eiro 2024. gadā projektam “Meitenesun sievietes digitālajā jomā”,kura mērķis ir veidot kopienu un sniegt atbalstu, lai IKT jomā palīdzētu lielākam skaitam sieviešu.

“Apvārsnis Eiropa”

• Šī pētniecības pamatprogramma iekļauj dzimumu līdztiesību kā daļu no pētniecības un inovācijas finansējuma, tostarp nosakot dzimumu līdztiesības plānu dažām potenciālo saņēmēju kategorijām.
• Tā arī finansē konkrētus projektus, piemēram, uzaicinājumu sievietēm TechEU,ar kuru atbalsta līdz 130 progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumus, ko vada sievietes, un kura budžets ir 10 miljoni EUR.

Programmas “Radošā Eiropa” apakšprogramma “MEDIA”

• Programmas “MEDIA” ietvaros Komisija atbalsta kampaņas, kuru mērķis ir cīnīties pret dzimumu stereotipiem radošajās nozarēs. Finansējums nodrošina arī mentorēšanu un apmācību sievietēm kinematogrāfijas jomā.

Koordinācija

• Komisija atbalstaDigitālo prasmju un prasmju platformu (DigitalSkills & Jobs Platform), kurā var atrast informāciju par digitālajām prasmēm Eiropā. Platforma piedāvā resursus, rakstus, apmācības un profesionālās iespējas, kā arī iedvesmojošu līderu domas.

Citas Komisijas iniciatīvas

• Eiropas tīkls “Sievietes digitālajā jomā” (EWiD) mudina vairāk meiteņu un sieviešu izpētīt digitālās studijas un karjeru.
• “CEO deklarācija par digitālās plaisas starp dzimumiem novēršanu augsto tehnoloģiju uzņēmumos” veicina dzimumu līdztiesību un vēlas izveidot iekļaujošu uzņēmējdarbības ekosistēmu, kas ir pieejama ikvienam.
• Sieviešu IT diena ir bezmaksas tiešsaistes pasākums sievietēm, lai palīdzētu veidot viņu karjeru IT nozarē.
• Eiropas Digitālo prasmju balvas (EDSA) pasniegšanas ceremonijā tiek godināti tādi projekti kā“Girls Code It Better”— Itālijas projekts, kas iesaista meitenes tehnoloģijās un STEM.
• Eiropas Prasmju gads no2023. gada maija līdz 2024. gada maijam ir gads, kura mērķis ir pārdomāt prasmju trūkuma novēršanu Savienībā un stiprināt ES Prasmju stratēģiju.
• ESTEAM Fests sniedz iespējas meitenēm un sievietēm, izmantojot digitālās un uzņēmējdarbības kompetences.
• Pasākums“Sievietes kibernoziegumos”nodrošina platformu kibernoziegumu menedžerēm unEK Kiberdrošības apmācības programmasabsolventēm, lai dalītos pieredzē un sasniegumos pastāvīgi mainīgajā kiberdrošības jomā.

Citas attiecīgas iniciatīvas

• Eiropastīkls dzimumu līdzsvara nodrošināšanai informātikā (EUGAIN) irCOST pasākums, kura mērķis ir uzlabot dzimumu līdzsvaru informātikā visos līmeņos, izveidojot tādu kolēģu Eiropas tīklu, kuri savās valstīs un pētniecības kopienās strādā priekšplānā centienos panākt dzimumu līdzsvaru informātikā.